Rastorgujevs: "Slēpju testētājam maksāju pats"

-Sezonas sākums Tev lielisks – ar katru posmu uzlaboji savus rezultātus un sasniedzi karjeras labāko vietu. Kas ir to lietu kopums, kas palīdzējis šogad krietni progresēt?
-Viena no galvenajām lietām ir tā, ka mainījās mans ģimenes stāvoklis, es apprecējos. Sieva man ļoti palīdz. Otra lieta ir slēpju testētājs, par kuru esmu stāstījis jau iepriekš. Vasarā esmu pastrādājis gan pie šaušanas, gan slēpošanas. Tāpat strādāts ir arī iepriekšējās sezonās, tā, ka rezultāts nav parādījies ne no kurienes. Pamats ielikt agrāk.

-Cik būtiski rezultātu ietekmē fiziskā sagatavotība, cik tas, ka ir savs slēpju testētājs?
-Sagatavošanās posms Somijā pirms sezonas bija smags. Tur tika paveikts milzīgs darbs gan strādājot uz ātrumu, gan uz apjomu un spēku. Slēpju testētāja palīdzība vairāk ir morāls atbalsts, man vairs nav jādomā pašam par to, varu koncentrēties startam. Nav jādomā par slēpēm, tādejādi mierīgāks izeju uz starta.

-Tev pašam pirmo posmu rezultāti tomēr nebija pārsteigums?
-Teiksim tā – bija interesanti paskatīties protokolā un redzēt sevi tik augstu, redzēt savus ātrumus. Taču to jau nevar uztrenēt pa vienu sezonu, tur ir strādāts gadu gadiem. Pēdējie četri, pieci gadi bija smagi. Man jau labi gāja jau pagājušajā un aizpagājušajā sezonā, taču pērn man bija daudz problēmu bija ar slēpēm, daudzās sacensībās tās vienkārši neslīdēja. Šogad šādu likstu vairs nav. Ir daudz nianšu, kas veido to labo rezultātu.

-Iepriekšējos gados tu labi, sāki, bet turpinājums bija pieticīgs. Šogad – ar katru posmu tikai labāk...
-Pagājušajā gadā uz pirmo posmu nebija neviens atbraucis līdzi – ne masieris, ne kāds cits. Bet pirmā distance bija smagie 20 kilometri. Ja nav kvalitatīvu iespēju atjaunoties, tad ir grūti cerēt uz rezultātiem. Nogurums tomēr krājās, krājās, krājās... Šogad uz pirmo posmu masieris bija, uz pārējiem diviem ne, taču viņa klātbūtne pirmajā posmā vienalga daudz deva.

-Sezonas turpmākajos posmos masiera pakalpojumi jums būs pieejami?
-Jā, masieris, kas piesaistīts no olimpiskās vienības, būs gan Pasaules kausa posmos Rūpoldingā un Antholcā, gan pasaules čempionātā.

-Kā jums ir ar cilvēkiem trasē – vai ir kāds, kas var nodot informāciju vai ir tikai treneris šautuvē?
-Trasē mums cilvēku nav, tā ir problēma. Mums ir slēpju smērētāji [kas varētu palīdzēt šajā ziņā], taču viņi vienkārši laikus nevar tikt uz trasi, jo tur jābūt vēl pirms starta. Atsevišķu cilvēku trasē mums nemaz nav. Mums, kā ikvienai komandai, ir cilvēks startā, kas pieskata plintes – ja nu kas gadījumā notiek, viņš var ātri noreaģēt. Trasē cilvēki mums bija tikai otrajā posmā, kad atbraucis bija federācijas prezidents un vairāki līdzjutēji.

-Varbūt atklāsi, kas ir noslēpumainais slēpju testētājs, kas Tev palīdz?
-Kā jau iepriekš esmu teicis – tas ir mazsvarīgi.

-Taču par viņa pakalpojumiem ir arī jāmaksā... Kas sedz izmaksas?
-Jā, tas jau ir cits jautājums. Pats personīgi šo cilvēku sarunāju un pats viņam arī maksāju. Izmaksas nesedz ne federācija, ne kāds cits. Finansiālā situācija? Es vienkārši apzinos, ka, ja man nebūtu tagad šāda speciālista, tad man nebūtu arī tik labu rezultātu. Labi rezultāti noteikti būtu, bet ne tik labi kā šobrīd. Protams, ne vienmēr slēpes slīd perfekti, taču daudz, kas atkarīgs no psiholoģijas – tagad uz starta eju ar pārliecību, ka viss būs labi.

-Pokļukā sasniedzi labāko rezultātu karjerā. Vai lieliskā sportiskā forma nebija arī iemesls, kāpēc tik viegli apslimi?
-Daļēji. Pokļukā uzreiz pēc pirmā starta [sprinta] sākās lietus, kas lija arī turpmākajās dienās. Sacensību dienā nebija laika pārvilkt drēbes. Ir iespēja, ka pēc piešaudes, ja paspēj, tad vari pārģērbties. Es nepaspēju, nācās startēt ar mitrām drēbēm. Šobrīd esmu atveseļojies, bet sportiskā forma, protams, ir kritusies. Pēc atgriešanās mājās piecas dienas neko nedarīju, bet nākamās piecas bija diezgan mierīgas. Forma jau nokrīt diezgan ātri. Mājās pamēģināju paslēpot, bet nejutos ne perfekti, ne labi. Taču ceru, ka uz šo Pasaules kausa posmu būs labi. Stafetē ieskriešos un uz sprintu būšu gatavs.

-Ja nebūtu saslimis, Oberhofas posmu izlaistu tāpat?
-Lielu lomu nospēlēja slimība. Ja būtu ticis masu startā, tad turpinātu cīnīties, bet tā, kā tas neizdevās, tad ar treneri izlēmām, ka labāk sagatavoties nākamajiem kausa posmiem un pasaules čempionātam un upurēt vienu kausa posmu. Lai vislabāko formu sasniegtu uz pasaules čempionātu, vienu posmu vajadzēja izlaist, veltot laiku treniņdarbam. Otra lieta, ka gribējās pabūt ar ģimeni.

-Vai šajā laikā pastrādāji pie šaušanas un tās ātruma, kas ir viena no tavām problēmām?
-Jā, pie tā tika strādāts, īpaši pie pirmā šāviena. Daudz laika patērēju, lai sagatavotos pirmajam šāvienam. Alūksnē uz to tika pastrādāts. Tad jau redzēs kā būs. Patiesībā jau tik ātri to izmainīt nevar, tas praktiski nav jādara sezonas laikā, bet starpsezonā.

-Februārī Nove Mesto (Čehija) būs pasaules čempionāts. Uz ko ceri tur?
-Pagājušajā gadā Pasaules kausa posmā tur nebiju, jo startēju Eiropas čempionātā. Pirms tam tur esmu startējis, bet pa šo laiku trase ir mainījusies – cik redzēts televīzijā, tur ir garāki kāpumi, bīstamāki nobraucieni. Ienākšana šautuvē ir diezgan pagrūta, parasti tur vējš pūš pretī. Ceru uz labu rezultātu, bet mērķi negribu atklāt. Tas lai paliek pie manis. Ikvienā disciplīnā varu parādīt ko labu, ko apliecina arī mani līdzšinējie rezultāti.