"Bullīšiem" – nē, lai dzīvo papildlaiks!

Pēcspēles metienu sērijas, protams, skatītājiem ir kaut kas ļoti interesants un sākotnēji tas tika uzņemts ar vispārēju sajūsmu – ātrums, meistarība, "do or die" moments utt., nu viss, kas vajadzīgs saspringtas spēles atrisināšanai, sasniedzot spriedzes kulmināciju. Tomēr, laikam ejot, sajūsma noplaka un tam bija viens ļoti vienkāršs iemesls – komandu zaudējumi. Pēcspēles metienus parasti sauc par laimes spēli, lai gan tam īsti piekrist nevar, tomēr zināma taisnība tajā ir – tas nekādā veidā neatspoguļo pašu spēli, jo uzvarētājs tiek noteikts ārpus-spēles situācijās. Rodas bez maz vai jauns sporta novirziens – pēcspēles metieni, kuros ir jātrenējas atsevišķi.

Tomēr, ne par to ir runa. NHL vadība ir sapratusi, ka šis risinājums nav bijis gluži veiksmīgs, tāpēc pašlaik ieviestās noteikumu izmaiņas sakarā ar papildlaiku formātā 3 pret 3 ir tiešs pierādījums tam, ka līgas vadība vēlas, lai uzvarētāji pēc iespējas retāk tiktu noskaidroti šajās "bullīšu" sērijās, priekšroku dodot, lai arī specifiskai, taču hokeja spēlei.

Tieši par šo specifiskumu arī ir runa. Kādam jau var likties, ka jaunais formāts nav nekas jauns un nezināms, jo komandas, gadās, ik pa laikam spēlē arī šādā skaitliskā sastāvā un treneriem jau nu ir jābūt pilnīgi skaidram kā šādas situācijas izspēlēt.
Tiesa, lai arī ne bieži, taču komandas spēlē dažādos skaitliskajos sastāvos, taču ļoti reti ir tādi gadījumi, kad šādā formātā ir jāspēlē ilgi. Lai arī teorētiski varēja būt iespēja, ka hokejisti trijatā pret trijiem spēlē piecas minūtes (un gan jau, ka kādā spēlē tā ir arī gadījies), parasti šis formāts ir novērojams aptuveni minūti, lielākais. Savukārt jaunie noteikumi paredz, ka šādā formātā būs jāspēlē piecas minūtes.

Otrs jautājums, uz kuru komandu galvenajiem treneriem ir jāatbild – ko sūtīt laukumā? Spēlējot trīs pret trīs, turklāt līdz uzvaras vārtu guvumam (vai piecas minūtes), ir jābūt skaidram plānam ko, kā un kad darīt. Cik aizsargiem jābūt uz laukuma, cik uzbrucējiem? Vai vispār aizsargi ir nepieciešami? Vai varbūt nevajag uzbrukt, bet labāk domāt par savu vārtu drošību? Un izejot no šiem jautājumiem arī sākas sastāva kombinēšana.
Un tas viss ir tikai par pašu komandu sastāvu, nemaz nerunājot par personālijām. Ir komandas, kas uz šādiem pagarinājumiem var izlaist laukumā uzbrucēju trijniekus, kuri "uz papīra" spēli var noslēgt kādās desmit sekundēs. Padomājiet, piemēram, par Pitsburgas "Penguins" trijnieku – Malkins, Krosbijs, Kesels vai arī Dalasas "Stars" trio: Bens, Seigins, Speca. Beigu beigās arī Vašingtonas "Capitals", pat bez visu trīs uzbrucēju laišanas laukumā var nokomplektēt ļoti draudīgu trio: Ovečkins, Bekstrēms, Karlsons.

Īstenībā šis faktors ir ļoti pievilcīgs spēles tēla veidošanā – iespēja vienlaicīgi uz laukuma redzēt komandas vadošos spēlētājus, kuri rāda savas prasmes. Atsevišķu komandu izpildījumā tā ir iespēja izspēlēt improvizētu "All Stars" mikromaču.

Tomēr, līdz šim visvairāk tiek runāts tieši par uzbrukumu, uzbrucējiem un to kā tik nu metīs vārtus un taisīs "hailaitu" cienīgus momentus. Viss jau ir labi un saprotama arī šī sajūsma, jo vārtu guvumi piesaista skatītājus. Tomēr, ir cilvēki, kas tam ar visiem spēkiem pretojas... tie ir vārtsargi.

Spēlē trīs pret trīs ir sava specifika. Tā noteikti nav pozicionāla spēle uzbrukuma zonā, tā faktiski ir ātra un individuāla spēle ar ātriem metieniem un cerību, ka ripa ja ne uzreiz būs vārtos, tad kādam komandas biedram izdosies uz brīvā ledus apsteigt pretinieku un iegūt vēl vienu iespēju metienam. Tāpat brīvais ledus ļauj veidot daudz ātro uzbrukumu, izgājienus uz vārtiem utt.
Tas vairs nav klasisks bullītis, kur ir viens pretinieks, ripa un simtiem noteikumu, kas šo hokejistu-metēju ierobežo, tajā skaitā tikai viena iespēja mest pa vārtiem. Šādā formātā patiesi var labi pārbaudīt kā vārtsargu lokanību, spēju nosēsties špagatā, tā arī viņu psiholoģisko gatavību "vilkt" spēli un ķert "netveramos" metienus.

Tāpat, runājot par vārtsargiem, ir jāpiebilst arī vēl viens ļoti būtisks faktors, proti, laikā, kad uz laukuma ir tikai trīs vienas komandas spēlētāji, vārtsargam ir jākļūst par ceturto, viņam, ne tikai ir laicīgi jāsavāc no uzbrukuma zonas izslīdējušās ripas, bet arī jāprot izdarīt precīza un savlaicīga pirmā piespēle, lai uzbrukums vispār sāktos, turklāt tas ir jādara lielā tempā, lai varētu izmantot noteikumu radītās brīvā ledus priekšrocības.
Kuri vārtsargi sevi ir pierādījuši ne tikai kā "mūri", bet arī labi piespēlētāji? Visvairāk rezultatīvo piespēļu aizvadītajā sezonā bija Tampabejas komandas vārtsargam Benam Bišopam, kurš četras reizes asistēja vārtu guvumos. Fredrikam Andersenam, Kari Lehtonenam, Anti Niemi, Braienam Eliotam un Stīvam Meisonam bija pa trim rezultatīvām piespēlēm, bet kopā 29 vārtsargi pagājušsezon tika pie rezultativitātes punktiem.

Starp citu, ja mēs paskatāmies pēdējo piecu sezonu labākos piespēlētājus, tad vislabāk šajā jomā ir veicies Kari Lehtonenam, kurš 18 reizes ir saukts kā rezultatīvas piespēles autors. Pašlaik Kari sargā Dalasas komandas vārtus, kas, ja mēs atsaucam atmiņā iepriekš rakstīto, "Stars" komandai, kuras labākais uzbrucēju trijnieks varētu būt Bens, Seigins, Speca, var dod ļoti būtisku pārsvaru pār pretiniekiem.

Vienīgie, kuriem šajā gadījumā ir jājūtas mazliet "apdalītiem" ir aizsargi. Ir skaidrs, ka tādi aizsargi kā P.K. Subens, Eriks Karlsons un vēl daži noteikti tiks laisti laukumā, taču tādiem izteiktiem "mājās sēdētājiem" dalība pagarinājumā var būt kā ekstra, kas parādās labi ja pāris reizes sezonā.
Šādā formātā visu nosaka slidošana. Tie, kuri slido labāk, ātrāk arī būs laukumā. Pozicionālā spēle, kā jau minēts iepriekš, spēlējot trīs pret trīs, drīzāk ir kaut kas ārkārtējs, nevis standartsituācija, tāpēc lielajiem, masīvajiem aizsargiem, kuru trumpis ir spēka spēle, pareizas pozīcijas izvēle, metienu bloķēšana, visdrīzāk, netiks dota priekšroka.

Jaunais papildlaika formāts noteikti izmainīs spēli. Kā? To mēs redzēsim tikai sezonas beigās vai pat vēl vēlāk – pēc pāris gadiem. Tomēr, kas ir zināms jau tagad, brīvais ledus, kas parādīsies papildlaikā ļaus vēl spožāk spīdēt NHL zvaigznēm.