NHL cīņa par Parisē

Kad Nacionālās hokeja līgas brīvo aģentu tirgū parādās kāds perspektīvā labs hokejists, tad par viņu notiek sīva cīņa, taču kad uz letes ir sevi šajā līmenī jau pierādījis atlēts, tad NHL klubiem iestājas zināma iepirkšanās mānija un par šo spēlētāju notiek asa cīņa ar lieliem dolāru čemodāniem. Šogad šāda situācija noteikti būs, turklāt, iespējams, vairākas reizes, jo pieejami ir gan Zaks Parisē, gan Aleksandrs Sjomins. Turklāt, tirgū ir pieejami arī vairāki "otrā viļņa" uzbrucēji.

Atgriežoties pie Zaka Parisē, tad ir skaidrs, ka, ja jau līdz šim tas nav izdevies, tad faktiski var droši apgalvot, ka Ņūdžersijai būs jāpieliek gigantiskas pūles, lai noturētu uzbrucēju savās rindās (klubam vēl ir jātiek galā ar savām finansiālajām problēmām). Pēdējās piecās sezonās vidēji gūstot aptuveni 75 punktus katrā, šovasar Parisē bija arī viens no komandas līderiem tās ceļā līdz Stenlija kausa finālam. Turklāt, jāņem vērā, ka amerikāņu uzbrucējam šajā starpsezonā paliks tikai 28 gadi, kas nozīmē, ka "hokeja brieduma gadi" viņam faktiski ir tikai priekšā.
Šādā situācijā, protams, gribētāji iegūt Zaku savos kreklos, ir un viņi arī ir gatavi maksāt. Kā runā, tad Pitsburga, Losandželosa, "Rangers" un Detroita ir gatavi cīnīties par viņu, tiesa, Pitsburgas un Detroitas gadījumā zināmu lomu var nospēlēt tas apstāklis vai klubiem izdosies nolīgt otru "karsto" hokejistu – Raienu Sateru un vai viņu būs gatavi dodies pakaļ abiem ("Penguins", kā ziņo, pašlaik tam esot gatavi).

Aleksandrs Sjomins arī lika par sevi runāt vēl pirms pašiem galvenajiem notikumiem. Kā jau ierasts ar Krievijas hokejistiem, tad, kā tikko viņiem beidzas līgumi, tā Ziemeļamerikā uzreiz piemin došanos uz KHL. Sjomins un viņa aģents gan nesteidzas un norāda, ka ir gatavi uzklausīt visus piedāvājumus. Kādi tie varētu būt un kādiem tam vajadzētu būt? Noteikti, ka pēc divām 54 punktu sezonām un cīņas ar dažādiem savainojumiem (hokejists nav aizvadījis nevienu pilnu NHL sezonu, labākais rādītājs – 77 mači), Sjomins netiks pat tuvu pie 6.7 miljoniem, ko saņem pašlaik. Tajā pašā laikā nevar nepieminēt, ka kopš viņa atgriešanās NHL, uzbrucējs vidēji sezonā ir guvis 31 vārtus un, kad Sjominam "spēle iet", tad viņš noteikti ir sava pašreizējā līguma vērts. Tāpēc galvenais jautājums ir vai komandas būs gatavas uzņemties risku un nolīgt aizsardzībā slinku individuālistu, kura sniegums ir viļņveidīgs, ar cerību uz "būšanu uz viļņa". Jau pieminētie Ņujorkas "Rangers" ir paziņojuši, ka, ja viņiem neizdosies nolīgt Parisē, tad Sjomins būs viņu otrā izvēle.

No "otrā viļņa" uzbrucējiem arī ir vairāki, kuriem derētu pievērst uzmanību. Šajā grupā ir gan Stenlija kausa ieguvējs Dastins Peners, gan Oli Jokinens, gan Breds Bojss, gan Niklass Hagmans, gan arī veterāni – Džeisons Ārnots, Braiens Rolstons, Mikaels Samuelsons, Jaromirs Jāgrs un vēl vairāki spēlētāji, kas cīņās par augstām vietām var būt ārkārtīgi noderīgi.

Īpašu uzmanību gan būtu pelnījuši divi no viņiem – Šeins Douns un Raiens Smits. Faktiski var teikt, ka šie hokejisti ir vieni no tiem hokejistiem, kuri uzreiz nāk prātā dzirdot vārdus "kapteinis" vai "līderis". Turklāt, jāpiebilst, ka neskatoties uz vecumu (abi dzimuši 1976. gadā), abi malējie uzbrucēji vēl aizvien rāda arī ļoti rezultatīvu spēli un pēdējos gados vidēji ir pratuši gūt 50-60 punktus. Šādi spēlētāji varētu būt tieši tas, kas vajadzīgs vienībām, kas pašlaik ir "pretendentu" statusā uz Stenlija kausu, dodot tām izšķirošo "grūdienu".
Abu veterānu nozīmi saprot arī viņu līdzšinējās komandas, tāpēc jau laicīgi ir sākušas pārrunas ar hokejistiem, taču abos gadījumos, lai arī abas puses teorētiski ir ieinteresētas darījuma ātrākā noslēgšanā, paraksti uz dokumentiem nav likti, kas nozīmē, ka, ja vien pretendenti pasteigsies un nebūs pārāk skopi, tad viņiem ir visas iespējas tikt pie stabila līdera-veterāna, kurš ne tikai var, bet arī grib spēlēt.

Faktiski var teikt, ka šis ir uzbrucēju gads, ko apstiprina ne tikai elites līmeņa hokejistu pieejamība (tādi ir gandrīz vai katrā pozīcijā), bet arī ļoti kvalitatīvs "otrā plāna" uzbrucēju piedāvājums. Komandām tas savukārt dzīvi neatvieglo, jo, kā rāda šī gada Stenlija kausa ieguvēju, Losandželosas "Kings" piemērs, tad atrast pareizos palīgus komandas līderiem ir sarežģīti un tas nav vienas vasaras darbs.