TwitterZnaroks iekļūst Latvijas visu laiku izlasē IIHF versijā
Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) sastādījusi Latvijas visu laiku izlasi, kur figurē Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš, Oļegs Znaroks, Sergejs Žoltoks un Helmuts Balderis.
IIHF sākusi nosaukt dažādu valstu visu laiku simboliskās izlases. 24. aprīlī tika paziņots Lielbritānijas sastāvs, turpinājuma sekoja Baltkrievija, Zviedrija, Itālija, Čehija un Kazahstāna, savukārt šodien pienāca Latvijas kārta.
IIHF: "Latvieši hokeju spēlē jau gandrīz gadsimtu un IIHF pasaules hokeja čempionātā pirmo reizi piedalījās 1933. gadā. Tomēr daudzu gadu desmitu laikā Latvijas hokejisti varēja vēlēties spēlēt tikai padomju sistēmā un, iespējams, izveidot nacionālo komandu. 70tajos gados viens spēlētājs beidzot sasniedza zvaigznes statusu. Ar neatkarības atgūšanu 90to gadu sākumā radās iespēja profesionāli spēlēt jebkur pasaulē un pārstāvēt Latviju starptautiskā mērogā, un tad daudzi padomju laikos apmācīti latvieši varēja izpausties."
Latvijas visu laiku izlase IIHF versijā: vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, aizsargs Kārlis Skrastiņš, uzbrucējs Oļegs Znaroks, uzbrucējs Sergejs Žoltoks un uzbrucējs Helmuts Balderis. "Šajā komandā visi seši izvēlētie hokejisti sāka spēlēt Padomju Savienībā un kādā laika posmā bija aktīvi Latvijas neatkarības laikā", norāda pasaules hokeja vadība.
Nosakot uzbrucējus, "Balderis un Žoltoks bija vieglas izvēles, bet trešais uzbrucējs varētu būt diskutabls. Galu galā šis lēmums tika pieņemts par labu Znarokam, kurš mūsdienu hokeja līdzjutējiem labāk pazīstams kā treneris," skaidro IIHF.
Oļegs Znaroks dzimis 1963. gada 2. janvārī Ustjkatavā, Čeļabinskas apgabalā, Krievijā. Hokejista karjeru viņš sāka vietējā "Traktor" (1978-1982), bet lielāko daļu no savas karjeras nospēlēja Rīgas "Dinamo" (1983-1992) un Latvijas izlasē (1994-1999). Par īpašiem nopelniem mūsu valsts labā 1996. gadā viņam tika piešķirta Latvijas pilsonība. Spēlētāja karjeras pēdējos gadus Znaroks pavadīja Vācijā, kur 2001. gadā izšķīrās par turienes pilsonības pieņemšanu. Znaroks ir dāvājis Latvijas hokejam neaizmirstamus mirkļus, piemēram, joprojām atceramies viņa gūtos vārtus pret Šveici (1996), kas ieveda Latvijas izlasi A divīzijā.
Latvijas izlases visu laiku "honourable mentions" sarakstā iekļauti divi tagadējie NHL spēlētāji - uzbrucējs Zemgus Girgensons un vārtsargs Elvis Merzļikins.
Izmantotie resursi:
iihf.com
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Eiropiešus, kur nu vēl "krievus", NHL tad ne tikai baigi "nemīlēja", bet reāli sita tikai tāpēc, lai sistu, t.i., "pārbaudītu" vai ir derīgs NHL hokejam. Turklāt, darīja to katrs, kuram tik nebija slinkums.
Salmings par to ne vienu vien reizi ir runājis (un tās visas rētas liek domāt, ka melojis viņš nav), bet viņa situācija bija pilnīgi cita, t.i., aizbrauca mēģināt spēkus, nevis aizbēga no valsts, kurā paliek ģimene.
Jau Rīgā, kur ta ka nebija tā, ka visi bija pret viņu, bet sanāca tā kā sanāca - diskvalifikācijas jau tika dalītas vēl pirms jau pieminēta 77. gada.
Kā būtu ASV, kur vispirms būtu jācīnās ar komandas biedriem (vēl aizvien kautiņi NHL rudens treniņos baigi nepārsteidz, bet tad par to pat neviens aci nepamirkšķinātu), bet tad vēl jāsitas laukumā. Nez.
Nesaku, ka viņam nekas nesanāktu, iespējams, tieši pretēji, viss izvērstos pilnīgi citādāk. Varbūt. Tikai tas, ka viņu tajā Filadelfijā un NHL neviens (no spēlētājiem) tā baigi negaidīja, gan ir diezgan acīmredzami un tā noteikti nebūtu tā situācija, kā mūsdienās, kad TOP Eiropiešus reāli gaida komandā, atbrīvo viņiem vietu sastāvā, utt.
Par padomju daiļslidotājiem - protams, ka tādi bija, taču, manuprāt, problēma ir citā, t.i., uzstādījumos un audzināšanā. Ja Kanādā kautiņš bija hokeja norma, tad Eiropā un PSRS - ārkārtas gadījums. Savukārt, ja tas viss vēl notiek starptautiskā līmenī, kad pirms mačiem komandas "nakačivaļi" politnodaļas darbinieki, spēlētāji nezināja ko darīt.
Hatuļeva gadījums arī ir gana labs piemērs kas notika ar tiem, kas vēlējās dzīvot to NHL rokenrola dzīvi iekš PSRS hokeja.
[+] [-]
[+] [-]