TwitterLatvija izlaiž divu vārtu pārsvaru un piekāpjas ASV
Foto: Sputnik/Scanpix
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā Ķelnē piedzīvojusi sāpīgu otro zaudējumu pret ASV izlasi. Latvieši divreiz izlaida divu vārtu pārsvaru, galu galā atzīstot pretinieku pārākumu ar 3:5, ASV hokejistiem pēdējo ripu raidot tukšos vārtos.
Abas komandas šajā brīdī ir vienādās pozīcijās ar deviņiem izcīnītiem punktiem, līdz ar ko šai spēlei bija vēl lielāka nozīme. Domājot perspektīvā, Latvijas izlasei šajā mačā uzvara būtu ļoti svarīga, jo tas, iespējams, ļautu ceturtdaļfinālā izvairīties no Kanādas izlases. Protams, līdz ceturtdaļfinālam vēl ir gana tālu un nekas šajā ziņā nav garantēts. Galvenais bija koncentrēties šim mačam ar ASV.
Spēli komandas sāka ar abpusējiem uzbrukumiem, bet pirmais bīstamais moments pie ASV izlases vārtiem bija pēc Kleitona Kellera kritiena savā zonā, kad pie ripas tika Māris Bičevskis, bet ripu atvairīja Konors Helebaks. Neilgi pēc tam ASV izlases vārtsargam bija jāglābj sava komanda pēc Kaspara Daugaviņa metiena. Līdz perioda vidum komandas cīnījās par iniciatīvas iegūšanu, demonstrējot dinamisku hokeju. Vairāk gan ripa bija ASV izlases kontrolē, bet īpaši bīstamu momentu pie Latvijas izlases vārtiem neradās.
Pirmā perioda 12. minūtē Māris Bičevskis ar Teodoru Bļugeru izkārtoja ātro pretuzbrukumu, kas beidzās ar Bļugera vārtu guvumu un Latvijas izvirzīšanu vadībā (1:0). Tieši minūti vēlāk uz noraidīto soliņa sēdās Kaspars Daugaviņš, ASV izlasei esot iespējai atjaunot līdzsvaru uz tablo. Nākamo divu minūšu laikā labākā iespēja bija nevis ASV hokejistiem, bet Oskaram Cibuļskim. Pēc izturētā mazākuma latvieši ieguva iniciatīvu un aktīvi meklēja vēl kādu iespēju gūt vārtus. ASV izlase gana labi spēlēja aizsardzībā, neļaujot latviešiem veikt bīstamus metienus. Līdz perioda beigām latvieši kontrolēja cīņas gaitu, pelnīti to uzvarot ar rezultātu 1:0.
Otro periodu lieliski sāka Latvijas izlase, pēc uzvarēta iemetiena septiņās sekundēs gūstot vārtus. Kaspars Daugaviņš bija pirmais pie atlēkušās ripas vārtu priekšā, panākot 2:0. Nepagāja ne minūte, lai Latvija pirmo reizi tiktu pie skaitliskā vairākuma. Tas gan ļoti ātri beidzās, jo pie noraidījuma tika arī Andris Džeriņš. Formātā četri pret četri labāk spēlēja Latvijas izlase, izdarot vairākus metienus pa vārtiem. Latviešu aktivitāte sestajā minūtē ļāva atkal tikt pie vairākuma. Divu minūšu laikā ASV izlase labi aizsatāvējās, neitralizējot latviešu saspēli. Divi labi metieni bija, bet ne īpaši bīstami. ASV izlase ar katru minūti sāka izdarīt spiedienu uz Latvijas vārtiem līdz panāca savu. Andersa Lī uzmetienu uz vārtiem pielaboja Džeitī Komfers, ripai atkal atrodot kādu mazu spraugu starp vārtu konstrukciju un Elvi Merzļikunu - 1:2.
Īsi pēc tam ASV hokejisti nedisciplinēti nospēlēja, pārkāpjot noteikumus. Latviešiem izdevās nostāties zonā, bet tad ASV izlase četratā izvērsa pretuzbrukumu, kas beidzās bēdīgi. Miks Indrašis aizrāvās uz otriem vārtiem, izdarīja metienu, bet pie atvairītās ripas pirmais bija Oskars Cibuļskis, panākot 3:1. Vārtu birums mača vidū nebeidzās, ASV izlasei divās minūtēs atjaunojot vienu vārtu deficītu (2:3). Uzreiz pēc tam Džeikobs Truba varēja arī panākt izlīdzinājumu, bet trāpīja pa vārtu konstrukciju. Līdz otrā perioda beigām Latvijas izlase neizmantoja vēl vienu vairākumu, bet ASV spēja izlīdzināt rezultātu. Latvijas izlase nesekmīgi nospēlēja vārtu priekšā, ripu nesavaldot Guntim Galviņam, kas vieglus vārtus ļāva gūt Džonijam Gudro - 3:3.
Trešais periods sākās ar nopietnu ASV izlases spiedienu, neļaujot latviešiem darīt teju neko. ASV dominēja laukumā ilgu laiku, bet Latvijas izlase cerēja uz kādu pretuzbrukuma iespēju. Cīņa bija nepiekāpīga un asa. Abas komandas bija pelnījušas uzvarēt, meklējot izšķirošo vārtu gūšanas iespēju. Perioda 14. minūtē Latvijas izlasei gan bija vārtu gūšanas iespēja, gan muļķīga kļūda nomainoties, kas beidzās ar sešiem spēlētājiem laukumā un divu minūšu mazākumu turpinājumā. Reālākā vārtu gūšanas iespēja šajā laikā bija Latvijas izlasei, kad ātro pretuzbrukumu diviem pret vienu aizsargu ar precīzu metienu nenoslēdza pirmo vārtu autors Bļugers.
ASV izlase, iespējams, provocēja Latviju uz atklātu hokeju, kas nozīmēja ātrus pretuzbrukumus kā uz vieniem, tā otriem vārtiem. Šāda stratēģija nesa rezultātu, ASV izlasei pēc Endrjū Kopa precīzā metiena pirmo reizi izvirzoties vadībā - 4:3. Bobs Hārtlijs nepilnas divas minūtes līdz pamatlaika beigām ķērās pie pēdējā salmiņa, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Latvieši labi iespieda ASV izlasi tās zonā, bet viena izmesta ripa beidzās ar Dilana Larkina vārtu guvumu, uzstādot arī mača gala rezultātu 5:3.
Par labāko spēlētāju Latvijas izlasē atzina Oskaru Cibuļski, bet ASV izlasē uzvaras vārtu autoru Endrjū Kopu.
Latvija - ASV 3:5 (1:0, 2:3, 0:2)
Vārti: 11:23 Bļugers (Bičevskis) 1:0, 20:07 Daugaviņš (Džeriņš, Ro.Bukarts) 2:0, 29:00 Komfers (Lī) 2:1, 31:37 Cibuļskis (Indrašis) 3:1, 33:44 Bjugstads (Šmalcs, Kellers) 3:2, 38:37 Gudro (Truba, Bjugstads) 3:3, 56:38 Kops (Helebaks) 3:4, 58:58 Larkins 3:5.
Soda minūtes: 6:8
Metieni: 23:33
Vārtsargi: Elvis Merzļikins - Konors Helebaks
Latvijas izlases sastāvs
Vārtsargs: Merzļikins (Punnenovs)
1. maiņa: Daugaviņš, Džeriņš, Rob. Bukarts – Sotnieks, Kulda
2. maiņa: Indrašis, Sprukts, Rih. Bukarts – Cibuļskis, Galviņš
3.maiņa: Skvorcovs, Girgensons, Ķēniņš – Balinskis, Freibergs
4. maiņa: Meija, Bļugers, Bičevskis – Bindulis, Jaks
Latvijas izlases spēļu kalendārs
| Datums | Laiks | Pretinieks | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 06.05. | 13:15 | Dānija | 3:0 |
| 07.05. | 21:15 | Slovākija | 3:1 |
| 09.05. | 17:15 | Itālija | 2:1 |
| 11.05. | 21:15 | Zviedrija | 0:2 |
| 13.05. | 13:15 | ASV | 3:5 |
| 15.05. | 21:15 | Krievija | – |
| 16.05. | 21:15 | Vācija | – |
A grupas kopvērtējums
| V | Komanda | S | U | UP | ZP | Z | Vārti | P |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | ASV | 5 | 4 | 0 | 0 | 1 | 10:10 | 12 |
| 2. | Krievija | 4 | 3 | 1 | 0 | 0 | 21:5 | 11 |
| 3. | Zviedrija | 5 | 3 | 0 | 1 | 1 | 21:9 | 10 |
| 4. | Latvija | 5 | 3 | 0 | 0 | 2 | 11:9 | 9 |
| 5. | Vācija | 5 | 1 | 1 | 1 | 2 | 12:19 | 6 |
| 6. | Slovākija | 4 | 0 | 1 | 2 | 1 | 9:12 | 4 |
| 7. | Dānija | 5 | 0 | 2 | 0 | 3 | 9:18 | 4 |
| 8. | Itālija | 5 | 0 | 0 | 1 | 4 | 5:26 | 1 |
-1 [+] [-]
Nesaprotu ko jūs šodien vainojat Elvi?-Tad jau pēc Zviedrijas spēles arī bija javaino!
Vainīgs ir treneris,kas sūt uz vairākumu visu laiku vienu maiņu kaut vai redz ka vairākumi neejeit tik spoži kā gribētos ar vienu kombināciju,jau 3 spēli izmanto-Atspēle no stūra,galviņš šķeļ kaut vai viņam priekšā speletāju bars,vai no stūra šķeļ,bet vārtu prikšā nav,kas traucētu vārtusargu.
Neko darīt jaizmirst šo spēli,kad vārtsargs nevelk tad visi vaino,kad uzbrucēji nedara savu darbu tad neviens neredz.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Būtu jau labi,ja veidojot pilnu kāda veida sporta piramīdu butu strikti nodalīts,kurš kuru no šiem piramīdas pakāpieniem sponsorē. Ir saprotams, ka jebkurai sporta piramīdai bez tās virsotnes pro komandas veidolā, kurā spert jaunajiem sportistiem savus pirmos soļus pro sportā, nav īsti jēgas. Tomēr, ja pašvaldība izvēlas sponsorēt visu šo piramīdu, tad labs tur nekas nebūs, jo nauda visam nepietiks. Un atceroties, ka kad 2008. gadā sākās finanšu krīze, tad valsts un pašvaldības pirmajiem radikāli nogrieza finansējumu kultūrai un sportam.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Nu ir jau mums šitāda skola, tāda skola, vēl šitāda skola. Visas tik pabalstām un viss iet uz urrā. 95.gads... 50 000 bērnu uz šīm skoliņām. 2017.gads... 30 000 bērnu uz šīm skoliņām. 95.gads - 100 skolotāji uz šīm skoliņām ar 50 latu algu katram, 2017.gads - vēl joprojām nez kāpēc 100 skolotāji šajās skolās.. ar 700 euro algu katram...
Visi dzīvojam, patiesībā, jau tā "cepuri kuldami", galvenais tikai saņemties, paprotestēt tad, kad kāds pabiedē ar štatu samazināšanām, lai pats nobīstas, nobīstas no reitingiem un aiziet nebūtībā, kā arī kunkstēt visu atlikušo laiku arī tad, kad neviens ne par ko nebiedē.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet varbūt jāpaskatās no cita leņķa. Ja LV būtu sakārtota hokeja un futbola sistēmas vismaz kā baskets, tad varbūt mūsu profesionālie sportisti pelnītu miljonus un ieguldīto tos Latvijas ekonomikā?
[+] [-]
Sportisti (kā sabiedrības grupa kopumā) ir desmitkārt lielāki resursu tērētāji, nekā resursu veidotāji sociālo iemaksu un ienākuma nodokļu izskatā (kuras, pa lielam, ša kā tā veidotas no atalgojuma, kuru sportistam samaksājis darba devējs - patiesais resursu radītājs, vai vismaz to virzības starpnieks).
[+] [-]
Spilgtākie: Kopitars, Dragičs, bet viņiem tiešām ir daudz pelnošu sportistu- futbolā, basketbolā, handbolā, volejbolā, hokejā, u.c.!
+3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
1. Daudz naudas aiziet jauniešu sportam.
1.Mums ir daudz federāciju, kas neko nepelna!
2. Mums ir daudz sportistu, kas ir jādotē.
3. Mums nav daudz sportistu, kas pelna virs 100t un iegulda Latvijas ekonomikā!
+1 [+] [-]
Merzļikina sakarā gan jāmet akmens Boba dārziņā, jo iespējams, Elvim pret Zviedriem labāk vajadzēja dot atpūtu. Pats Merzļikins jau intervijā izteicās, ka visas spēles spēlēt ir grūti.. Tas, ka viņš Bobam neteiks, ka ir noguris arī ir skaidrs - Elvis treniņos rāda ko spēj, jo grib atstāt labu iespaidu. Bobs to saprot, kā velmi doties laukumā katrā spēlē..
Kas vēl.. Merzļikins ir pelnījis rājienu no Boba - jau pret Zviedriem bija jūtams, ka Elvim sāk rasties pārlieku augsta pašpārliecība un Zviedriem gandrīz jau izdevās izmantot Elvja izgājienus no vārtiem... Tad vēl jau 3 goli tuvajā vārtu stūri.. Nevar teikt, ka Elvis šajā zaudējumā izskatītos pārliecinoši. Pirmie 2 vārti nebija super izspēles, vai tādi, kur vārtsargs neredzētu metienu.. Vienkārši nenosegti tuvie stūri, viss.
[+] [-]
Bet tā, vispārinot, par rietumu pasauli, es nezinu, ko tur ko brīnīties, tur viss darbojas uz privāto biznesu, privātā kapitāla apriti. Visi NHL,NBA,NFL,AHL,ECHL, pat NCAA utt Amerikas Savienotajās Valstīs. Un tāpat jau citās valstīs. Sākot ar junioriem un beidzot ar profesionālajām meistarkomandu līgām.
Mēs Latvijā tikai, dažs labs, nezin kāpēc, pie kaut kādas mākslīgās sildītājekonomikas gribam palikt, kur valstij un pašvaldībām par visu jāmaksā un visu jāattīsta, bet privātajiem uzņēmējiem un privātPERSONĀM ar savu īpašumu un finanšu līdzekļiem pat nez... vai nu nav nekas jādara, vai vispār nav jāpastāv nemaz!?!
Tā kā tāds PSRS, vai mūsdienu Krievija lielā mērā ar visiem saviem naftas sportiem, naftas sporta klubiem un pat naftas sporta līgām, kuriem nav cita ekonomiskā pamatojuma kā vien fosilo resursu eksporta naudiņā valsts budžetā, kuru pēc tam šakājamies pa labi pa kreisi, lai visiem rādītu savu it kā varenību.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
2. Ļoti maz ir sportisti, kas visu gadu dzīvo blakus savai darbavietai!(Tā nedēļa ir tiešām smieklīgs apgalvojums, kas neatbilst realitātei!