Blogs: ASV hokeja štats - Minesota? Nē, Kalifornija!

Kad mēs dzirdam pieminam Kalifornijas štatu, tad hokejs noteikti nav tā lieta, ko mēs iedomājamies kā pirmo, tāpat arī ne otro, trešo vai piekto. Visdrīzāk, arī ne desmito. Varētu izteikt pieņēmumu, ka Kalifornija un hokejs “parastam cilvēkam” vispār nekādā veidā nesaistās kopā. Tas arī saprotams, jo, lai spēlētu hokeju vajag ledu, lai būtu ledus, dabiskos apstākļos, vajag gaisa temperatūru, kas ir zem nulle grādiem pēc Celsija skalas. Kalifornijas štatā tikai atsevišķās vietās, kalnos, vispār ir novērojama negatīva temperatūra. Losandželosā, kur bāzējas esošie Stenlija kausa ieguvēji, tikai retu reizi termometra stabiņš noslīdz zem desmit grādu atzīmes. Tomēr, hokejs šeit ir iedzīvojies un, ko tur slēpt, dzīvo labi.

Kalifornijas štatā ir trīs Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas – Losandželosas “Kings”, Sanhosē “Sharks” un Anaheimas “Ducks”. Pēclokauta ērā, t.i., kopš 2005./2006. gada sezonas šī štata vienības ir izcīnījušas trīs Stenlija kausus, bet Losandželosas komanda ir viena no divām, kas šajā laikā tikusi pie diviem tituliem. Trešais ir Anaheimas “Ducks” kontā. Tomēr, ja kāds domā, ka “Sharks” šajā kompānijā ir pastarīte, tad jāsaka, ka nav vis, jo Sanhosē komanda pēdējos 10 gados katru sezonu ir tikusi līdz izslēgšanas spēlēm (vairāk nekā abas kaimiņu komandas), bet pēdējo 16 gadu laikā, lai arī viņi tā arī nav tikuši līdz cīņai par Stenlija kausu, tikai reizi Sanhosē klubs nav kvalificējies pēcsezonas cīņām.

Šādi rādītāji laikā, kad citas NHL komandas, kas bāzējas siltajos štatos bieži vien cīnās vairāk ar sevi un par izdzīvošanu, nekā par augstiem mērķiem, ir diezgan pārsteidzoši, tāpēc rodas loģisks jautājums – kas tam ir pamatā?

Lai runātu par šodienas panākumiem, ir jāatgriežas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, t.i., laikā, kad Losandželosas “Kings” bija vienīgā komanda štatā un kad viņi kopā ar Edmontonas “Oilers” veica vienu no visu laiku skaļākajiem maiņas darījumiem visā Ziemeļamerikas profesionālā sporta vēsturē, proti, no “Oilers” uz “Kings” aizmainīja Veinu Grecki. Tieši Grecka ierašanās Kalifornijā iezīmēja stabilu intereses pieaugumu par hokeju. Vienā no izklaidēm piesātinātākajiem tirgiem savu vietu pamazām sāka izkarot arī hokejs, lai gan tas bija “Zelta štatā” jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Nākošais solis bija Sanhosē un Anaheimas komandu iekļaušana NHL dalībnieču pulkā, kas notika deviņdesmito gadu sākumā. Jā, no sākuma abām vienībām negāja spoži, ne uz ledus, taču abas komandas spēja trīs līdz četru sezonu tikt līdz izslēgšanas mačiem, bet līdzjutēji jau sāka saprast kas tas hokejs tāds ir (pirmajās sezonās Sanhosē komanda bija spiesta uz lielā video kuba skaidrot elementārākos hokeja noteikumus).

Pašlaik cīņa par Kalifornijas štata vadošās komandas godu ir ne tikai sīva, to var saukt par mazu iekšējo čempionātu un pat tad, ja kāda no vienībām aizvada ne to veiksmīgāko sezonu, uzveikt savus kaimiņus ir goda lieta. Līdzīgi kā tas ir citu štatu vai provinču gadījumos (tas arī ir atnācis uz ASV rietumkrastu ar Grecki, kad viņš ilgus gadus spēlēja “Cīņā par Albertu”, t.i., divu Albertas provinču komandu, Edmontonas un Kalgarī, duelī).

Lai arī visas trīs komandas ir nesamierināmi pretinieki (vismaz tā gribas uzskatīt šo komandu līdzjutējiem), tām ir daudz kopīgu iezīmju. Viena no tām ir komandas sastāva komplektēšanas modelis. Visam pamatā ir nevis labāko hokejistu iegāde no citām vienībām, bet gan talantus audzina paši. Piemēram, Anaheimas komanda, kuras rocība ir visai ierobežota, jo komandas īpašnieki ir devuši uzstādījumu – netuvoties NHL notktajiem algu griestiem (komandai ir 4. mazākais algu budžets NHL), no 22 hokejistiem, kas uz šo dienu ir aktīvo sarakstā, 12 ir pašu draftēti un izaudzināti, tai skaitā līderi Korijs Perijs, Raiens Getzlafs, Frederiks Andersons, Sami Vatanens. Losandželosas komandai, lai arī priekš Stenlija kausa iegūšanas viņiem bija nepieciešams iemainīt papildspēkus no citām vienībā, pašlaik 14 hokejisti nav spēlējuši nevienā citā NHL komandā. Līdzīgi ir arī Sanhosē “Sharks”, kuri arī nekautrējas ņemt papildspēkus no malas, taču komandas kodols viņiem tāpat ir pašu izaudzināts, turklāt, Patriks Marlo, kuru “Sharks” izvēlējās 1997. gada draftā, spēlē vienībā vēl aizvien.

Tāpat visas trīs komandas ir vienādos apstākļos skatītāju piesaistes ziņā, jo Kalifornijas tirgus ir pārsātināts ar sporta pasākumiem, jo štatā ir 3 NFL komandas, 5 MLB komandas, 4 NBA komandas, 3 MLS komandas un viena WNBA vienība. Tāpat štatā ir ļoti spēcīgu koledžu sporta komandas (tai skaitā UCLA, USC, Stenfordas un Kalifornijas universitāte), kā arī 42 dažādu sporta veidu zemāko līgu vienības (tajā skaitā 4 ECHL komandas). Tāpat, protams, štatā kopumā notiek daudz cita veida un rakstura izklaides pasākumu, tāpēc par, kā paši amerikāņi saka, “izklaides dolāru” cīņa ir ļoti sīva. Tā nav jau pieminētā Alberta, kur hokejs kopumā un NHL kā galvenais turnīrs ir gandrīz vai vienīgais šāda līmeņa sporta šovs. Neskatoties uz lielo konkurenci, visas trīs štata komandas spēj uz regulārās sezonas mačiem savas arēnas piepildīt vidēji par 95%, kas salīdzinot ar Floridas 74.1% vai Arizonas 82.8% ir ļoti labi rādītāji. Interesanti, ka Vankūverā, Toronto, Otavā, t.i., Kanādas hokeja pilsētās uz mačiem nāk aptuveni tikpat cik uz Kalifornijas komandas cīņām.

Savukārt kā trešais faktors hokeja spēles izaugsmei galīgi šai spēlei netipiskā štatā ir pašas spēles, ne tikai NHL, iesakņošanās reģionā. Veina Grecka ierašanās un tai sekojošais Stenlija kausa fināls ar “Kings” piedalīšanos bija gana labs arguments, lai vecāki savus bērnus sūtītu nevis uz beisbolu, basketbolu vai amerikāņu futbolu, bet uz hokeju. Pirmā paaudze, kā tas parasti notiek, nekādus lielos panākumus nesasniedza, taču bija pionieri, lai jau pašlaik NHL draftos būtu vairāki Kalifornijas hokejisti. Pēdējo piecu gadu draftos no Kalifornijas ir izvēlēti 13 hokejisti, bet 2010. un 2011. bija Kalifornijas hokejistu bums, jo šo divu draftu laikā NHL komandu uzmanību izpelnījās deviņi štata hokejisti. Atgādināšu, ka tieši šī Grecka izraisītā hokeja buma dēļ Disneja filmu studija nolēma iesaistīties NHL hokeja biznesā, ne tikai izveidojot filmas par hokeju, bet arī tiekot pie komandas “Mighty Ducks”.

Ilgu laiku, protams, Kalifornija bija viena no iecienītākajām vietām kur spēlēt hokeju... pretiniekiem, jo brauciens uz turieni garantēja saulainu laiku, kas, teiksim, Kanādas komandā spēlējošajiem bija patīkamas pārmaiņas no ziemas skatiem, un divus punktu komandai. Savukārt pašlaik “Zelta štats” ir kļuvis par vienu no labākajām vietām, kur spēlēt pašiem, jo bez siltā laika visas sezonas garumā ir iespēja arī tikt pie Stenlija kausa.