Šmits par izlasi, individuālo sniegumu, NBA interesi un treneru nomaiņu Kauņā

Piektā vieta Pasaules kausā, pavisam īss brīdis mājās un teju tūlītēja pievienošanās klubam. Kurā brīdī atskārti ar izlasi paveikto?
- Atbraucot atpakaļ, tikām pie vairākām brīvdienām. Sanāca atpūsties un saprast, ko paveicām Pasaules kausā. Pieļauju, ka ļoti daudzi mums neticēja, bet pierādījām, ka varam cīnīties ar visām basketbola lielvalstīm, varam spēlēt, tās uzvarēt un būt ļoti augsta līmeņa komanda.

Liela daļa vasaras aizritēja izlasē. Sanāca mazāk laika atpūtai. Jūti lielāku nogurumu sezonas laikā?
- Ja godīgi, nē. Profesionālajā sportā visu laiku ir kādi sasitumi un nogurums, tas ir normāli. Papildu noguruma nav. Nezinām arī, kā būtu, ja nebūtu vasaras izlasē. Kopumā jūtos diezgan okei.

Starpsezonā izskanēja runas par tavu iespējamo pārcelšanos uz Belgradas ''Partizan'', Telavivas ''Maccabi'' vai Stambulas ''Anadolu Efes''. Cik tālu vai tuvu no patiesības tās bija? Tomēr jau maijā pagarināji līgumu ar ''Žalgiris''.
- Nezinu. [Smejas] Protams, ka pēc pagājušās sezonas interese bija no daudzām komandām. Šeit esmu ļoti apmierināts. Tā ir top organizācija. Gan man, gan ģimenei šeit ir ļoti labi apstākļi. Palikt Kauņā nebija grūta izvēle.

Kā pats vērtē savu līdzšinējo sniegumu šajā sezonā?
- Sākums bija okei. Nomainījās treneris un vajadzēja nedaudz pierast pie cita spēles stila. Tagad tikai jācīnās. Uzskatu, ka iesāku labāk nekā pagājušajā sezonā, bet vēl ir darbs, ko padarīt. Jācenšas to izdarīt vēl labāk.

Savulaik, kad vēl biji Barselonā, no NBA kluba pārstāvja dzirdēju, ka, lai Rolands Šmits būtu interesants NBA, viņam jāpalielina izpildīto trīspunktnieku apjoms. To izdevies paveikt. Kā pats raugies uz interesi no NBA?
- Protams, ka tas ir katra basketbolista sapnis. Uz to pārāk neiespringstu. Ja kādreiz būtu kāda opcija, tad to varētu apsvērt. Par to īpaši nedomāju. Esmu šeit, spēlēju un domāju par ''Žalgiris''. Kas būs nākotnē – par to neiespringstu.

Pagājušajā sezonā bijāt viena no labākajām mājas spēļu komandām Eirolīgā. Šajā sezonā tieši pretēji – viena no sliktākajām, apsteidzot tikai pastarītes ALBA un ASVEL. Kādi, tavuprāt, ir iemesli šādai izmaiņai?
- Šajā sezonā zaudējām tādas spēles, kurās mums vajadzēja uzvarēt. Gan mājās, gan izbraukumā. Tad nāca trenera maiņa. Esam sākuši atkal vinnēt. Tā vienmēr ir, kad nomaina treneri. Uzskatu, ka paši bijām vainīgi pie tā iznākuma – nespēlējām kā pagājušajā gadā, kad jebkurš krita pēc bumbas, leca, cīnījās. Trenera maiņa lika spēlētājiem atvērt acis un saprast, ka kaut kas nav kārtībā, ka jāsāk spēlēt kā pagājušajā sezonā. Šobrīd sniegums uzlabojies. Uzvarot spēles, vēl ir iespējas. Jāiet soli pa solim un jācīnās.

Pats jau pieminēji trenera maiņu. Decembra vidū pavīdēja baumas, ka Maksvītis ir atlaists, bet nākamajā dienā kā komanda iestājāties par trenera palikšanu. Vari komentēt, kas tobrīd notika komandas iekšienē?
- Tur nav nekas, ko komentēt. Bija tāda situācija. Mēs, spēlētāji, sapratām, ka pa lielam esam tie paši, kas pagājušajā sezonā, un nedaram savu darbu uz maksimumu. Mēs uzņēmāmies ļoti lielu vainu, jo paši jutām, ka nav tā, kā bija pagājušajā sezonā. Sistēma bija tā pati un spēlētāji praktiski arī.

Kas, tavuprāt, mainījās to 15 dienu laikā, kad treneris Maksvītis tomēr tika atlaists?
- Domāju, ka visi centās un cīnījās, mēģināja kļūt labāki, taču jau bija par vēlu. Tā, ka uz sitienu, nevar mainīt situāciju.

Ja jāsalīdzina basketbols, ko spēlējāt pie Maksvīša un tagad pie Trinkjēri, kas ir lielākās izmaiņas?
- Pie Maksvīša bija brīvāks basketbols, vairāk improvizācijas. Pie Trinkjēri ir cita sistēma. Tā kā esmu bijis pie Šaras [Šarūns Jasikēvičs], ir līdzīgs, gudrs un sistemātisks basketbols. Jābūt augstam koncentrēšanās līmenim. Ir tik daudz dažādu nianšu, jāzina katra izspēle, kur kas un kā notiek. To var redzēt. Var uzspēlēt arī nedaudz brīvāk, tomēr pamatā pieturamies pie īstas sistēmas.

Nedaudz mainījusies arī tava loma komandā. Kā pats to esi uztvēris?
- Bija arī sarunas ar treneri. Līdz ko viņš atnāca, uzreiz visiem pateica, ka viņam neesot starta piecinieka. Pie iepriekšējā trenera vai citiem ir zināms starta piecinieks un viņi arī spēlē. Pie Trinkjēri tā nav. Viņam ir 12 spēlētāji. Protams, ka gribās iet sākumpieciniekā, taču baigi nesatraucos. Viss ir kārtībā, problēmu nav. To arī viņš pateica – lai neviens nedomā, ka, sākumā neuzlaižot, ir jāapavainojas. Viņš skatās uz individuālajām divcīņām, ko var likt pretī, kas ir labāk.

Tagad gaidāma izlašu pauze, kurā tu nepiedalīsies. Latvijas Basketbola savienība to skaidroja ar lielo noslogojumu klubā. Pastāsti no savas puses, kāpēc šoreiz tevi izlasē neredzēsim?
- Tas arī ir galvenais iemesls. Treneris arī ir Eirolīgā un zina, cik daudz spēļu un izbraukumu ir. Tagad sākās sezonas noslēdzošā daļa un vienojāmies. Pastāstīju no savas puses, ka vēlētos atpūsties. Pāris dienas atpūtai sezonas laikā gadās ļoti reti. Uzskatu, ka tas ir ļoti nepieciešams, lai varētu atpūtināt ķermeni un būt gatavs sezonas noslēdzošajai taisnei.

Vasarā gan, visticamāk, būsi izlasē olimpiskajai kvalifikācijai savās mājās. Kas bija tavas pirmās domas pēc grupu izlozes?
- Jāiet no spēles uz spēli, vienalga, kas nāks pretī. Pasaules kausā pierādījām, ka varam cīnīties ar lielvalstīm. Domāju, ka tas pats jādara arī tagad. Nav jāskatās, kas nāk pretī, vienkārši jāiet un jāvinnē spēles.

Ko tev nozīmētu aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm?
- Tas ir lielākais sporta notikums pasaulē, uz kuru, iespējams, var aizbraukt tikai vienreiz dzīvē. Piedalīties tajās būtu kas vēsturisks.

Kādi ir galvenie mērķi sezonas noslēgumam un vasarai ar izlasi?
- Jāuzvar Lietuvas čempionātā un jāuzvar Karaļa kausā [saruna notika sestdien pēc pusfināla, viens no mērķiem jau izpildīts – KD]. Kā jau teicu, ar pāris uzvarām esam pietuvojušies un varam mēģināt sasniegt Eirolīgas play-in turnīru. Redzēsim, kā nospēlēs pārējie, bet mums jāuzvar katrā spēlē un jāmēģina to sasniegt. Galvenais veselību un iztikt bez traumām. Ar izlasi, protams, mērķis ir tikt uz olimpiskajām spēlēm un atkal pierādīt, ka esam liela valsts sportā un varam daudz.