Rastorgujevs: "Tā vairs nevar turpināt strādāt, tas nav cilvēciski"

Pašlaik Andrejs beidzot var pavadīt laiku kopā ar ģimeni un tās jaunāko pārstāvi - meitiņu Nikolu. Pēc pēdējo nedēļu pārlidojumiem novājinātās imunitātes dēļ atkal saķertas iesnas, tomēr biatlonists piebilst, ka nu jau paliekot arvien labāk. Joprojām gan nav īstas skaidrības par iekaisušo sejas nervu, tādēļ būs nepieciešamas papildus medicīniskās pārbaudes. Sliktāk neesot, taču izārstēta kaite arī nav. Jau tuvākajās dienās Rastorgujevs atkal pametīs ģimenes ligzdu, lai dotos uz Norvēģiju atslēpoties - pēc nogurdinošās sezonas nepieciešams nomierināt ķermeni, samazinot darba apjomu un nometot fizisko kondīciju līdz atpūtas režīmam.

Pasaules kausa pēdējā posmā Hantimansijskā Andrejs aizvadīja šīs sezonas labāko maču sēriju - 4. vieta sprintā, 8. vieta iedzīšanā un 11. vieta masu startā. "Fiziskā kondīcija bija labāka nekā pasaules čempionātā, taču tam ir objektīvi iemesli. Pasaules čempionātam gatavoties it kā sanāca, taču pēc Pasaules kausa posma Oslo fiziskā kondīcija bija pamatīgi nokritusies. Pirms sprinta vajadzēja aizvadīt kādu kontroltreniņu, taču tas neizdevās, tādēļ nevarēju izdarīt maksimālo. Iedzīšanā jau bija labāk, taču rezultāts tik un tā nebija spīdošs."

Pirms pasaules čempionāta Kontiolahti sportistam esot bijis ļoti smags posms. "Jau Oslo posmā skrēju un nesapratu, kādēļ neko nevaru izdarīt. Fiziskā kondīcija bija slikta, turklāt to negatīvi ietekmēja arī medikamentu lietošana. Pirms devāmies uz treniņnometni, lai gatavotos pasaules čempionātam, likās, ka nu jau vairs nekas nebūs. Nevarēju ne paskriet, ne pašaut. Klāt nāca arī stress par mazās princeses gaidīšanu, bet man atkal bija jādodas prom. Tas nebija viegls laiks. Vienubrīd apsvērām domu beigt sezonu un nemaz nebraukt uz pasaules čempionātu. Ņemot vērā, kādā stāvoklī biju pēc Oslo, pasaules čempionātā labāk nostartēt nevarēju."

Ar katriem mačiem Andrejs juties labāk, tomēr viņš atzīst, ka nebija gaidījis tik veiksmīgu sniegumu Hantimansijskā. "Tas šajā sezonā bija pozitīvais moments - izdevās tikt laukā no bedres. Pēc finiša sprintā nebija sarūgtinājuma, ka esmu ceturtais, jo sezona bijusi ļoti saspringta. Vācieti Benediktu Dollu pērn par 0,3 sekundēm apsteidzu Eiropas čempionāta 20 kilometru distancē, tagad viņš revanšējās, tādējādi mūsu duelī pagaidām rezultāts ir neizšķirts 1:1. Pirms masu starta jau vairs nebija daudz ko rēķināt, Lai tiktu kopvērtējuma Top25, kas dotu IBU finansējumu, man bija jātiek trijniekā vai jāuzvar, jo bulgārs Vladimirs Ilijevs arī bija starp 30 masu starta dalībniekiem. Fiziski un morāli jutos labi, viss bija manās rokās, taču pieļāvu divas kļūdas, šaujot stāvus, un ar to viss beidzās."

"Pēc visa tā, kas šosezon noticis, ņemot vērā visas problēmas, ar kurām nācās saskarties, aizvadītā sezona bija tīri tā neko, bet kopumā es to uztveru kā izgāšanos. Visi faktori sakrita, sagāzās tā, ka neko labāku paveikt nespēju. Problēmas ar slēpju smērēšanu, finanses, slimošana. Pēc Jaunā gada saņēmos, taču tam atkal sekoja saslimšana, tad vēl problēmas ar sejas nervu," atceras Rastorgujevs.

Vai ir jau kaut kas domāts un plānots attiecībā uz nākamo sezonu? Andrejs atbild lakoniski - lai ar kādu runātu, ir jābūt finansēm. Ja par tām nav skaidrības, tad par kādiem nākotnes plāniem var runāt? "Plānu nav. Zinu, ko darīšu, vai nemaz nedarīšu. Tā, kā šosezon, tā turpmāk vairs nevar strādāt. Tas nebūs nopietni, profesionāli, tādējādi nebūs arī rezultātu. Nevaram vairs turpināt ar treneri grauzt viens otru un ģimeni. Tas nav cilvēciski."

"Zinām, kas vajadzīgs, lai būtu rezultāts. Ja paskatos uz sevi no malas, tad jau šobrīd sasniegtais šķiet nereāls šādos apstākļos. Un es pat nesalīdzinu ar pārējo valstu sportistiem, bet gan ar to, cik tālu uz priekšu ir gājis biatlons. Vēl būs jāizrunājas ar treneri un jāpieņem lēmumi. Katrā ziņā, ja viss tā turpināsies, tas vairs nebūs nopietni... Man ir ģimene, negrasos kaut ko darīt tikai darīšanas pēc. Nevēlos pēc tam dusmoties uz ģimeni, ja man kaut kas nesanāk. Tas vienkārši nav tā vērts."

"Psiholoģiski to ir ļoti grūti izturēt. Es tomēr eju uz maksimumu. Ja vēl jāstreso, kā visu sabīdīt... Gribas, lai viss būtu sakārtots, nevis stāvētu uz vietas vai virzītos atpakaļ, kā tas bija šosezon. Lai apkārt būtu profesionāļi. Nevienam nenovēlu tādu spriedzi. Arī trenerim šī bijusi ļoti grūta sezona, jo arī viņam ir ģimene un darbs, kuram viņš nevar veltīt nepieciešamo uzmanību, jo visu laiku nav uz vietas," piebilst Andrejs.

Treneris Intars Berkulis vēl pēc pasaules čempionāta atzina, ka par finansiālo pusi nākamajai sezonai gribētos tikt skaidrībā līdz maijam. Visticamāk, tad arī treneris un sportists pieņems lēmumu par to, kā un ar kādiem mērķiem gatavoties nākamajai biatlona sezonai.