LIELAIS GALDS: ANDRA STĀSTS JEB PĒC ZOLES NĀK KRIŠANA.

Mēs dzīvojam interesantā laikā. Paralēli Higsa bozona atklāšanai un pasaules gala gaidīšanas svētkiem šā gada nogalē, mēs šobrīd esam liecinieki Latvijas visu laiku labākā basketbolista Andra Biedriņa kritienam mūsu tiesu sistēmas tumšajā, negausīgajā rīklē. Skaidrs, ka šis kritiens nozīmēs arī neatgriezenisku sportiskās karjeras noslēgumu. Ļoti reti ir dzirdēts par gadījumiem, kad augstas raudzes sportists pēc vairāku gadu gulēšanas uz „nārām” ir spējis atgriezties iepriekšējā fiziskajā kondīcijā un sociālajā līmenī.
Atgriezīsimies domās dažus gadus atpakaļ un vēlreiz atcerēsimies mūsu basketbola zvaigznes spožo uznācienu NBA laukumos un tam sekojošo regresu un postu. Diemžēl uzreiz jāuzsver fakts, ka basketbola Meka mūsu censonim tā arī īsti nepakļāvās. Perspektīvais un jaunais Andris tika izdraftēts 18 gadu vecumā. Par to liela daļa „paldies” ir jāsaka slaidajam augumam un glītajam vaigam (kā zināms Biedriņš drīz vien kļuva par Goldensteitas „Warriors” kluba seju). Jāatzīst, ka pirmajās sezonās pēc izdraftēšanas Andris bija aktīvs un arī rezultatīvs (vēlākajās sezonās vairs tikai aktīvs), kas visbeidzot 2008.gadā rezultējas ar lielāko līgumu LV sporta vēsturē, ko kāds latviešu sportists bijis spējīgs „izspiest” no sava darba devēja. Uz minēto līgumu Andris gāja mērķtiecīgi- individuālie statistikas rādītāji tika pumpēti pamatīgi: efektīgi „danki”, zvēriski bloki, atlecošo bumbu raušana saviem komandas biedriem no rokām, u.c. Neiztika arī bez jau pieminētā „glītā vaiga” artavas Andra svaru kausā pie superlīguma noslēgšanas. Tomēr neizpalika arī bez kādas darvas karotes mūsu sportista medus podā- jau tajā laikā GSW fani mājaslapā viņu bija iesaukuši par "Vienas minūtes spēlētāju", jo „A. Biedriņš nespēja nepārkāpjot noteikumus nospēlēt ilgāk par 1 minūti”. Pēdējais fakts spilgti ilustrē Andra rakstura un spēles stila bieži vien nekontrolētās noslieces uz agresivitāti un pastāvīgu noteikumu pārkāpšanu, kas vēlākajos gados izpaudās kā „policista”, bet pēdējā stadijā pat kā tā saucamā „gangsta” funkciju pārņemšana komandā.
Pēc naudīgā līguma uz 6 sezonām noslēgšanas, Biedriņš pamazām savā sniegumā sāka ieviest korekcijas. Iesākumā it kā gāja labi, bija punkti, bija atlecošās. Nebija paša galvenā- komandas uzvaru un paša Andra lietderības laukumā. Taču pamazām sākās buksēšana pilnīgi visos individuālajos rādītājos, izņemot kļūdas, personiskās piezīmes un finanšu apriti kontā. Pretēji lielākajai daļai sporta fanu, trauksmes zvaniņu par Biedriņa stipri pārmaksāto līgumu un tā potenciāli negatīvajām sekām nekavējoties iezvanīja tādi atzīti aizokeāna sporta apskatnieki kā Džefs Šķjennijs, Dvaits J. Hrašenijs, neklusēja arī pašmāju eksperti- Dainis un Matīss, Leonards Dravnieks, Bimbambols. Nopelniem bagātais NBA treneris D.Nelsons aŗī diezgan ātri saprata, ar ko viņam ir darīšana un vēl mēģināja glābt, kas glābjams, piedāvājot Biedriņam tolaik neaizpildīto un izaicinājumiem bagāto „policista” arodu komandā. Tā bija Andra tā brīža „zelta kārts”, kuras neformālo normatīvu (Ouattro-Quattro jeb 4 punkti, 4 rebi, 4 foli un lietderības kofs ne zemāks par -4) izpilde no Biedriņa puses bija reāli iespējama, pretēji viņa superlīguma zemtekstā iekļautajai prasībai no laukuma nenoiet bez double-double savākšanas, ar ko Andris pastāvīgi mocījās un tas „sita” pa viņa morāli. Diemžēl Biedriņš izsēja vējā arī šo savu, iespējams, pēdējo izdevību aizķerties NBA. Bez šaubām, situāciju vēl ļaunāku padarīja Nelsona aiziešana no kluba, kā arī hroniskās (pseido?)traumas. Katrā ziņā Andra sniegums laukumā kļuva tik vājš, ka par regulāru „quattro-quattro” rādītāju izpildi, viņš varēja tikai sapņot. Vājuma brīdī arī komandas biedri tā vietā, lai sniegtu palīdzīgu roku krīzē esošajam latvietim, rīkojās pretēji, ignorējot viņu uzbrukumā, nenodot piespēles un pie groza raujot atlecošās bumbas viņam no rokām. Protams, viss notiekošais ar Biedriņu nekādi neiederējās GSW vadības plānos. Pēdējā sezonā Andrim, visdrīzāk, jau piespiedu kārtā tika iedalīta „gangsta” loma, kuras būtība izpaužas pa grozu nemešanā, pretinieka grūstīšanā un folu sišanā. Bloku likšana un atlecošo bumbu vākšana šai pozīcijai nav obligāta, bet, protams, to darīt nav arī aizliegts, ja vien tas netraucē pamatfunkciju izpildei. Šī iemesla pēc „gangstas” parasti bija gados veci basketbolisti, kuriem spožākās sezonas jau bija aiz muguras, tāpēc Andra gadījums 25 gados ir kaut kas nebijis. Tāpat jāatzīmē, ka „gangsta” termins no NBA aprites jau praktiski bija pazudis (pēdējais klasiskais šā ampluā spēlētājs NBA bija 1958.g. dzimušais Herb Williams, kad viņš karjeras norietu pavadīja NYK sastāvā 1996-1999.gados).
Lieki piebilst, ka visas šīs ar Biedriņu saistītās dižķibeles laikā GSW vadība drudžaini centās tikt vaļā no Andra un viņa smagā līguma, tāpat lieki piebilst, ka neviens gribētājs uz to tā arī nav atradies un GSW turpina pildīt mūsu basketbolista kontu ar skanošo. Pēdējo notikumu gaismā nākas aizdomāties, ka klubs ir izlēmis, ka mūžīgi (līdz līguma beigām) tas nevarēs tā turpināties. Izdarīt secinājumus, lai paliek katra paša ziņā, tomēr atgādināsim, ka Biedriņa nonākšana „kroņa maizē” GSW klubam ļaus ieekonomēt 18 miljonus dolāru. Bail pat iedomāties, kādas metodes varētu tikt izmantotas un kādi finanšu resursi varētu tikt ieguldīti, ja pasākums, kura rezultātā Biedriņš nonāktu dzimtenes cietumā, izgāzīsies. Tik tiešām, gribētos Andrim novēlēt pirms braukšanas pārbaudīt „Porsche” bremžu sistēmas funkcionalitāti un tumšajā diennakts laikā vairs nerādīties latinosu kvartālā. Drošs paliek nedrošs.