TwitterBlūms: "Pēc zaudējuma slovēņiem līdz sešiem rītā klausījāmies latviešu mūziku"
@JanisFreimanis2
2017-09-29 11:03
Foto: Vladislavs Proškins/f64
Latvijas basketbola izlases kapteinis Jānis Blūms intervijā "Sporta Avīzes" oktobra numurā izvērtēja Eiropas čempionāta finālturnīru un atzina, ka pēc liktenīgā zaudējuma slovēņiem visa komanda nakti pavadījusi sarunās par basketbolu un dzīvi.
"Vasarā pirms vēl bija sācies treniņprocess, bija zināma nedrošība, kā tas tagad būs – ar Kristapu Porziņģi, ar Dāvi Bertānu. Kā visi tie čaļi izskatīsies kopā un kā sadalīs lomas – Dairis, Timma. Taču beigās viss sanāca ideāli, jo katrs saprata savu lomu, un mēs tiešām izveidojāmies par nopietnu spēku. Un mūsu pretiniekiem bija ļoti grūti, jo viņi varēja būt droši tikai par vienu lietu – ka KP savus punktus iemetīs. Bet to, ko katrā mačā izdarīs katrs no pārējiem – to nezinājām pat mēs paši," smejoties atzīst Jānis.
"Vienā Timma, nākamajā Dairis, tad Strēlnieks, Dāvis vai Šmits. Tie nav viens vai divi spēlētāji kā serbiem. Un nebija arī tā, ka mums viss balstītos uz trīspunktniekiem – bija garāmgājieni, postaps. Ātrs, skatāms basketbols. Skaidrs – aizsardzībā varējām nospēlēt labāk, īpaši pēdējo spēli, taču... Tāds ir tas mūsu spēles stils – avantūrisks. Mēs nemākam būt tik taktiski gudri kā serbi vai slovēņi."
"Vienkārši nemākam. Mums tas nav ielikts sagatavošanas pamatos – nav šādas bāzes," secina izlases kapteinis. "Es droši vien esmu vienīgais Latvijā, kas spēlējis pie sešiem dažādiem serbu treneriem, un pat es joprojām spēlēju avantūriski! Viņiem tas ir pavisam citā dimensijā, tas tiek mācīts jau kopš bērnības – katrs pieskaras tai bumbai, dažādas izspēlītes, iekšā-ārā spēle."
"Es pat nezinu, vai mums tas piestāvētu. Skaidrs, ka labāku aizsardzību vajag, nestrīdos, bet baidos, ka par aizsardzības komandu Latvija nekļūs nekad. Arī pie Obradoviča."
Pēc zaudējuma Eiropas čempionāta ceturtdaļfināla spēlē Slovēnijai latviešu basketbolisti nemaz nav gājuši gulēt, jo jau nākamajā rītā bija paredzēts lidot mājup. "Mēs visi kopā līdz sešiem rītā klausījāmies latviešu mūziku... Un tad pa taisno uz lidostu. Pasēdējām – visa komanda kopā, parunājām. Par spēli, par dzīvi, par turnīru. Par visu. Tā forši. Pēc tādām spēlēm miegs nenāk. Vienos atbraucām no dopinga kontroles, bet sešos jau bija jābūt lidostā – kāda tur gulēšana," saka Blūms.
[+] [-]
+2 [+] [-]
2001. gads Eiropas čempis Turcijā, piesitam leišus, ceturtdaļfināls, tālāk mazliet pietrūkst. Bet runas kā tagad pēc pāris gadiem ši komanda parādīs. Pēc 2 gadiem Stokholmā nekas nesanāk. Tajos gados saspēles vadītāji latvijai pat laikam bija labākie Eiropā- Raimonds Miglinieks, Štelmahers, Valeiko. sāk Kristaps Valters, cenrā Kambala, runāja tūlīt vēl progresēs Grafs, Cipruss, Laksa un garais gals būs iespaidīgs.
2007. gads slvenā tagad vai nekad komanda. Bet spēlētāji jau tiešām bija ļoti labi, pie groziem Biedriņš un Kambis, tagad pat mums nav tāds duets. Bet spēlētāji bija izlasti, dzerstījās, trūka stingra trenera rokas, kau potenciāls komandai bija liels.
Pajuka tā komanda, Bagatskis sāka visu no jauna. Kaut kas izdevās, kaut kas nē. bet beigās atkal tukšā.
Vienmēr kaut kas pamaisa.
-1 [+] [-]
Visi raud, tikai dažiem faniem liekas, ka labāk pat nevarēja būt.
Pagātne arī mazliet jāzin, bez pagātnes nav nākotne!
[+] [-]
+2 [+] [-]
Mums pretī bija komanda, kura kļuva par čempioniem, turklāt, viņi uz to gāja visai centīgi pēdējos 10 gadus. Viņu līderis ir arī NBA savas komandas līderis, kurš spēj vienatnē, līdzigi, kā savulaik Pārkers, izšķirt spēļu likteni. MUms tāda līdera nav. Pagaidām nav. Neviena zaude mums nebija bezcerīga, visās spēlēs bija iespējas vinnēt, tomēr zaudējām mēs tām komandām, kuras ieguva medaļas. Un pamatoti ieguva, jo bija mazliet mazliet pieredzējušākas, mazliet agresīvākās, mazliet talantīgākas, ar līdzvērtīgāku soliņu. Te arī ir uzvaras/zaudes atslēga. Kas tur ko nesaprast? Kāpēc jāmaļ šīs nepārtrauktās muļķības?