Biedriņa līdzinieks Holivudā. No Latvijas!

Proti, Raiens bija atradis vizuālas līdzības starp mūsu Andri Biedriņu un Džimiju Čitvūdu, 1986. gada filmas "Hoosiers" varoni. Kā redzams šajā attēlā, zināmas līdzības starp abiem personāžiem tiešām var sameklēt, īpaši matu sakārtojumā. Kā jau minēju ievadā, esmu liels kinematogrāfijas cienītājs un interesents, tāpēc nekavējoties uzmeklēju šo filmu arhīvā. Un izrādās man garām nepamanīta bija paslīdējusi par vienu no visu laiku iedvesmojošākajām sporta filmām atzīta vērtība, kas nopelnījusi vairāk nekā 28 ar pusi miljonus dolāru, kas, protams, uz mūsdienu grāvēju fona nav nekas, bet jāņem vērā, ka filma tika izdota pirms gandrīz 25 gadiem.

Filma ir patiess stāsts par Milānas (nejaukt ar Itālijas) vidusskolas basketbola komandu un tās neticamo uzvaru 1954. gada Indiānas štata čempionāta finālā, pa ceļam atstājot jaņos daudz lielākas un bagātākas skolas. Pateicoties tieši Džimija Čitvūda metienam pēdējā sekundē. Īstajā dzīvē Čitvūds bija Bobijs Plamps, kurš vēlāk līdz tolaik tikko izveidotajai NBA tā arī netika un spēlēja līdzās eksistējošajā Nacionālajā Industriālajā Basketbola līgā.

Protams, mani interesēja, kas tad tas ir par aktieri, kas gadā, kad piedzima Biedriņš, attēloja šī varoņdarba autoru un ir tik līdzīgs mūsu vienīgajam NBA atlētam. Izrādās, tas ir Māris Valainis – latvietis! Pareizāk sakot, amerikānis ar latvieša saknēm, uz ko nepārprotami norāda šī cilvēka vārds. Interese turpināja augt, jo latvietis Holivudā – tas jau ir kaut kas! Tiesa, pārāk ilga aktiera karjera Valainim neizdevās – pēc "Hoosiers" Māris nofilmējās vien vēl pāris epizodiskās lomās un sapni par aktiera karjeru atmeta, pievēršoties golfam. "Manas 15 minūtes slavas ilgst jau vairāk nekā 20 gadus," stāsta pats 47 gadus vecais Valainis, atzīstot, ka joprojām ik pa laikam tiek atpazīts uz ielām un citās sabiedriskās vietās. Tas nekas, ka filmā galvenos varoņus tēloja citi un Mārim bija jānorunā vien četras rindiņas. Taču viņš iemeta izšķirošo metienu!

Valaiņa attēlotais Čitvūds jeb īstenībā Bobijs Plamps bija izkarojis snaipera reputāciju (kur nu vēl precīzāku lomu iedalīt latvietim!) un, neskatoties uz tikai diviem precīziem metieniem no desmit pusfinālā, čempionāta svarīgākajā spēlē svarīgākais metiens tika realizēts.

"Filmu esmu noskatījies pilnībā vienu, varbūt divas reizes," Māris atzīst, ka ne visai ērti jūtas, skatoties uz sevi ekrānā. "Tagad, kad pagājuši tik daudz gadi, vairs nav tik traki. Daudziem aktieriem tā ir," nosaka Valainis, tiesa, uzreiz piebilstot izņēmumu – Denisu Hoperu. "Viņš katru rītu pieprasīja iepriekšējās dienas safilmēto materiālu, ieslēdzās istabā, stundām ilgi skatījās un analizēja sevi."

Kāda īsti ir Valaiņa saistība ar Latviju? "Mani vecāki piedzima Latvijā, bet Otrā pasaules kara laikā aizbrauca. Man joprojām ir attāli radinieki, kas dzīvo Latvijā," šī raksta autoram stāsta Māris, kura vecāki toreiz pārcēlās uz Indianapolisu. "Uzaugot Indianā, ikviens zināja par šo komandu." Ejot uz provēm, Valainim bija 22 gadi. "Biju diezgan naivs tobrīd. Domāju, ka vienkārši esmu viens no komandas, bet domāju, ka tas noteikti palīdzēja," atceras Māris. Sagatavošanās procesā aktieri aizvadīja vairāku nedēļu ilgus treniņus, tāpēc loģisks šķita jautājums – kā veicās ar izšķirošā metiena filmēšanu? "Treniņos es visu laiku metu garām. Puse halles tika aizpildīta ar līdzjutējiem, kuriem pēc metiena bija jāizskrien laukumā [lai svinētu uzvaru nesošo metienu], tāpēc zināmu spiedienu jutu. Nezinu, kas ar mani bija tajā dienā, bet es tikai metu garām un garām nepārtraukti. Kastinga direktors, kurš, manuprāt, nekad mūžā nebija rokās turējis basketbola bumbu, man teica "tu nedrīksti pat skatīties uz grozu". Bet mēs sākām filmēt, un es trāpīju ar pirmo," patīkamās emocijas atminas aktieris.

Atgriežoties pie tā, kāpēc Valainim neizdevās aktiera karjeras turpinājums, pats Māris nosauc vairākus iemeslus: "Nezinu, vai mana personība bija piemērota Holivudai. Es esmu vienkāršāks cilvēks nekā vairums tur. Piecus gadus pēc filmas iznākšanas cilvēki joprojām par to runāja. Atceros, ka reiz kādam teicu – iespējams, šī filma, tāpat kā "Burvis no "Ozas", kļūs par klasiku. Es to teicu sen atpakaļ. Izskatās, ka tas būs piepildījies."

Raksta sākumā pieminēju Andri Biedriņu. Māris par mūsu basketbolistu neko daudz nav dzirdējis, lai gan pats joprojām ar basketu ir uz Tu. Divu meitu tēvs ir aptuveni 190 centimetrus garš un 98 kilogramus smags, tā kā līdz Biedriņa parametriem patālu.

P.S. Nelaiķis komponists Džerijs Goldsmits par mūziku šai filmai tika nominēts Oskaram, taču piekāpās Hērbijam Henkokam par mūziku filmai "Round Midnight".