Viedoklis: Olimpiskās spēles Siguldā? Tikai par zviedru un IOC naudu

Zviedrijas Olimpiskā komiteja (SOK) ziemas spēles vēlas rīkot jau sen, taču iepriekšējie septiņi (!) mēģinājumi bijuši neveiksmīgi. IOC neatbalstīja Gēteborgu (1984), Fālunu (1988, 1992) un Estešundu (1994, 1998, 2002), bet Stokholma atsauca pieteikumu 2022. gada spēļu rīkošanai.

“Trīs kroņu” karalistē savulaik notika 1912. gada vasaras spēles un Melburnas spēļu sacensības jāšanas sportā (1956), taču kopš tā laika pie planētas lielākā foruma uzņemšanas nav izdevies tikt. Stokholma nesekmīgi pretendēja uz 2004. gada vasaras spēļu rīkošanu, toreiz zaudējot Atēnām.

Arī tagad zviedriem jāpārvar dažādi šķēršļi. Pirmais un lielākais – pret spēļu rīkošanu galvaspilsētā 2017. gada aprīlī iebilda Sociāldemokrātu partija. SOK sāka meklēt apvedceļus, izskatot iespēju rīkot Stokholmas spēles...ārpus galvaspilsētas. Iekšpolitiskā cīņa nav galā – janvārī paredzēta sarunu nākamā kārta.

Laika nav palicis daudz – oficiāls pieteikums Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai jāiesniedz līdz 2018. gada oktobrim. Ja tas izdosies, gaida deviņu mēnešu cīņa ar konkurentiem, visticamāk, Sionu (Šveice), Saporo (Japāna, rīkojusi spēles 1972. gadā), Soltleiksitiju (ASV, rīkojusi spēles 2002. gadā) un Kalgari (Kanāda, rīkojusi spēles 1988. gadā). Lēmums gaidāms 2019. gada jūlijā.

Aziātu izredzes pagaidām izskatās pieticīgas, kā nekā, šajā pasaules daļā notiks 2018. un 2022. gada spēles. Ziemeļamerikāņi globālo forumu rīkojuši jau agrāk, kamēr Siona un Stokholma pie tā vēl nav tikušas. Šveicē, kā jau ierasts, par piedalīšanos tiks lemts tautas nobalsošanā.

Tagad par praktisko pusi – izmaksām. Jespera Akingera (Jesper Ackinger) 2017. gada 27. janvārī publiskotais pētījums liecina, ka spēļu rīkošana izmaksās 1,38 miljardus eiro (13,6 miljardi zviedru kronu). Tobrīd zviedri lēsa, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas prasītā pieteikuma maksa (application fee) varētu būt 711 miljoni eiro (7 miljardi kronu).

Decembra vidū IOC delegācija apmeklēja Stokholmu iepazīšanās braucienā. Lozannas amatpersonas apstiprināja spēļu rīkošanas “griestus” 13 miljardu kronu apmērā un paziņoja, ka pieteikuma iesniegšanas laiks pārcelts no marta uz oktobri. Ne tik laba ziņa – pieteikuma maksas apmērs būs 902 miljoni eiro (8,88 miljardi kronu).

Praktiskie un racionāli domājošie zviedri sāka meklēt ceļus, kā ietaupīt. Viena no dārgākajām pozīcijām – bobsleja, kamaniņu un skeletona trases uzbūvēšana. Trases izveidošana Hammarbibakenā – tikai dažus kilometrus dienvidos no Stokholmas centra (Hammarbybacken) – izmaksātu 86,4 miljonus eiro (850 miljonus zviedru kronu).

Dārgi. Ļoti dārgi. Īpaši tāpēc, ka pašai Zviedrijai jebkurā gadījumā nebūtu vairāk par dažiem desmitiem bobslejistu, kamaniņnieku un skeletonistu. Tāpat kā Latvijai, Krievijai, Kanādai vai ASV. Turklāt pašreizējais Hammarbibakenas pakalns ir par zemu – lai ierīkotu trasi, tas jāpaaugstina par 20 metriem.

Zviedri turpina meklēt risinājumus. Viens no tiem – piedāvājums Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) kļūt par spēļu līdzrīkotāju. Savā ziņā unikāli. Latvija divas reizes kandidēja Olimpiskā kongresa rīkošanai (1942. gadā tas nebija iespējams Otrā Pasaules kara dēļ, 2009. gadā nācās zaudēt vēlēšanu cīņā), bet uz spēļu rīkošanu vēl nav pretendējusi. Izņēmums – 1980. gada Maskavas spēļu sacensības burāšanā, kuras beigās ieguva Tallinas apkaime Pirita.

SOK cer, ka Latvija pati segs spēļu sarīkošanai nepieciešamos izdevumus – “kāpēc lai mēs neietaupītu?” Izdevumi iekļaus Siguldas trases pielāgošanu bobsleja četrinieku sacensībām, infrastruktūras modernizāciju un IOC prasību izpildi.

Sarunas vēl priekšā – zviedru delegācijas pirmā viesošanās paredzēta janvāra vidū. Gribētos, lai Latvijas pārstāvji būtu tikpat pragmatiski un racionāli domājoši kā zviedri. Spēļu uzņemšana Siguldā jebkurā gadījumā būtu lētāka nekā Stokholmā, taču izmaksas Latvijas mērogiem tāpat būtu grandiozas, izšķērdīgas.

Izšķērdīgas, jo 2018. gadā Latvijas galvaspilsētā joprojām nav ne mūsdienīgas vieglatlētikas manēžas, ne nacionālā stadiona, ne specializētas basketbola halles. Respektīvi, trūkst infrastruktūras sporta veidos, ar kuriem nodarbojas nesalīdzināmi vairāk Latvijas iedzīvotāju. Iztērēt daudzus miljonus eiro no valsts budžeta – privātie investori līdzekļus nekad neatpelnīs – būtu nepieņemami.

Cita lieta, ja SOK un IOC apmaksātu 90% izdevumu. Arī šajā gadījumā Siguldas trases uzturēšana būs un paliks dārgs prieks. Manuprāt, dažas medaļas to neatsver.

Izmantotie resursi:
https://www.expressen.se/sport/vint...
Svenska OS-planen: Tävlingar i Lettland -...
https://www.sydsvenskan.se/2017-12-...
https://www.svt.se/sport/artikel/sok-bekraftar/?intcmp=svt.se:sport:sportkoll:29-december-sportkoll-pa-en-minut:blalank-brodtext:34&intcmp=svt.se:sport:sportkoll:29-december-sportkoll-pa-en-minut:blalank-brodtext:34
stockholmdirekt.se!PMdoxFsCKrEKkmx8ZcrIRA/