Kas ir Deniss Smirnovs un kāpēc viņš gaida hokeja pavasari?

Kapteinis ieteica kapteini

2013./2014. gada sezonā Ženēvas “Servette” komandā veiksmīgi spēlēja Kaspars Daugaviņš, kurš pēc vairākiem gadiem Ziemeļamerikā bija atgriezies Eiropā. Kluba vadība viņam apjautājās, vai Kaspars zina kādus labus jaunos hokejistus, kurus varētu piesaistīt jauniešu komandai. Runa bija tieši par 1999. gadā dzimušajiem puišiem, ar kuriem Rīgā strādāja Igors Smirnovs. Viņš ieteica komandas rezultatīvāko spēlētāju, savu dēlu Denisu un aizsargu Sandi Smonu. Pavasarī puiši aizbrauca uz četru dienu nometni, bet augustā kravāja ceļasomas, lai pārceltos uz Ženēvu.

“Daudzi noteikti domātu par ASV un Kanādu, bet es kā treneris uzskatu, ka uz Ziemeļameriku labāk braukt pēc 18 gadu sasniegšanas, turklāt tad nav jārēķinās ar tik lielām izmaksām kā agrākā vecumā,” skaidro Latvijas čempionvienības “Mogo” galvenais treneris Igors Smirnovs. Ženēvā bija nodrošināti labi apstākļi attīstībai, un atšķirībā no Latvijas nebija problēmas ar ledu. Tāpat paveicās, ka jauniešu komandas otrais treneris bija bijušais krievu hokejists Igors Fedulovs. Ņemot vērā, ka Ženēvā pirmā ir franču valoda, Fedulovs piestrādāja par tulku un palīdzēja puišiem iejusties jaunajos apstākļos. Lai pēc iespējas ātrāk ielauzītos franču mēlē, viņš un Sandis tika izmitināti dažādās šveiciešu ģimenēs.

“Neteikšu, ka sākumā bija grūti. Vienkārši nebiju vēl iejuties svešā valstī, bija atšķirīgs hokeja līmenis un cilvēku mentalitāte,” norāda Deniss. “Esmu maksimālists, man vienmēr gribas izdarīt labāk un sasniegt vairāk. Bet Šveicē sākotnēji vienkārši gribēju sevi apliecināt. Pierādīt, ka esmu labāks. Kad biju to izdarījis, viss bija kārtībā. Man nebija problēmu dzīvot vienam, jo vecāki mani tā bija audzinājuši. Biju gatavs jau 15 gadu vecumā aizbraukt prom no ģimenes.”

Jau pirmajā sezonā U17 komandā Smirnovs kļuva par čempionāta otro rezultatīvāko spēlētāju (30 spēlēs 17 vārti un 35 rezultatīvas piespēles), atpaliekot tikai no 2017. gada NHL drafta pirmā numura Niko Hišīra. Bet 2016./2017. gada sezonā Deniss bija U17 čempionāta rezultatīvākais spēlētājs (41, 25+43). Pārejot uz U20 vecuma čempionātu, viņš pakāpeniski uzlaboja savu statistiku, otrajā sezonā ielaužoties rezultatīvāko spēlētāju desmitniekā. Taču pagājušo sezonu sabojāja traumas un operācija, kā dēļ viņš piedalījās tikai 19 mačos (10+17).

Par spīti tam Smirnovs saglabāja komandas kapteiņa uzšuvi, ko valkāja arī 2017./2018. gada sezonā un pēdējā sezonā U17 komandā. Bet Ženēvas klubs pirmoreiz vēsturē uzvarēja gan U17, gan U20 čempionātos. “Kapteinis biju arī Rīgā. Man patīk uzņemties līdera lomu, es no tā nebaidos,” uzsver Deniss, kurš bijis kapteinis arī Latvijas U18 un U20 izlasēs.

Vienmēr nopietns un strādājošs, tā viņu raksturo Sandis Smons. “Ja gadās kādas problēmas, viņš ir līdzās un gatavs palīdzēt. Kad komandai neklājas viegli, viņš spēj pacelt komandas garu, palīdzēt spēlētājiem kļūt labākiem. Deniss ir ļoti kārtīgs, viņam patīk pirms treniņa individuāli pastrādāt uz ledus vai svaru zālē. Arī pēc treniņiem viņš bieži vien uz ledus paliek pēdējais,” komandas biedru raksturo Sandis, kurš pats šosezon “Servette” kreklā aizvadījis sešas spēles, kamēr savainots bija zviedru aizsargs Henrīks Temmerness.

Ar augstu hokeja IQ, bet nelielu augumu

Pagājušajā sezonā Deniss trenējās kopā ar pieaugušo komandu un paspēja aizvadīt dažas pārbaudes spēles, tomēr sezonas laikā klubs viņa dēļ vēl nebija gatavs ziedot vienu leģionāra vietu. Nospēlējis piecus gadus junioru līmenī, 2019./2020. gada sezonu NLA viņš jau varēja sākt kā vietējais hokejists. Šovasar Smirnovs jau no paša sākuma sezonai gatavojās ar lielo komandu, bet treneris Patriks Emonds uzsvēra, ka viss ir paša uzbrucēja rokās – ja būsi gana labs, tiksi sastāvā, ja neizdosies, tad sezonu sāksi NLB.

“Augustā vēl domāju, ka nebūšu pirmajā komandā un sezonu sākšu NLB. Tomēr pārbaudes spēlēs ar katru maču veicās arvien labāk, sajutu pārliecību, ka varu spēlēt šajā līmenī, un treneris man pirmajā spēlē deva iespēju,” stāsta Deniss. Iespēja tika izmantota – jau pirmajā spēlē viņš izcēlās ar gūtiem vārtiem un rezultatīvu piespēli, bet nākamajā mačā asistēja vēlreiz. Tad savainojumā iedzīvojās pirmās maiņas centrs Ričards Tanners un viņa vietā Emonds ielika Smirnovu. Arī šo iespēju Deniss izmantoja un pašlaik ar desmit punktiem (3+7) ir komandas ceturtais rezultatīvākais spēlētājs.

Izlaidis vienu maču augustā gūtā smadzeņu satricinājuma seku dēļ, pēdējās divās spēlēs Smirnovs arī sev par pārsteigumu ir atgriezies pirmajā maiņā pie komandas rezultatīvākā spēlētāja Tomija Vingelsa un kapteiņa Noā Roda. Varētu jau teikt, ka Deniss ir galvenā trenera Emonda cilvēks, jo abi iepriekš trīs sezonas sastrādājās U20 komandā, bet... “Godīgi sakot, vasarā nedomāju, ka tas man būs pluss, jo viņš mani zina ļoti labi. Arī to, ka pagājusī sezona man bija kā pa kalniem, kas profesionālajā līmenī nav labi. Tomēr viņš ir labs treneris un labs cilvēks. Ja viņš redz potenciālu, tad iedos šanci. Bet, ja jutīs, ka vēl nevari spēlēt šajā līmenī, tad neliks laukumā,” piebilst uzbrucējs.

Treneris Smirnovam uzticas arī vairākumā, kas apliecina, ka no viņa tiek gaidīts pienesums tieši uzbrukumā. Protams, šajā līmenī nedrīkst aizmirst arī par spēli aizsardzībā. “Viņš kā centrs labi lasa spēli un redz laukumu. Var iemest arī pats, bet viņam ir ļoti laba piespēle, ar kuru viņš savlaicīgi prot atrast partneri. Punktu viņam būtu divreiz vairāk, ja komandas biedri iemestu no ļoti labām pozīcijām,” uzskata tēvs Igors. “Ar attieksmi pret darbu Denisam problēmu nekad nav bijis. Bet runājam, ka nevajag nekur steigties, visam jānotiek pakāpeniski. Ja savu darbu izdarīsi, tad viss būs kārtībā.”

Latvijas U20 izlasē Smirnovs spēlēja Kārļa Zirņa vadībā, kurš norāda, ka Deniss ir spēlētājs, kas ļoti labi saprot spēli, viņam ir ļoti augsts hokeja IQ. “Deniss var spēlēt dažādas spēļu situācijās gan vairākumā, gan mazākumā. Viņš vienmēr grib kļūt labāks un katru dienu strādā, lai pilnveidotos,” saka Zirnis.

Gan pats Deniss, gan speciālisti ir vienisprātis, ka uzbrucējs lielākais mīnuss ir nelielais augums un svars. Ja garāks puisis vairs neizstiepsies, tad masu tuvākajos gados vēl var uzņemt. Vajag labi ēst un uzaudzēt gaļu, smejas pats hokejists. Katrā laukuma centimetrā to neizjūt, taču saprotams, ka pie apmalēm viņš ar saviem 75 kilogramiem nevar izgrūstīt centneri smagos aizsargus.

Students, kurš grib aizbraukt uz pasaules čempionātu

Lai gan pašlaik Denisa nākotne hokejā izskatās cerīga, viņš sev gatavo arī plānu B. Tālmācības ceļā hokejists mācās Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) otrajā kursā, kur apgūst Eiropas ekonomiku un biznesu. “Mēģinu apvienot profesionālo hokeju un mācības augstskolā. Dažreiz vecāki man palīdz, bet, ja vien pats vēlies, tad laiku vienmēr var atrast. Ženēvas komandā studē vēl vairāki spēlētāji, daži pat 30 gadu vecumā. Jāsaprot, ka hokejā nekad nezini, kas var notikt nākamajā mačā, no traumām izvairīties nav iespējams,” rūgto patiesību atgādina Deniss.

Dzīvojot Latvijā, mācības viņam allaž bija prioritāte. Ja skolā vajadzēja rakstīt kontroldarbu vai apmeklēt konsultāciju, tad hokejs tika upurēts. Protams, pārceļoties uz Šveici par prioritāti kļuva hokejs, tomēr par mācībām netika aizmirsts. Pašreizējais darba grafiks – trīs spēles nedēļā, treniņi un studijas – brīvo laiku mudina pavadīt dīvānā, noskatoties kādu filmu, paspēlējot videospēles vai vienkārši pasnaužot. Retāk sanāk doties pastaigās pa pilsētu, kur Ženēvas ezera krastā var nobaudīt jūras veltes un sieru.

Atpūtas brīžos jaunais uzbrucējs aizdomājas par nākamā gada pavasari. Latvijas izlases rindās viņš līdz šim ir aizvadījis tikai divas pārbaudes spēles. Tas notika pirms diviem gadiem pret Somijas valstsvienību, kad Smirnovs uzspēlēja vienā maiņā ar Renāru Krastenbergu un Eduardu Tralmaku, taču drīz vien trijotne no valstsvienības kandidātu pulka tika svītrota. “Gribas tikt izlasē, pasaules čempionātā vēl neesmu spēlējis. Esmu aizvadījis tikai divas pārbaudes spēles pret somiem. Bet [Bobs] Hārtlijs mani zina, jo arī U18 izlases laikos viņš nāca uz mūsu treniņiem,” atceras Deniss.

2020. gada pavasarī varētu būt citādi, jo Deniss ir nostiprinājies pieaugušo hokejā, turklāt centra uzbrucēju deficīts jau ilgus gadus ir bijusi sāpīga tēma Latvijas izlasē, kur šajā pozīcijā nereti tikuši iespēlēti malējie uzbrucēji. Rīgas “Dinamo” ir Andris Džeriņš, Daniels Bērziņš un Oskars Batņa, bet ārpus Latvijas pašlaik spēlē tikai Teodors Bļugers un Zemgus Girgensons. Māris Bičevskis nesen zaudēja darbu un tagad ir pārcēlies uz citu Čehijas klubu, bet Rodrigo Ābols AHL nespēlē regulāri. Tas nozīmē, ka Smirnovs šobrīd valstsvienībā tēmē uz kādu no pirmajām trim maiņām, jo ceturtajai viņš īsti neatbilst ne pēc parametriem, ne pēc prasmēm.