Austrumu solījumi un "VEF Rīga"

Stiprākā reģionālā līga Eiropā

Savas pastāvēšanas trešajā sezonā VTB līga ir izpletusies deviņās valstīs, regulārajā sezonā apvienojot 18 komandas. Pārstāvniecības un sportiskā līmeņa ziņā tā apsteigusi Adrijas un Baltijas līgas, kļūstot par stiprāko reģionālo turnīru Eiropā. Trīs kontinentālajos turnīros sacenšas 15 no 18 līgas klubiem.

Pamatturnīrā startēs četri ULEB Eirolīgas klubi, tai skaitā A grupā Kauņas “Žalgiris” un Kazaņas “Unics”, B grupā Maskavas CSKA un Gdiņas “Prokom”. Eiropas kausā sacentīsies septiņi klubi - Maskavas apgabala “Khimki”, Sanktpēterburgas “Spartak” un Krasnodaras “Lokomotiv-Kubaņ” no Krievijas, Mariupoles “Azovmash” no Ukrainas, Čehijas čempioni “Nymburk”, Viļņas “Lietuvos Rytas” un “VEF Rīga”.

“Minsk-2006”, Samaras “Krasnye Krylia”, Krasnojarskas “Enisey” sacenšas FIBA Eiropas izaicinājuma kausa kvalifikācijā, bet “Nizhny Novgorod” jau garantēta vieta pamatturnīrā. Tādējādi Eiropas kausos nepiedalās tikai Kazahstānas, Igaunijas un Ukrainas galvaspilsētu klubi - “Astana”, “Kalev/Cramo” un “Budivelnik”.

VTB Vienotās līgas grupu turnīrs, 2011. gada 29. septembris – 2012. gada 18. marts

Salīdzinājumam, arī “NLB Liga ABA” jeb Adrijas basketbola līga Eirolīgā ir pārstāvēta ar četrām komandām – Belgradas “Partizan”, Telavivas “Maccabi” (Izraēlas klubs spēkus reģionālajā turnīrā nolēmis pārbaudīt otro reizi), Ļubļanas “Union Olimpija” un “KK Zagreb”. Tikpat klubu startēs Eiropas kausā - Podgoricas “Budučnost”, Zagrebas “Cibona” un “Cedevita”, Nenada Trajkoviča trenēta “Krka Novo Mesto” no Slovēnijas. Pārējie seši klubi – trīs no Serbijas, divi no Slovēnijas un Bosnijas “Radnički” - šoziem Eirokausos nestartē.

Baltijas Basketbola līga palikusi ar vienu Eirolīgas pārstāvi, trīs Eiropas kausa (“Lietuvos Rytas”, Prienu “Rūdupis”, “VEF Rīga” un divām Izaicinājuma kausa (BK Ventspils, Ļubercu “Triumph”) dalībniecēm.

Formāta un kalendāra īpatnības

VTB līgā sacenšas 8 no 10 Krievijas profesionālās basketbola līgas (“Beko PBL”) klubiem, ārpusē paliekot tikai “Triumph” un Vladivostokas “Spartak-Primorye” vienībām. Tādējādi neizbēgams ir jautājums par VTB un PBL tālāku līdzās pastāvēšanu. Vai un kad notiks to apvienošana, izšķirs vadošo klubu nostāja. Pārējiem atliks iekārtoties aizvējā un sekot flagmaņu noteiktajam kursam.

Sejas abās līgās ir tās pašas. CSKA prezidents Andrejs Vatutins ir PBL padomes priekšsēdētājs, VTB viceprezidents un Krievijas Basketbola savienības izpildkomitejas loceklis. Krievijas vicepremjers Sergejs Ivanovs ir VTB līgas prezidents un sens CSKA atbalstītājs. VTB pašreizējo čempionu “Khimki” ģenerāldirektors Viktors Bičkovs un Kazaņas “Unics” prezidents Jevgeņijs Bogačovs kopā ar Vatutinu un federācijas prezidentu Krasņenkovu darbojas PBL padomē.

Jāatzīmē, ka VTB un PBL kalendāri ir pakārtoti Eiropas kausiem un Olimpiskajam kvalifikācijas turnīram 2012. gada 2. - 8. jūlijā. Krievijas klubu sekmes Eiropā noteiks PBL “play-off” formātu un grafikus. Šobrīd zināms tikai, ka PBL regulārās sezonas kalendārs sarakstīts līdz 7. maijam, bet sezonas noslēgumam jābūt 22. maijā, lai Krievijas valstsvienība iegūtu laiku sagatavoties Olimpiskajai kvalifikācijai. Tādējādi arī VTB “play-off” laikos aprīlī un maijā iespējamas izmaiņas.

VTB līga nav KHL

Vai VTB līgu var uzskatīt par Krievijas atklātā hokeja čempionāta ekvivalentu?

Nē.

Pirmkārt, basketbols Krievijā popularitātes ziņā tālu atpaliek no futbola un hokeja. Tādējādi līgas dibinātāji jau sākumā bijuši pieticīgāki savās publicitātes aktivitātēs, piemēram, iztiekot bez vārda “kontinentāls” lietošanas turnīra nosaukumā.

Otrkārt, projektam nav tādas ideoloģiskās pievienotās vērtības kā KHL gadījumā. Hokeja līga tika veidota kā NHL spogulis Eirāzijā. Basketbolā tas vienkārši nav iespējams. Eiropā jau tagad pastāv gan kontinentāla mēroga turnīri, gan spēcīgi vietējie čempionāti. Ar VTB līgu savu pārākumu izcelt nevar un, kā jau minēts, pašā Krievijā basketbols nav populārs.

Treškārt, līgas galvenie atbalstītāji. Ir grūti salīdzināt Krievijas gāzes gigantu “Gazprom” ar Ārējās tirdzniecības banku. Pirmā ienākumi 2010. gadā veidoja 117 miljardus ASV dolāru, kamēr VTB bankai 5,9 miljardus. Jā, Krievijas valdībai pieder 85,5% bankas akciju, taču VTB globālajā arēnā ir daudz nenozīmīgāks spēlētājs nekā “Gazprom”.

Ceturtkārt, VTB līgu izveidoja pragmatiskākie cilvēki Krievijas basketbolā, savā ziņā turpinot Mihaila Prohorova un Sergeja Kušenko pirms desmit gadiem iesākto darbu CSKA sistēmā. Liberalizācija Krievijas basketbolā bija straujāka nekā citos sporta veidos – brīvāki spēlētāju pārejas noteikumi, vairāk leģionāru, vairāk starptautisku startu un lielāka ietekme valstsvienībās. Daudz no tā tika panākts, klubu īpašniekiem savstarpēji sacenšoties, kas kuram garāks un mehāniski palielinot komandu budžetus.

Tas beidzās ar 2008. - 2010. gada “smago piezemēšanos”. Vairāki klubi bankrotēja un pazuda no basketbola kartes, komandu skaits virslīgā saruka līdz deviņām, Krieviju atstāja daļa leģionāru, bet federācijā valdīja korupcija. Tiesnešu uzpirkšanas skandāls 2010. gada pavasarī paātrināja PBL dibināšanu, kura sāka strādāt neatkarīgi no federācijas un vienas sezonas laikā panāca lielāku progresu nekā iepriekšējā piecgadē.

Jauno spēlētāju vajadzībām tika izveidots PBL U21 čempionāts ar desmit fārmklubiem, bet 2011. gada 6. maijā PBL kļuva par sešpadsmito Eiropas Basketbola līgu apvienības ULEB dalībnieci. Vēl pirms tam tika panākta vienošanās, ka vietu sadalījumu Eirolīgā un Eiropas kausā noteiks komandu rezultāti PBL čempionātā. VTB līgai nekā no nosauktā nav un čempionu tituls priekšrocības Eiropā nedod. Skaidrs, ka šo jautājumu jāatrisina tuvākajā laikā.

Citādi VTB līga nav un nevar būt piemērs basketbola attīstības jautājumos. Tā ir virsotne bez piramīdas. Lielākā daļa tās klubu tika veidoti “no augšas”, piešķirot līdzekļus labāku spēlētāju iepirkšanai. Savu basketbola skolu izveide un jauno spēlētāju audzināšana palika otrajā plānā. Visi pakalpojumi, ieskaitot TV translācijas, publicitāti, fanu klubu izveidi un tā tālāk, tika pirkti par naudu, nevis attīstīti pakāpeniski. Tādai pieejai Latvijā nav līdzekļu. Līdzīga modeļa absurdu parādīja 2006. - 2009. gada notikumi, kad valdīja izšķērdība un pārmērības.

Latvijas basketbola un vadošo klubu progresu noteiks mērķtiecīgs atbalsts jaunatnes basketbolam, samērīgs līdzekļu sadalījums profesionālajam un jauniešu sportam. No savām kļūdām var iemācīties vairāk.

Režisors, Gradusi, YouTube video