Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556), Fid:810, Did:0, useCase: 0

H.Rodkes efektīvie treniņi: Tu un treniņš

H.Rodkes efektīvie treniņi: Tu un treniņš

Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

H.Rodkes efektīvie treniņi

Kā gūt maksimālo labumu no ikviena treniņa? Kāpēc es neprogresēju? Kā uztrenēties ātrāk? Kā retāk traumēties? Kā būt labākā formā? Kā galu galā uzvarēt? Šie ir jautājumi, kurus sev bieži uzdod ikviens sportists.

Uzdod savu jautājumu Helmutam Rodkem!
Iepriekšējos H.Rodkes efektīvo treniņu materiālus un atbildes uz jautājumiem meklē ŠEIT!

Daudzi no tiem, kas ir viduvējības varētu sasniegt krietni augstāku līmeni, un apdāvinātie varētu kļūt ļoti konkurētspējīgi starptautiskā arēnā, taču diemžēl tas notiek tikai retos gadījumos. Viens no risinājumiem, manā skatījumā, ir skaidra treniņu plāna, un darāmo vingrinājumu ieceres izprašana, jeb treniņa filozofija, ja tā var izteikties. Runa ir par apzināšanos - ko, cik, kā un kāpēc mēs darām.
No sportista skatupunkta trenējot jebko ir svarīgi zināt un izprast kā sava sporta galveno mērķi, tā arī gada, nedēļas un katras nodarbības mērķi.

Ņemot vērā tādus faktorus kā sportista vecums, pieredze, kondīcija, raksturs, motivācija, sezonas uzdevumi un daudzas, daudzas citas lietas, treneri audzēkņiem būvē katra treniņa struktūru. Bet – tavu neražu- sportistam šodien kaut kas sāp, vai slikta pašsajūta, vai kāds cits iemesls, kas neļauj realizēt trenera ieceres konkrētā dienā. Ko nu? Tā jau ir, ka visi plāni uz papīra ir tikai ievirzošs projekts, kura realizācija atkarīga no daudzie iekšējiem un ārējiem faktoriem. Tāpēc treniņu process vienmēr ir savā ziņā eksperiments, kas balstīts uz iepriekšējām zināšanām.

Jebkurā gadījumā treniņš ir bijis vērtīgs, ja ir pietiekami kvalitatīvi izpildīts kaut vai viens uzdevums. Ko tad nozīmē kvalitatīvi izpildīt kādu vingrinājumu? Jebkura treniņu uzdevuma pamatā ir kāda iecere, ideja. Jo kvalitatīvāka iecere, jo potenciāli augstvērtīgāks un noderīgāks būs vingrinājums tieši konkrētajā dienā. Iespējami labāka iecere, vingrinājums vai to kombinācija, atkarīga no idejas autora tādas sociālās motivācijas kā panākumu nepieciešamības līmeņa.( Šī tēma jau tika apskatīta.) Tātad, ja kaut vienam no dueta treneris/audzēknis piemīt augsts PN līmenis, uzreiz būs kvalitatīvāks treniņu darbs. Jo labāka komunikācija un uzdevumu izpratne treniņu grupā, jo labāki rezultāti.

Ikvienai kustībai treniņā ir ideja un jēga. Iesildīšanās, stiepšanās, ātruma, spēka, izturības, tehniskais, taktiskais vai kāds cits uzdevums ir ar savu domu – kāpēc, kā un cik daudz jāizpilda, nevis vienkārši kaut kā darīšanas pēc. Bet tagad aplūkosim tikai vienu atsevišķu vingrinājumu. Jebkuru. Piemēram, kādu kustību ar svaru stieni. Ir milzīga atšķirība, vai sportists vienkārši cilā šo svaru stieni, vai attīsta fiziskās īpašības ar šī stieņa palīdzību. Tātad viss atkarīgs no pirmējās idejas, ko tad īsti mēs darām. Vai koncentrējamies uz metāla gabala pārvietošanu un pacelšanu tik un tik reizes, vai uz muskuļu darbību, iekšējām izjūtām, sasprindzinājuma pakāpi un kustības ātrumu dažādos amplitūdas posmos un tehniku.
Divi, vizuāli it kā vienādi izpildīti vingrinājumi var būt ar ļoti atšķirīgu ietekmi uz muskuļiem, cīpslām un locītavām. Atšķirība, pirmkārt, būs pēc slodzes sadalījuma audos, otrkārt – ideja jeb vingrinājuma filozofija atšķiras pēc enerģētikas. Tāpēc jau ir sportisti, kuri rakstura īpašību un prāta spēju dēļ regulāri traumējas, un ir tādi, kas prot nobalansēt un adekvātas slodzes augšējās robežas.

Katrai idejai ir sava enerģija, un ikvienam nolūkam, ar kādu sportists izpilda vingrinājumu tāpat. Šīs enerģijas vistiešākā mērā ietekmē treniņa efektivitāti. Sākotnējā ideja, iedvesma un iekšējo sajūtu kontrole ir tās lietas, kas efektīgi uzlabo trenētību, un ļoti lielā mērā samazina traumas risku. Jebkura vingrinājuma ideja sportista izpildījumā būtībā ir domu stāsts pa sekundēm pirms tā izpildīšanas, slodzes laikā, un – ne mazāk svarīgi – arī pēc vingrinājuma vai treniņa. Šis domu stāsts var ļoti atšķirīgi ietekmēt sagatavošanos, uzdevuma izpildi, kā arī atjaunošanos. Tā ir iekšējā saruna sportistam pašam ar sevi, virzot sevi treniņa procesā. Arī pēc treniņa domu stāstam ir nozīmīga loma atjaunošanās procesos un augstāka enerģijas līmeņa iegūšanā. Veidot enerģētiski augstvērtīgas šīs domas jau ir meistarības pazīme.

Gan sportā, gan ikdienas dzīvē mēs visi vēlamies vairāk enerģijas. Kā to vairot? Nerunājot par uzturu, enerģiju sportā iegūstam sekojoši :
- domājot pozitīvas, sporta izaugsmi un vingrinājuma izpildi sekmējošas domas,
- pozitīvi koncentrējoties uz trenera ideju un vārdiem,
- trenējoties ar sev adekvātu slodzi un intensitāti,
- apzinoties, ka vairāk vai smagāk, ne vienmēr ir labāk,
- neizpildot nevajadzīgi liekus piegājienus un atkārtojumus,
- negatīvās emocijas un nīgrumu, kas pazemina enerģiju, aizstājot ar pozitīvu attieksmi un dedzīgu vēlmi izdarīt SEV pēc iespējas labāk,
- iemācoties atpūsties, sakārtojot domas un čakru darbību,
- iemācoties sakopot un kontrolēt vitālos spēkus.

Cilvēkam iespējams sakopot enerģiju un realizēt to ļoti ievērojamos daudzumos. Tam nosacījumi sportā ir specializētas zināšanas, komunikācija ar gudriem cilvēkiem, neatlaidība, draivs, kā arī seksuālās enerģijas ievirzīšana sporta domāšanā un rīcībā.

Seksuālai enerģijai ir tieksme izkliedēties dažādās rīcībās un izpausmēs. Uzlabot kreativitāti, vairot iedvesmu, prāta spējas un treniņu efektivitāti mēs lieliski varam, ja savaldīsim savas nevajadzīgās izpausmes, un sakoposim to enerģiju patiešām noderīgi radošā rīcībā. Pelnītus panākumus guvušie jebkurā jomā to ir iemācījušies. Arī sporta nolūkos šīs spējas, tāpat kā jebkura lieta, ir trenējamas. Kā trenerim, tā arī audzēknim. Pareizi trenējot muskuļus, kā atbildes reakciju saņemam spēka, jaudas vai izturības pieaugumu superkompensācijas veidā. Tāpat arī trenējot savu vitālo enerģiju savākšanas spējas, kā atbildes reakcija būs šīs enerģijas pieaugums. Savukārt trenerim pilnveidojot spējas veidot treniņa vingrinājumu idejas, vai gada plānus viņš to arī iegūst. Viss ir vienkārši, tikai jādara. Ko trenēsi, to dabūsi. Tā ir tā pati tēma par haosa organizēšanu. Cilvēks kā mikrokosms. Vieni vairāk tērē, citi vairāk uzkrāj un spēj vēl dot apkārtējiem. Tehniskie paņēmieni kā iegūt enerģiju konkrētos brīžos gan jau ir cita saruna.

Tātad sportists un treniņš. Pareizi darot darbu enerģija vairojas. Veidojas, var teikt, īpašas attiecības starp atlētu un vingrinājumu. Protams, ir vingrinājumi, kur šīs „attiecības” veidojas viegli, kā piemēram iesildīšanās skrējiens, ko pareizi darīt var iemācīties ļoti viegli un līdz automātismam. Savukārt tehniski sarežģītas kustības lielā ātrumā, vai ar lielu jaudu, jau prasa maksimālas spējas un koncentrēšanos, un ne vienmēr izdodas perfekti. Treniņa darbs ar skaidru virzību un paškontroli ir visīstākā meditācija, „ieiešana straumē”. Jo efektīvāk sportists iemācas šādi „meditēt”, jo brīvāks viņš kļūst. Tas nozīmē, ka dažādi ārēji un arī iekšēji apstākļi arvien mazāk spēj ietekmēt gala rezultātu, tehnisko izpildījumu vai vingrinājuma kvalitāti. Ārēji sportists kļūst atraisītāks, un pat sarežģītos apstākļos ar daudziem traucējošiem stresa faktoriem tik un tā izpildīs uzdevumu vajadzīgā līmenī. Šīs spējas būt ārēji atraisītam un iekšēji savāktam tieši ietekmē sportista startu ļoti atbildīgās sacensībās.

Bērnu un pusaudžu treniņos ārkārtīgi svarīgi ir pamazām iemācīt izprast šīs lietas, ka ikviena kustība vai darbība ir ar dziļu domu – kā un kāpēc tas jādara, ar kādu attieksmi jātrenējas un jāizturas kolektīvā. Sākumā viegli un rotaļīgi, vēlāk atbilstoši uztverei un koncentrēšanās spējām. Te nu mēs nonākam pie trenera lomas. Diez vai garlaicīgs „sausiņš” bez iedvesmas un radošuma dzirkstelītes spēs pienācīgi ieinteresēt un apmācīt jauno paaudzi sporta un dzīves noslēpumos. Treneris, kas tikai dzen un nav spējīgs uz cieņas un ieinteresētības izrādīšanu audzēkņiem nekad nesasniegs panākumus sportā un kā personība. Savukārt dedzīgs un aizraut spējīgs pedagogs, kurš stāv un krīt par saviem audzēkņiem vai komandu ir sportā vislielākā vērtība. Zinu daudzus brīnišķīgus trenerus Latvijā, jautājums tikai ir – vai viņi patiešām ir pienācīgi atalgoti par savu ieguldījumu?

Ja tu kā sportists ko gribi iegūt, ko esi gatavs dot pretī? Tas ir universāls likums. Tā ir attiecību un izpratnes enerģētiskā saikne starp audzēkni un treneri, treneri un bērnu vecākiem, kā arī saikne ģimenē, vai jebkurā vidē, kur sportists jūtas kā mājās. Pozitīvi stimulējošas attiecības ir pamats izaugsmei ikvienam. Ja gribi ko iegūt – vispirms ieguldi, un dabūsi vismaz divkārt pretī. Treniņu process nav tikai „šodien 5x 8 uzspiest guļus un noskriet 3 km”, no sportista puses tā ir gudras idejas izprašana, realizēšana un daudzpusīga izaugsme. No katras lietas, arī neveiksmes var ko iemācīties, un gūt sev. Tā ir radošās enerģijas apmaiņa un cirkulēšana, un ikviens sīkums šajās saiknēs var treniņu procesu iespaidot pozitīvi vai negatīvi. Panākumi vienmēr ir ieguldītās piepūles, attieksmes un psihiskās enerģijas rezultāts. Pat ja bērns neizaugs par čempionu, viņa uztrenētās spējas izdziļināties lietās un kontrolēt sevi noderēs visās dzīves situācijās. Tā ka sports trenē ne tikai muskuļus, bet pat lielākā mērā galvu.

Uzskatu, ka sporta filozofijas un vingrinājumu ideju izprašana, savienojumā ar vitālo enerģiju sakopošanu un kontrolēšanu daudziem jauniešiem var būt pavērsiena punkts lieliskai izaugsmei un sporta panākumu gūšanai.

Vingrinājums kājas vēziena un ātras lejupkustības trenēšanai, kā arī spējai pārslēgties no viena kustības virziena otrā


Šis variants ar vairākiem maziem vēzieniem augšējā amplitūdas daļā jāizpilda ar augumam atbilstošas ne pārāk augstas barjeras palīdzību. Kājas maksimāli ātru laišanu lejā var izpildīt gan uz ārpusi, gan uz iekšpusi. Augšējie mazie vēzieni arī darāmi tempā. Vingrinājuma ciklu skaits līdz 3 ir tīri ātruma darbs, savukārt skaits 7 jau ir ar izturības ievirzi. Lielākā skaitā, jeb ilgāk izpildīt vingrinājumu uzturot maksimāli iespējamo tempu nav jēgas. Tīri izturībai ir citi vingrinājumi. Nedēļā ne vairāk kā vienā nodarbībā, un, pēc iesildīšanas, pietiks ar 2 piegājieniem katrai kājai. Tā kā šis ir intensīvs darbs gan uz kājas cēlājmuskuļiem, gan uz hamstringiem, pēc vingrinājuma obligāti tie jāizstaipa. Protams, vingrinājumam var būt dažādas variācijas.

  -1 [+] [-]

, 2011-10-13 11:09, pirms 7 gadiem
kas pie velna ir čakras?

  +1 [+] [-]

, 2011-10-13 11:39, pirms 7 gadiem
krisans rakstīja: kas pie velna ir čakras?
palasi grāmatas salāt. vai paprsi googles tantei

  -2 [+] [-]

, 2011-10-13 12:55, pirms 7 gadiem
mister_negative_2 rakstīja: palasi grāmatas salāt. vai paprsi googles tantei
vai paskaties Japāņu multenes

  +3 [+] [-]

, 2011-10-13 13:07, pirms 7 gadiem
Prieks lasīt un secināt, ka kāds šajā portālā pasniedz zināšanas par sportu tik augstā līmenī.

     [+] [-]

, 2011-10-20 10:15, pirms 7 gadiem
Kauss rakstīja: vai paskaties Japāņu multenes
kaads sakars ar Japaanu??!

Tev jābūt autorizētam,