BK "Ventspils" sāk atveseļošanās programmu

Adekvāts budžets un jauni darbinieki

Pēdējās sezonas BK "Ventspils" nav bijušas tās vieglākās, bet pagājušās beigās klubs nonāca nebijušā situācijā. "Izrādījās, ka finansiālie parādi bija apmēram 400 000 latu. Protams, atrast finansētāju pagātnes spēlēm, translācijām, uzvarām un zaudējumiem ir faktiski neiespējami. Tāpēc nācās nopietni domāt, ko darīt tālāk un skaidrot, vai klubs jau nav bankrotējis. Kopīgiem spēkiem, pieņemot vieglus lēmumus par smagiem jautājumiem, šīs problēmas izdevās atrisināt. Protams, šajā sezonu klubs darbosies savu finanšu ietvaros," situāciju BK "Ventspils" skaidroja kluba prezidents Aivars Lembergs.

Tika nolemts izstrādāt kluba attīstības koncepciju, kurā tiktu izanalizēta esošā situācija un norādīts, kas veicams tās uzlabošanai. "Kluba darbības koncepcija mums bija visu šo laiku, taču ar to realizāciju bija, kā bija. Galvenais ir tas, ka klubam kopā ar sporta skolu un basketbola internātu jāveido piramīdu, kuras pašā augšā ir galvenā komanda. Piemēram, līdz šim tā produkcija, ko mums devis internāts, nekādā veidā neapmierina. Tiem bija jābūt spēlētājiem, kas papildina galveno komandu, bet spēlētāji, kas kaut kādu iemeslu dēļ klubam nav vajadzīgi, tiek pārdoti. Pagaidām nav īsti sanācis ne viens, ne otrs," Lembergs norādīja uz problēmām jauno spēlētāju sagatavošanā.

Kluba padomes pārstāvji bija vienisprātis, ka komandai tās pastāvēšanas vēsturē bijis ne mazums lielisku sasniegumu, taču pēdējā laikā darbošanās notika pašplūsmā. Lai arī bija izveidoti visi priekšnoteikumi, lai klubs arī turpmāk darbotos veiksmīgi, dažādi robi mehānismā liedza to darīt. Piemēram, klubam nebija ilgtermiņa attīstības plānu, arī budžets tika plānots tikai no sezonas uz sezonu, kas apgrūtināja darbu ar jaunu spēlētāju piesaisti. Tāpēc jaunajā attīstības koncepcijā paredzēts, ka budžetu jāplāno vairākām sezonā uz priekšu, tomēr tam arī jābūt pieskaņotam komandu izvirzītajiem mērķiem – ja tos var sasniegt, tērējot vienu summu, kāpēc tērēt vairāk? Kluba vadība ir gatava arī cīnīties par to, lai atsāktos kompensācijas maksāšana klubiem par to sastāvā esošajiem izlases spēlētājiem, kā tas bija pirms vairākiem gadiem.

Darba rezultātus negatīvi ietekmēja arī tas, ka jau vairākus gadus klubā trūka darbinieku, tāpēc ar visiem iespējamajiem pienākumiem bija jātiek galā pāris cilvēkiem. Pie šīs problēmas risināšanas kluba vadība ķērās jau pirms sezonas sākuma – par valdes priekšsēdētāju tika iecelts Olimpiskā centra "Ventspils" vadītājs Uldis Boitmanis, bet Ralfs Pleinics, kurš pirms tam pildīja šo pienākumu, kļuva par ģenerālmenedžeri. Lembergs ir pārliecināts, ka šādas izmaiņas nāks par labu: "Boitmanim ir liela pieredze, vadot sarežģītas, komplicētas sporta sistēmas, kāds ir Olimpiskais centrs "Ventspils". Savukārt Pleinicam labāk padodas nodarboties ar organizatoriskiem, nevis būtiskiem saimnieciskajiem jautājumiem. Vienam varbūt arī bija pagrūti."

Lieta, kas BK "Ventspils" pavisam bija pamesta novārtā, ir marketinga aktivitātes, kas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc samazinājies spēļu apmeklējums. Lai tas palielinātos, spēles nepieciešams pasniegt glītā noformējumu, tieši tāpēc attīstības koncepcijā paredz, ka kluba štati jāpapildina ar marketinga speciālistu (protams, viņa pienākumi neaprobežojas tikai ar cilvēku atgriešanu tribīnēs). Kluba padomes sēdē šāds darbinieks jau tika apstiprināts. "Lai skatītājus atgrieztu tribīnēs, nepieciešama intriga – spēlēs, intriga par klubu, par spēlētājiem. Vajadzīgi tādi spēlētāji, par kuriem cilvēki fano. Protams, jāuzlabo arī sadarbība ar fanu klubu, jo tur ir savas nepilnības. Jaunajā koncepcijā paredzēta arī šī sadaļa," savu viedokli izteica kluba prezidents.

Šosezon jau spiež uz vietējiem un jaunajiem

Lembergs nepiekrita viedoklim, ka ventspilnieku interese par jauno spēlētāju audzināšanu saistīta tikai ar komandas ierobežotajām finansiālajām iespējām: "Koncepcija, ka jāattīsta jaunie spēlētāji, bijusi vienmēr, bet kluba prezidents vai menedžeris nevar pieprasīt trenerim, laist laukumā U20 spēlētāji Jāni vai Māri. Man tā pieeja, ka jaunie sēž uz soliņa, nekad nav patikusi, bet es nemēdzu jaukties treneru darbā. Katram savas funkcijas. Šajā sezonā klubs orientējas uz vietējiem spēlētājiem, dažās pozīcijās piesaistot leģionārus. Tā tas paliks arī turpmāk, neizvirzot komandai uzdevu par katru cenu izcīnīt uzvaru jebkurā spēlē. Katrā spēlē jādod iespēja jaunajiem spēlētājiem, lai viņi var iegūt pieredzi, bet tad jau jāskatās, kāds ir viņu tālākais sportiskais liktenis – jāpaliek komandā vai jāpārdod. Protams, pirmkārt jau no pašiem spēlētājiem atkarīgs vai viņi grib būt profesionāli spēlētāji vai pleiboji, kas spēlē basketbolu. Tās ir divas dažādas lietas. Ceru, ka jau tuvākajā laikā galvenajā komandā spēlēs arī kāds ventspilnieks, kas piešķirtu komandai odziņu. Pēdējos gados tas tā nav bijis. Tiesa primārais ir sportiskais princips, nevis deklarētā dzīves vieta."

Attīstības koncepcija paredz, ka galvenā komandā jākomplektē galvenokārt no Latvijas un BK "Ventspils" sistēmas audzēkņiem, vājajās vietās piesaistot leģionārus. Obligāts nosacījums ir vismaz divu "Ventspils Augstskolas" spēlētāju iesaistīšana BK "Ventspils", bet, lai tas būtu izdarāms vieglāk, studentiem treniņos jāapgūst galvenās komandas pielietotās taktiskās shēmas.

Interesants ir arī punkts, ka BK "Ventspils" treneri drīkst strādāt tikai ar Ventspils sistēmas komandām. Citiem vārdiem sakot, ventspilnieku speciālistiem vairs nebūs iespējams doties talkā nacionālajai izlasei. No kluba viedokļa skatoties, saprotams lēmums. Toties sporta skolas treneri tieši tiks virzīti jaunatnes izlašu treneru amatiem, turklāt arī tiks piestrādāts pie visu treneru izglītošanas.

Basketbola internātā paredzētas apmēram astoņas vietas, kuras nokomplektēs ar jaunatnes izlašu dalībniekiem vai tuvākajiem kandidātiem. Turklāt runa nav tikai par Latvijas jauniešiem – piemēram, šobrīd savu noderību ventspilniekiem cenšas apliecināt kāds 16 gadus vecs un 205 cm garš alžīrietis.

Tēmēs uz LBL finālu

Lai gan komandā notikušas vērienīgas izmaiņas, veiksmīgais sezonas sākums rāda, ka to joprojām var pieskaitīt medaļu, turklāt jebkura kaluma, kandidātu skaitam. Līdzīgās domās ir arī kluba prezidents: "Galvenais turnīrs ir Latvijas čempionāts, kurā jācīnās par otro, bet veiksmes gadījumā arī par pirmo. Trešā vieta ir minimumu minimums, bet bez cīņas, protams, neviens neko nedāvinās. Galvanovskim ir lieliska iespēja sevi apliecināt, ko viņš jau labi darīja Gulbenē. Blakus ir arī pieredzējušais Krauliņš, tomēr nevar būt prasība uzvarēt par katru cenu, ja tas liek turēt jaunos uz soliņa. Tad nav jēgas tērēt naudu kaut kādai piramīdai. Šobrīd aktuāla ir centra problēma. Savs viedoklis te jāsaka treneriem, bet arī jāņem vērā finansiālās iespējas. Ja mums šo pozīciju izdodas nostiprināt, tad varam cīnīties ar jebkuru Latvijas komandu."

Interesanti, ka ventspilnieki nesenajā Latvijas basketbola apvērsuma mēģinājumā nostājās LBS prezidenta Ojāra Kehra pusē – lai pārmaiņas nenotiktu vienkārši pārmaiņu pēc. "Apspriedāmies un tiešām palikām Kehra pusē. Tie, kas grib taisīt kaut ko jaunu, tiem jāpierāda, ka tiešām būs labāk. Ja maina tikai maiņas pēc, un kāds vienkārši šādā viedā risina konfliktus, tad mēs tādās lietās nepiedalāmies. Mūs interesē Latvijas basketbols, un, ja pārmaiņas nes tam labumu, tad esam par tām. Pārmaiņas pārmaiņu pēc mums nav vajadzīgas, tāpēc atbalstījām Kehri," paskaidroja Lembergs.

Izmantotie resursi
ventasbalss.lv