Rubenis: "Negribu atskatīties uz olimpisko bronzas medaļu"

Rubenis ir pirmais mūsu sportists, kurš neatkarīgās Latvijas laikā izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs (2006). "Man īsti negribas skatīties atpakaļ, jo tā bija tikai bronzas medaļa. Arī laika posms un mans redzējums, kā līdz tai nonākt, man toreiz bija citādāks. Es tad biju jaunāks, ar mazliet karstāku galvu un karstām idejām. Ja tagad to jāsauc par kaut kādu atskaites punktu vai pakāpienu, tad pat īsti nevaru tā objektīvi uz to paraudzīties. Šobrīd es saprotu, ka ir pavisam cits laiks un citas vērtības manā dzīvē, tāpēc vēlos šo ceļu iet tālāk, nevelkot paralēles ar to laiku," atzīst Rubenis.

Pieredzējušais kamaniņu braucējs šobrīd atrodas treniņnometnē Soču olimpiskā trasē, kas nu jau ir iepazīta. "Soču man trase ļoti patīk. Šobrīd es varu teikt, ka tā ir viena no manai sirdij tuvākajām trasēm. Nav ļoti smagi braucama, bet ir tehniski, filigrāni braucama trase. Tāda veida braukšana man patīk. Turklāt nav nevienas vietas, kuru varētu atstāt bez uzmanības. Ir iespējas pazaudēt un iegūt laiku gan trases augšdaļā, gan vidusdaļā, gan lejā. Ir vairākas vietas, kur trase iet pret kalnu, un tādas vietas ir ļoti būtiskas: vai spēsi saglabāt ātrumu, vai nezaudēsi to, ko esi ieguvis. Līdz ar to filigrāna un precīza braukšana ir vairāk no svara, nekā spēcīgs starts vai zemu nolaista galva," vērtē kamaniņu braucējs.

Rubenis iepriekš izteicās, ka Soču olimpiādē grib sasniegt visaugstāko. Tagad viņš apliecina, ka tāda vēlme ir jau no bērnības. "Mana vēlēšanās joprojām ir tāda, kā, iestājoties Murjāņu sporta ģimnāzijā, rakstīju savā treniņu dienasgrāmatā: "Vēlos kļūt par olimpisko čempionu"."

Pilnu materiālu var skatīt izdevuma jaunākajā numurā.

Izmantotie resursi:
"Sporta Avīze"