Galvanovskis un Vecvagars izvērtē sezonu un ieskicē pusfinālu iznākumus

Treneriem bija jāatbild uz sešiem jautājumiem:
1. Kā pietrūka ceturtdaļfinālā?
2. Kā tu raksturotu savas komandas sezonu?
3. Kāda kopumā bija LBL sezona – līmeņa, organizatoriskajā ziņā?
4. “Ventspils” – “Jēkabpils”: kam redzi vairāk priekšrocību?
5. VEF – “Liepāja/Triobet”: kam redzi vairāk priekšrocību?
6. Kurš pašreizējā situācijā ir galvenais favorīts uz titulu?

Arnis Vecvagars, "Jūrmala/Fēnikss" galvenais treneris

1. Neveiksmīgi nospēlētā pirmās spēles galotne iedeva "Jēkabpilij" emocionālo lādiņu, savukārt mums nebija viegli pārdzīvot tik zīmīgu zaudējumu. Atguvāmies un izlīdzinājām sēriju, bet pēdējā spēlē viņiem izšāva pavisam citi līderi - viesspēlētāji, jo iepriekš galvenās lomas spēlēja citi spēlētāji. Ar labu procentu meta no distances, un tas mums radīja milzīgas problēmas - sedzām ciešāk, bet tad pretinieks gāja garām un būtībā izraustīja mūs vidos iespējamajos veidos. Sezonas garumā galvenais trumpis mums bija maz ielaistie punkti, bet ceturtdaļfinālā tik labi vairs negāja un pēdējā spēlē vispār dramatiski - ielaidām 99 punktus. Protams, tas ir arī liels "Jēkabpils" nopelns.
2. Kopumā veiksmīga sezona, ņemot vērā mūsu iespējas un pirms sezonas uzliktos mērķus. Skatoties sastāvus uz papīra, neviens mums neparedzēja tik optimistisku startu - vienubrīd pat bijām otrajā vietā tabulā. It kā vajadzētu būt apmierinātam, bet mieles par ceturtdaļfināla iznākumu ir saglabājušās. Regulārajā sezonā pret "Jēkabpili" mums bija pozitīva bilance, bet pēc pirmās ceturtdaļfināla spēles aina bija citādāka - izvērtās smaga, patīkama cīņa, kas diemžēl nebeidzās mums par labu.
3. Bija ļoti interesanta sezona, daudz labu un aizraujošo spēļu. No organizatoriskā viedokļa nekādas lielas nepilnības nemanīju. Protams, bija kalendārā pauzes, bet tas bija objektīvi. Kā U20 izlases trenerim man prieks par [Dāvi] Geku un [Kristapu] Pļavnieku un tiem puišiem, kas parādīja, ka var ne tikai vienkārši spēlēt LBL1 līmenī, bet būt komandas līderi un spēlēt līdzīgi ar lielāko daļu komandām. Tas priecē. Pussezonā atdevām "Jelgavai" [Rihardu] Lomažu, kurš pie mums īsti nevarēja iejusties, bet Jelgavā tika pie spēles laika un prakses. Beigās sasparojās arī "Saldus", tāpat LU spēlēja labi un rādīja zobus. Jā, viļņveidīgi, bet tas vienmēr būs raksturīgi tādai komandai. Ne uz vienu spēli nevarēja iet kā jau uz uzvarētu. Tā pati "Liepāja" zaudēja gan "Saldum", gan "Jelgavai". Čempionāts bija interesants.
4. Pirmajā spēlē "Ventspils" izskatījās diezgan smagnēji un nepārliecinoši, bet arī "Jēkabpils" nedemonstrēja tik labu sniegumu, kā pret mums. Skatījos un domāju - būtu viesspelētāji ar tik zemu procentu metuši pret mums (smejas). Var redzēt, ka "Ventspilij" nav bijusi spēļu prakse ilgāku laiku. Kopumā jau, protams, ventspilniekiem ir priekšrocības, kaut vai sastāva rotācijas ziņā. Nav izteiktu pamata spēku un rezervistu, katrs var izšķirt spēli un būt nopietns spēks. Līdz ar to nav izteikti vāju vietu, uz ko pretinieks varētu mērķtiecīgi spiest. Ja "Ventspils" steidzami neuztvers spēļu ritmu, domāju, ka "Jēkabpilij" kādā spēlē būs iespēja aizķerties nopietnāk un uzvarēt kādu spēli, sēriju padarot nervozāku. Jēkabpiliešu zonas aizsardzība bija nostrādājusi pret "Ventspili" sezonā un arī pirmajā pusfināla spēlē viņi pie tās turējās. Tā ir zināmā mērā avantūra, bet, ja pretinieks nejūtas pārliecināts par metienu no distances, tas var nostrādāt. Nedomāju, ka visas spēles "Jēkabpils" tādā mierīgā garā varēs turpināt segt zonu. Kādā brīdī spēle kļūs dinamiskāka un asāka.
5. Favorīte neapšaubāmi ir VEF, bet Liepāja visas sezonas garumā parādījusi, ka labi izskatās kā komanda - ļoti organizēta, ar labu aizsardzību. Arī VEF sezona bijusi viļņveidīga. Līdz ar veselības problēmām tagad atkal ir zināms kritums. VEF ir favorīte, bet kādā no spēlēm noteikti Liepājai būs iespēja. Būtībā viens un tas pats abās sērijās - zaudējuma gadījumā lielāka nervozitāte parādīsies favorītēm. Nevienā no pāriem nebūs sagrāves, spēki ir izlīdzinājušies, un sērijas būs samērā līdzīgas.
6. Ja visi būtu veseli, šķiet, "Ventspils" varētu būt galvenā favorīte ļoti sīvā cīņā un pateicoties mājas priekšrocībām. Jau neesot Akselim [Vairogam], svaru kausi sāk izlīdzināties un varbūt pat svērties uz VEF pusi. Bet arī VEF ir problēmas - Bamba Falls un Anžejs Pasečņiks droši vien spēlēs, bet cik produktīvi? Prognozēt ir ļoti grūti. Bieži vien sērijā viena neveiksmīgi nospēlēta epizode var sagriezt sēriju uz vienu vai otru pusi.

Agris Galvanovskis, "Barons/LDz" galvenais treneris

1. Liepājai bija lielāks cīņasspars un vēlēšanās. Mums bija pieredzējušāki centra spēlētāji, taču tādas enerģijas kā Liepājai - nebija. Varbūt komanda vecāka, nav vairs tie gadi, pretiniekiem bija lielāka vēlēšanās sevi pierādīt. Otrajā spēlē Mārupē [kad "Barons" nenoturēja vadību] pietrūka līdera, kas paņemtu spēli uz sevi. Pie asas segšanas, kad jānospēlē viens pret vienu un jāiemet pašam vai jāatdod ekstra piespēle, mums nebija spēlētāja, kas to uzņemtos.
2. Dažādu iemeslu dēļ komanda mainījās un bija grūti strādāt. Pēc manas atnākšanas uzlikām lielākas fiziskās slodzes, jo spēlētāji nebija tādā kondīcijā, lai labi spēlētu. Jautājums - cik spēlētāji paši ir profesionāli un cik ir vēlēšanās strādāt. Komanda tika savākta tikai septembrī no spēlētājiem, kas nebija tikuši citur. Kaspars Kambala formu uzņēma tikai sezonas beigās, bet nedaudz par vēlu. Arī Kaspars Cipruss nesasniedza savu augstāko punktu. Jaunie spēlētāji, kas ienāk, ir ar lielāku vēlēšanos, enerģiju un cīņassparu. Izskatās, ka iepriekšējā paaudze lēnām aiziet, lai gan gadi jau it kā nav tik daudz - Sanantonio "Spurs" joprojām spēlē ar tā gadagājuma spēlētājiem un viss ir kārtībā. Sirdī jābūt pirmām kārtām sportistam un tikai tad jādomā par to, cik vari saņemt. Ar kluba vadību jau runājam par komplektēšanu nākamajai sezonai. Sastāvs jāmaina par 90%, mēģināsim laicīgāk savākt komandu. Uzskatu, ka līdz jūnijam jau ar 2-3 spēlētājiem jāparaksta līgums, lai varētu rēķināties un sākt strādāt individuāli. Augustā komandai, vismaz kodolam, jāsāk strādāt pie fiziskās kondīcijas. Jāpiesaista spēlētāji, kuri grib cīnīties, kuriem ir vēlēšanās, kuri grib uzvarēt un sasniegt kaut ko.
3. Līmenis nosacīti ir cēlies. Tai pašā Liepājā vietējie spēlētāji pa šo laiku [kamēr biju Ukrainā] kļuvuši meistarīgāki un pieredzējušāki. Biju domājis, ka vietējo spēlētāju līmenis būs daudz maz līdzīgs, kāds tas bija Ukrainā, tāpēc arī uz komandu paņēmu līdzi ukraiņus, bet patiesībā Ukrainā toni noteica ārzemnieki. Kad bija nauda un vēl nebija sācies bardaks, katrā komandā bija 5-6 laba līmeņa ārzemnieki, un ukraiņi uz tā fona arī izskatījās labāk. Tiklīdz viņus atstāja vienus pašus, viņi pazuda un izrādījās, ka meistarība nemaz tik augsta nav. Ar to mazliet kļūdījos - šķita, ka būs vienāda līmeņa spēlētāji, tomēr vidējais latviešu līmenis ir nedaudz augstāks. Leģionāri mūsu klubos ir vidēja līmeņa un vienkārši palīdz latviešiem spēlēt. Kādu var izcelt VEF komandā, bet pārējie ir kārtīgi cīnītāji. Nav neviens tāds, kurš varētu viens pats uztaisīt spēli. Klubi sapratuši, ka leģionāriem nevajag tērēt milzīgas naudas, jo līmenis vairs neļauj vienam pašam augstas klases ārzemniekam uzvarēt visu pretinieku komandu. Domāju gan, ka ārzemnieku kvotas ir jānolaiž. Šobrīd ir tādi vietējie spēlētāji, kas vienkārši aizņem vietu, bet maksā tikpat, cik amerikāņu pirmgadnieks pēc koledžas, kurš būtu trīsreiz vai piecreiz labāks. Jāpaliek labākajiem latviešiem, ārzemniekiem un spēcīgākajiem jaunajiem spēlētājiem, bet pārējiem jāspēlē LBL2 vai amatieru līgās.
4. Jāuzslavē Edmunds Valeiko - vakar "Ventspilij" nebija divu metēju Vairogs un Janičenoks, un "Jēkabpils" visu spēli čakarēja "Ventspili" ar zonas aizsardzību. Galotnē "Ventspilij" palīdzēja garākais soliņš un Žaņa [Peinera] trīspunktu metieni. Tiklīdz atgriezīsies Janičenoks, "Jēkabpilij" būs daudz lielākas problēmas. Visu izšķirs "Ventspils" soliņa garums, Štelmahers var daudz mainīt spēlētājus, kamēr jēkabpiliešiem ir 7-8 spēlētāju rotācija. "Ventspils" sezonas beigās sākusi spēlēt labāk, ir ātrie un pusātrie uzbrukumi, "open-court" situācijas, kas ļauj izpausties Žaņa stiprākajām īpašībām.
5. Cīņasspars Liepājai ir labs un sezonas gaitā pierādīja, ka var cīnīties ar VEF. Visu cieņu Liepājai, viņi gatavosies un mēģinās atkost VEF, un varbūt vienu atsevišķu maču var uzvarēt, bet vai sērijā... Domāju, ka VEF izgājusi TĀDU skolu gan VTB, gan Eiropas kausā, un visi spēlētāji ir pielikuši meistarībā un pieredzē. Ārzemnieki nav slikti, sevišķi mazie. Visi ir progresējuši, soliņš ir garāks. Vienīgi, ja VEF pieies ar vieglprātīgu attieksmi.
6. Ņemot vērā to skolu, ko sezonas gaitā ieguva VEF, viņi, manuprāt, ir favorīti. VEF leģionāri ir kvalitatīvāki tieši uzbrukumā. Ja viņi spēlē disciplinētāk, VEF uzbrukums ir labāks, jo ir meistarīgāki izpildītāji. "Ventspilij" ir monolīta komanda, ļoti disciplinēts uzbrukums ar daudz sadarbībām, daudz blokiem un metienu 4-5 sekundes pirms uzbrukuma laika beigām. Protams, visādi var būt - atgriežoties Vairogam un Janičenokam, svaru kausi var nosvērties uz pretējo pusi, tie tomēr ir pieredzējuši spēlētāji, kas var izšķirt spēļu likteni.