TwitterHokejs un basketbols pagaidīs, bērni jāved uz treniņiem kamaniņu sportā
@JanisCelmins
Ministru kabinets šodien apstiprināja projektu, kas paredz 294 tūkstošu eiro izmaksāšanu Latvijas sportistiem balvās "par izciliem sasniegumiem sportā". Kamēr čaklākie momentā paguva sakalkulēt, ka 43% no brangās naudas summas tiks kamaniņu braucējiem, tikmēr mans kaimiņš, merkantīlu mērķu vadīts, savus bērnus jau gatavojas sūtīt trenēties tieši šajā sporta veidā.
Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” nosaukums pēdējās dienās tiek locīts ļoti daudz. Pirmie starptautiskie mači tajā šoziem jau aiz muguras, bet te Dainis Dukurs nolemj iznākt no skapja un pavēstīt, kas ir kas. Kā vēlāk izrādās, viņam ir sekotāji. Pēcāk plašāka sabiedrība uzzin, ka tuvāko septiņu gadu laikā 1986. gadā celtajā trasē tiek plānots ieguldīt 30 miljonus eiro no valsts budžeta naudas. No tiem gan tikai daļa pašā trasē, pārējais tās pieguļošajās teritorijās. Siguldai esot jākļūst par Eiropas renes šļūkšanas galvaspilsētu.
Vēl pāris dienas vēlāk Ministru kabinets pavēsta, ka no valsts par paveikto 2020. gadā visbrangāko prēmiju saņems Martins Dukurs, bet 43% no kopējā pīrāga nonāks kamaniņu braucējiem, ieskaitot jauniešu un viņu trenerus. Simpātiska izmēra prēmiju var saņemt jaunietis, kurš sasniedz labāko trijnieku Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Apdalīti nepaliek arī pasaules junioru čempionāta medaļnieki un viņu treneri. Cik šāds panākums atbilst "izciliem panākumiem sportā" un cik plaši tas saistīja Latvijas sporta līdzjutēju uzmanību, tie jau ir citi jautājumi, par kuriem var padomāt brīvā laikā.
Viss kārtībā un visu cieņu kamaniņu sporta laureātiem, bet kur tad šajā prēmiju sarakstā ir, piemēram, Baiba Bendika, kura aizvadītajā ziemā sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus pasaules līmeņa biatlona trasēs? Ne Bendika, ne kāds no citiem Trīs zvaigžņu gada sportista un gada sportistes nominantiem starp valsts prēmiju saņēmājiem nav atrodams. Kā tad tas nākas – labākie, bet bez prēmijām?
Manam kaimiņam kā nopietnam cilvēkam, kura divi puikas jau kādu laiku dzenā hokeja ripu, uzreiz šķiet interesanti, kur tad trenēties jāsūta atvases, lai arī viņi reiz varētu skaitīt valsts naudu? Par hokeja treniņiem viņš maksā brangu naudu, bet kamaniņu sports, bobslejs un skeletons taču ir vienīgie sporta veidi valstī, kuru infrastruktūru simtprocentīgi uztur valsts. Pēc septiņiem gadiem Sigulda būs renes sporta veidu galvaspilsēta ar modernu trīs manis minēto sporta veidu sacensību un treniņu bāzi, bet kaimiņš sapņo par puikām Nacionālajā hokeja līgā… Kaut kas te nav riktīgi. Kāpēc viņam ar saviem ikmēneša maksājumiem par puiku hokeja treniņiem jāuztur privātas ledus halles, Rīgā joprojām nav mūsdienīgas vieglatlētikas manēžas un jauna stadiona futbola izlasei, bet citi šļūc par brīvu un vēlāk vēl par paveikto saņem prēmijas no valsts? Konkurence kamanās un hokejā taču arī nesalīdzināma. Tie laiki, kad Vilis Krištopāns mūs sauca par reņģēdājiem ir garām, kaimiņš jau sen vairs nav muļķis. “Puikas, atdodiet hokeja slidas un nūjas, marš uz kamaniņu sporta treniņiem, arī es gribu būt slavens un bagāts,” blakus mājā kliedz mans kaimiņš.
Jā, vēl šis un tas par labākajiem, balvām un naudu. “Trīs Zvaigžņu balvai” nominācijā “Gada notikums sportā” ir nominēta Maira Brieža Pasaules Boksa Supersērijas (WBSS) cīņa finālā, kas, starp citu, notika Vācijā (sākotnēji bija plānots Rīgā), bet fināla uzvarētājs Briedis līdzīgi kā Bendika “par izciliem sasniegumiem sportā” nesaņem ne centa. Nu mums kritēriji… Valsts prēmiju noteikumi apstiprināti 2012. gadā, pēdējās izmaiņas redakcijā veiktas 2016. gadā, tad nu sanāk, ka četrus gadus šis likums stāv perfekts. “Izcils sasniegums sportā” pēc likuma neskaitās ne uzvara Čempionu līgā futbolā, ne Eirolīgā basketbolā. Par, teiksim, futbola Premjerlīgas, NBA un NHL čempiona tituliem nemaz nerunājot, arī, piemēram, Porziņģa iegūts NBA sezonas MVP tituls pēc Latvijas likuma “spička” vien būtu. Es neaicinu tagad prēmēt mūsu miljonārus, kuriem no šādām prēmijām gan jau ne silts, ne auksts, nauda patiešām vajadzīga citiem, bet aicinu iet līdzi laikam – patīk vai nē, bet tas periods, kurā visspīdīgākā lieta sportā bija vienalga kāda olimpiskā vai PČ medaļa, tomēr ir aizgājis.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Ja neesi pamanījis, tad pateikšu priekšā, ka Siguldas trase ir ar Nacionālās sporta bāzes statusu, un ar visām no tā izrietošām sekām.
Un atgriezīšos pie tā ko jau sākumā teicu, ja mēs saliktu kopā visu to cik valsts un pašvaldības ir iegrūdušas visos Nacionālā sporta statusa īpašumus, un vel tajos iegrūdīs, tad Siguldas trase tāds sīkums vien ir, jo viņa mums tāda ir viena. Uz visu citu n-to sporta bāžu fona.
+1 [+] [-]
Ja, Siguldai piešķirtu OS 20206. kopā ar zviedriem es būtu abām rokām par, turklāt pat par lielākām summām, jo tad ta tiktu ieguldīta visā infrastruktūrā - tajā skaitā Siguldas pilsētas. OS nav un diez vai tuvākajā laikā līdzīga iespēja radīsies. Vai tiešām nišas sports ir tā vērts, lai tajā iegrūstu (jo īpaši ņemot vērā gan covid, gan to, ka krietni reprezentatīvākiem sporta veidiem normāla stadiona izveidei nevar atrast 3x mazāku summu) 30 miljonus?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Un, ja Tev skauž, ka pārdesmit cilvēku ar ierobežotiem līdzekļiem spēj sacensties atzītos sporta veidos un arī izcīnīt medaļas, tad tie ir Tavi mazvērtības kompleksi.
Un nevajag savus mazvērtības kompleksus popularizēt.
Es lepojos ar šo cilvēku panākumiem un novērtēju to darbu, ko viņi ir ieguldījuši.
Starp citu esmu pietiekami daudz un ilgi trenējies, lai zinātu, ko šie panākumi prasa no sportistiem.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ir daži galvenie punkti.
1. Visa pamatā (gandrīz jebkura sporta veida) ir vieglatlētika. Stadioniem, manēžām būt!
2. Sportošanas pamati jāliek skolā. Divas stundas nedēļā ir nožēlojami, krietni par maz būtu arī četras. Citādi izaug tādi pienazaķīši, kas desmit reizes pie stieņa nevar pievilkties un, vienu km noskrienot, šiem jāsauc reanimācija.
3. Nauda jāliek jaunatnes sportā (sporta skolas, treneru atalgojums, zāles, laukumi). Būs sportisti jaunieši, būs arī profesionāļi.
4. Naudu dalīt ir ļoti grūti,taču noniecināt nevienu no sporta veidiem nevajadzētu (kaut drusku, bet katram). Puče un daži citi sporta žurnaļugas irgājas par makšķernieku mačiem un valsts prēmijām. Lieki, varu saderēt, ka zemledus (patiesībā - virsledus) mačos piedaloties (tādā tempā, kā šancē profi), bikšeles pielaistu ne tikai bijušais jaunatnes hokejists Armands Puče, bet arī bračkas Dukuri un visa bobsleja izlase, par Rīgas Dinamo aizmirstam (miruši, jo nav Kandavas apakšā).
Un pats galvenais. Sportā pats svarīgākais ir aizrautība un entuziasms. Fanātisms. Tagad visi spriedelē par reni. Bet kurš tad to visu Latvijā aizsāka? Ar Cēsu trasi? Dukurs seniors nē, jo tajā laikā rosījās pa pagaldi. Viens cilvēks - Rolands Upatnieks. Iesākumā kamanas (un līdz os medaļām, Zozuļa, Amantova, veču divnieks), pēc tam - bobslejs. Un arī līdz Ķipura zeltam un bronzai Kauguru olimpiādē.
[+] [-]
LG ir privāts uzņēmums. Ar valsti tam nav nekāda sakara jau kopš 90.-ajiem.
(ja ar to bija domāta "Latvijas gāze" ).
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tā turpināt! Tikai kopā mēs varam izskausts šo Latvijas sporta vēzi
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Valters, brāļi Miglinieki, Valeiko, Štelmahers - un es jau nepieminu Valdmaņa vai Karnīša (kā spēlētāja) laikus.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Nav ko skaust! Un nav ko svešu naudiņu skaitīt. Kas uzvar, lai saņem - man nav žēl. Gan jau arī basketboliski vienu dienu kaut ko uzvarēs un saņems arī savas prēmijas.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Otrkārt, atslēgas vārds par zviedriem ir "ja" - ja viņi pieteiksies. Un tad mums būs pa 30 miljoniem rekonstruēta trase un vēl jāgāž iekšā nauda pašas pilsētas rekonstrukcijā. Un arī tad rodas jautājums - vai tas atmaksāsies. Es neesmu celtnieks, arhitekts, būvinženeris, bet vai kaut kur ir info kāpēc tik lielu summu vajag rekonstrukcijai? Vienkārši, tā tēlaini izsakoties - ja pa līdzīgām summām citur ceļ tiltus, pie mums pa 5-6 miljoniem ceļ halles - vai tiešām tas ir tik dārgi?
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Dienas joks:d
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Nav svarīgi cik ātri vai lēni šīs investīcijas sevi atpelnīs, bet ir būtiski, ka šī būs laba injekcija vesela reģiona attīstībā. Ja mēs rēķinātu cik ātri atpelnīs tie ceļi, kuri tiek remontēti par valsts naudu, tad mums ceļos ,vispār pirms ko ieguldīt, vajadzētu ilgi domāt vai to ir vērts darīt.
Un vajag nodalīt ieguldījumus infrastruktūrā, no panākumu kaldināšanas, jo ne jau valsts meklēs labākos slieču materiālus, vai audzinās kvalitatīvus jaunos talantus. Valsts pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru, un pie tam nevajag aizmirst, ka Siguldas trasei ir ļoti liela saikne ar Murjāņu sporta ģimnāziju, kurā mācās un trenējas jaunie sportisti no visas Latvijas, bet pārējais viss ir pašu sportistu, treneru un federāciju rokās.