Anglija alkst revanšu

Runājot par Anglijas regbija vēsturi, protams, ir jārunā par sporta veida pirmssākumiem kopumā, jo tieši Anglijas pilsēta Regbija bija vieta, kur "piedzima" šī spēle. Domāju, ka daudzi ir dzirdējuši stāstu par to, ka kāds Regbijas skolas audzēknis, Viljams Vebs Eliss, neesot mierā ar futbola mača gaitu, paķēra rokās bumbu un aizskrēja ar to līdz pretinieku vārtiem, "atklājot" jaunu sporta veidu. Tāpat, paturpinot šo skaisto stāstu, ir zināma versija, ka piezemējuma apzīmējums angļu valodā, "try", jeb "mēģinājums", ir radies tieši tajā pašā dienā un spēlē, kad jau minētās futbola spēles tiesnesis esot piegājis pie Viljama un sacījis: "Tas bija labs mēģinājums, taču nekas vairāk."

Iepriekš aprakstīto versiju kā patiesību ir stāstījuši daudzus gadus un dažādās vietās, lai gan vēsturnieki to apšauba, norādot, ka par Viljamu Vebu Elisu kā regbija "izgudrotāju" sāka runāt vien vairākus gadus pēc viņa nāves.

Atmetot visu "vēsturisko romantiku", ir skaidri zināms, ka regbijs, jeb Regbijas futbols, tik tiešām radās Regbijas pilsētas skolā, kur vietējie skolēni 1845. gadā (20 gadus pēc tam kā Vebs Eliss bija absolvējis skolu) izdomāja un publicēja savus noteikumus futbola spēlei. Futbola, jo tieši šis komandu sporta virziens, kas nu jau sevī ietver ļoti daudz atzarojumus, bija pamatā, lai gan tolaik arī tas izskatījās daudz citādāks kā pašlaik.

Lai arī vēlāk tika veikti mēģinājumi izstrādāt vienotus noteikumus visiem futbola veidiem, kā ar kājām spēlētajam futbolam, tā regbijam, kur lielākoties bumba tiek nesta, un ari pārējiem spēles veidiem, tie nevainagojās ar panākumiem un daudzi sporta klubi, kas sākotnēji bija Anglijas futbola asociācijas biedri, šo organizāciju pameta, lai pievienotos Anglijas regbija savienībai.

Jāsaka, ka sākotnēji regbijs bija izteikti skolēnu sporta veids, jo tieši skolā to izdomāja, skolēni bija lielākie tā spēlētāji un ilgus gadus paši spēlētāj, t.i., skolēni, pielāgoja spēles noteikumus reālajām situācijām. Tiesa, skolēniem izaugot, nekur nepalika vēlme spēlēt regbiju un tādējādi šis sports "izauga" arī līdz pieaugušo līmenim, lai gan sākotnēji daudzi bija skeptiski, norādot, ka šāda "dauzīšānās" pieaugušiem vīriešiem nederot.

Tiesa, runājot par regbija attīstīšanos Anglijā, nevar nepieminēt vēl vienu faktoru, proti, to, ka Lielbritānijai tolaik vēl aizvien bija daudz koloniju un, protams, arī uz tām tika "aizvests" regbijs, kurš ne tikai iedzīvojās Austrālijā, DĀR, Jaunzēlandē un citur, bet arī sāka attīstīties daudz ātrāk nekā pašā Anglijā. Te gan jāpiebilst, ka regbija izplatīšanās pa pasauli ne tikai palielināja konkurenci, bet arī radīja virkni jaunu sporta veidu, ieskaitot austrāliešu, amerikāņu un gēlu (īru) futbolu. Savukārt pašā Anglijā regbijs sašķēlās divos regbija spēles veidos – tajā, kas zināms kā regbijs-15 un tiek spēlēts pēc Anglijas regbija savienības noteikumiem un regbijā-13, kura pamatā ir Anglijas regbija līgas noteikumi.

Starp citu, ja mēs atgriežamies pie piezemējuma angliskā apzīmējuma, "try", tad patiesībā tas ir tāpēc, ka spēles sākotnējās versijās, par piezemējumu punktus nedeva, bet ļāva mēģināt ("to try") sist pa vārtiem, kas arī bija vienīgais veids gūt punktus.

Runājot par izlases sasniegumiem, tad, protams, angļi bija tie, kas piedalījās pirmajā starptautiskajā regbija mačā un ar 1:0 pārspēja Skotiju. Tāpat Anglijas izlase ir tituliem bagātākā Sešu nāciju čempionāta (un tā priekšteču) komanda, jo 28 reizes ir uzvarējusi ziemeļu puslodes labāko regbija izlašu cīņā. Tāpat viņiem ir 13 "Grand Slam" uzvaras, kas arī ir labākais sasniegums.

Panākumi Pasaules kausā

Runājot par Anglijas izlases veiksmēm un neveiksmēm Pasaules kausos, uzreiz ir jāpiemin tas, ka Anglija ir vienīgā no ziemeļu puslodes izlasēm, kurai ir izdevies virs galvas celt regbija prestižāko trofeju, kad 2003. gadā Džonijs Vilkinsons veica savu leģendārāko dropsitienu, finālmača pagarinājumā izraujot Anglijai uzvaru ar 20:17.

Džonija Vilkinsona dropsitiens 2003. gada PK finālmača pagarinājumā

Skatoties komandas sasniegumus hronoloģiskā secībā, nevar nepamanīt to, ka Anglija ir ļoti neprognozējama komanda, jo iepriekšējos astoņos turnīros viņi, kā jau minēts, ir gan tikuši pie Veba Elisa vārdā nosauktās trofejas, gan izgāzušies un neizkļuvuši no grupas.

1987. gada turnīrā viņi apstājās ceturtdaļfinālā, bet jau pēc četriem gadiem spēlēja finālā, kur gan ar 6:12 piekāpās Austrālijai. Pēc četriem gadiem angļi revanšējās austrāliešiem, pārspējot viņus jau ceturtdaļfinālā ar 25:22, taču tad viņiem kāju priekšā aizlika Jaunzēlande – 29:45, un arī bronzas finālā piedzīvoja zaudējumu (9:19 pret Franciju).

Pirmajā profesionālās ēras Pasaules kausa finālturnīrā, kas norisinājās 1999. gadā, Anglijas izlase spēlēja gana neizteiksmīgi un izstājās ceturtdaļfinālā, sev priekšā palaižot DĀR, bet pēc četriem gadiem, uzvarot visās septiņās turnīra spēlēs, Anglija beidzot panāca savu un kļuva par pasaules spēcīgāko izlasi. Arī 2007. gadā viņi bija tuvu titulam, taču finālā DĀR izlase uzvarēja ar 15:6.

"Interesantāki" gan ir divi pēdējie Pasaules kausa finālturnīri, jo abi noslēdzās ar gana lieliem skandāliem, proti, 2011. gadā, kad komanda atkal piedzīvoja zaudējumu ceturtdaļfinālā, izlases spēlētāji bija bieži viesi dzeltenās preses slejās, jo netrūka nedz gājienu uz bāru, nepiedienīgas uzvedības, riskantu izklaižu un pārkāpumu regbija laukumā. Savukārt 2015. gadā, kad turnīrs notika pašā Anglijā, vietējā izlase parādīja ļoti viduvēju spēli un nemaz nespēja izkļūt ārā no grupas, kas noveda pie pamatīgas attiecību skaidrošanas un komandas galvenā trenera Stjuarta Lankastera nomaiņas pret Ediju Džonsu.

Kvalifikācija un testu mači

Lai arī 2015. gada Pasaules kausa iznākumu Anglijā nekā citādāk kā par murgu nosaukt nevar. Tiesa, tik slikti, lai paliktu bez garantētās vietas 2019. gada PK finālturnīrā arī nebija, tāpēc angļiem atlika cerēt, ka Japānā būs labāk.

Pamatu šādām cerībām deva jaunais treneris Edijs Džonss, kurš Anglijā notikušajā turnīrā sarīkoja pamatīgu "troksni", jo viņa vadībā Japānas izlase vispirms pārspēja DĀR izlasi, bet tad līdz pat pašām turnīra beigām pretendēja uz izslēgšanas mačiem, kas jau bija liels pārsteigums.

Austrāliešu speciālista vadībā Anglija sāka jaudīgi – 2016. gadā tika pie Sešu nāciju čempionāta "Grand Slam" uzvaras un līdz pat 2017. gada Sešu nāciju čempionāta pēdējai cīņai nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, uzstādot 17 uzvaru sēriju un Džonsa vadībā pirmo 26 maču griezumā angļi piedzīvoja tikai vienu zaudējumu, pārējās spēlēs uzvarot.

2018. gadā gan šī idille pārtrūka, jo angļi uzvarēja tikai divos Sešu nāciju kausa mačos, kā arī vasaras testu sērijā ar 2-1 piekāpās DĀR komandai, kopumā piedzīvojot sešas neveiksmes pēc kārtas. Lai arī gads tika noslēgts ar trim uzvarām četros mačos, vienīgo zaudējumu piedzīvojot smagā cīņā (15:16) pret Jaunzēlandi, gada griezumā uzvaru un zaudējumu bilance vienalga bija negatīva, 6-7.

Šogad komanda ir aizvadījusi desmit mačus un zaudējusi divos, tiesa, pēdējās pārbaudes spēlēs pirms Pasaules kausa, viņi prata pārliecinoši uzvarēt gan Velsu (33:19), gan Īriju (57:15), kas liek domāt, ka Anglijas izlase uz Japānu dodas ļoti labā formā un 2018. gada "bedre" bija "neizbēgamais zaudējums", jo visus četrus gadus tādā līmenī aizvadīt ir neiespējami.

Epizodes no Anglijas izlases pēdējās pārbaudes spēles pirms 2019. gada PK finālturnīra

Spēlētāji

Anglijas izlases komplektācija, lai arī kopumā nav tik strikta kā Jaunzēlandē, jo pieļauj ārzemēs spēlējošo regbistu izsaukumus uz valstsvienību, ir notikusi tikai ar vietējā čempionāta spēlētājiem, kas arī ir loģiski, jo angļu klubi ne vienu vien reizi sevi ir pierādījuši kā spēcīgākie Eiropā.

Tāpat Anglijas regbija sistēmas spēlētāju resursi ir tik lieli, ka teju katrā pozīcijā viņiem ir vismaz viens spēlētājs, kurš var aizstāt pamatsastāvā spēlējošos. Komandai nav nepieciešams gaidīt savainotos, jo visiem uzreiz ir aizstājēji, par ko varēja pārliecināties bijušais izlases kapteinis Dilans Hārtlijs, kurš tā arī neiekļuva komandas sastāvā, jo viņam priekšā bija Džeimijs Džordžs, kurš, starp citu, varētu būt arī atslēgas spēlētājs izlasē, jo viņš ir viens no labākajiem pirmās līnijas uzbrucējiem pasaulē.

Protams, Džonijs Mejs, Eliots Deilijs būs tie, kuri pārbaudīs pretinieku ātruma īpašības, bet Manu Tuilagi, Kortnijs Lovs un Maro Itodže – pretinieku izturību un sāpju slieksni.

No otras puses, Anglijas izlase ir komanda no kuras vienmēr daudz gaida un nebūt ne vienmēr sagaida, tāpēc psiholoģiskais spiediens būs milzīgs. To arī sauc par iespējamo klupšanas akmeni pašā Anglijā. Te savs vārds, visdrīzāk, būs jāsaka Ovenam Farelam, kuram, visdrīzāk, arī nāksies uzņemties atbildību izšķirošajos momentos un, iespējams, mēģināt atkārtot Vilkinsona brīnumdarbus.

Prognoze

Anglija 2015. gada finālturnīrā tika ielozēta "Nāves grupā", kopā ar Velsu un Austrāliju. 2019. gada finālturnīrā šādas izteiktas "Nāves grupas" nav, taču C apakšgrupā kopā spēlēs Anglija, Argentīna un Francija, kas nozīmē, ka vismaz vienai no šīm komandām nāksies braukt mājās jau pēc četrām spēlēm.

Vērtējot komandu spēku samērus pēc pēdējām pārbaudes spēlēm, protams, angļi ir šīs grupas līderi, no otras puses, tādi viņi bija arī 2015. gada Pasaules kausā, tāpēc viņus gaida divas smagas spēles jau grupu turnīrā.

Izslēgšanas mačos daudz kas būs atkarīgs no notikumiem D apakšgrupā, jo tieši tās divas labākās komandas cīnīsies ar C apakšgrupas vienībām. Austrālija un Velsa ir grupas favorītes, kas, angļiem var atsaukt deja vu sajūtu.

Anglijas izlase

Anglija 2019. gada Pasaules kausā