Ķēniņš: "Cerams, būs citas komandas, kas gribēs sadarboties"

Amerikas Hokeja līgas izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā zaudējumu piedzīvojušais Ronalds Ķēniņš Latvijas valstsvienībai pievienojās vakar, un pirmajā treniņā viņš veidoja komandas pirmo maiņu kopā ar kapteini Kasparu Daugaviņu un Zemgu Girgensonu. Tomēr līdera slogs problēmas nerada, pauda uzbrucējs. "Pagaidām uz pleciem nelieku papildus spiedienu. Priecājos, ka varu pārstāvēt Latviju un izbaudīt atrašanos mājās. Priecājos, ka man dod iespēju un uzticas vairāk nekā iepriekš. Tāpat man ir lielāka pieredze, tāpēc pirmo maiņu neuztveru kā spiedienu," sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica 25 gadus vecais uzbrucējs.

Tiesa, nometnes sākumā izskanēja runas, ka Ķēniņš valstsvienībai nemaz nepievienosies - viņam vasarā beigsies līgums, un aģents līdz jauna kontrakta noslēgšanai nevēlas redzēt klientu laukumā. Tomēr uzbrucējs informāciju kategoriski noliedza, piebilstot, ka tā nav pirmā reize. "Nezinu, neko tādu neesmu teicis. Tagad arī runā, ka braukšu pie Šveices čempiones Bernes. Atkal nezinu, par ko ir runa un kurš to izdomājis. Tieši tāpat kā pērn, kad Māris [Baldonieks, izlases ģenerālmenedžeris] izdomāja, ka slēpjos. Bija trauma, gulēju slimnīcā. Kad atbraucu uz Latviju, nebija viņa numura. Atbraucu un tikai domāju par to, kā viņam piezvanīt..." ironiski sacīja Ķēniņš. "Svarīgākais bija aizbraukt līdz mājām un satikt ģimeni."

Pagājušajā vasarā Ķēniņš noslēdza vienvirziena līgumu ar Nacionālās hokeja līgas klubu Vankūveras "Canucks", kura rindās iepriekš 30 mačos bija izcēlies ar četriem vārtiem un 12 punktiem, tomēr sezonas lielāko daļu nācās pavadīt fārmklubā. "Kad nosūta lejā, sajūtas, protams, ir nepatīkamas, bet ar to biju samierinājies. Zināju, ka traumas dēļ vasarā nebiju labi sagatavojies. Bija 14 nedēļu pauze, līdz ar to trīs mēnešus tikai auga vēders. Trenēties atsāku vēlu, bet pusotra mēneša laikā it kā izdevās atgūt formu. Taču nebiju gana daudz laika pavadījis uz ledus. Zālē viss bija kārtībā, bet uz ledus radās problēmas. Ceļgals lika par sevi manīt. Slidoju citādi nekā iepriekš," sacīja Ķēniņš

Komandas treneri pamanījuši, ka Ķēniņš ir lēnāks nekā iepriekšējā sezonā, tāpēc interesējušies par iemesliem. Pieļāvuši iespēju, ka uzbrucējs ir pārāk smags. Tomēr pašam latvietim iemesls bija skaidrs līdz ar pirmajiem soļiem uz ledus - jutis, ka ar vienu kāju nevar atsperties par visiem 100%. Laukumā nolikta kamera, filmēts slidojums, ieraksts skatīts palēninājumā, un tad meklēja risinājumu problēmai. "Redzēju, ka brīdī, kad jāatsperas, kāju pavilku atpakaļ. Muskuļi ir gudri - ja neizmantoju kādu laiku, tad nevajag. Kāja nebija atveseļojusies par 100%. Gāju pie ārstiem, masieriem, strādāju," norādīja Ķēniņš. "Visu laiku centos lietot labo, nevis kreiso kāju. Kaut kā jocīgi. Sākās sezona, forma atgriezās arī uz ledus, un tad pēc pirmajiem diviem mačiem sačakarēju saites otrā celī..."

Runājot par savainojumiem, viņš pārspļauj pār kreiso plecu un nosaka, ka par laimi nekas nav salūzis. "Savainojumi gadās neveiksmīgi. Ieeju stūrī un turu ripu. Un tad viens, negribot man neko darīt, ieslīd celī. Griezos pa labi, nevis pa kreisi, un tajā brīdī ieskrēja celī. Nevarēju tikt ārā, un saplīsa saites," atcerējās uzbrucējs. "Sākumā domāju, ka nav nekas traks. Tad sāka sāpēt, tāpēc aizgāju nomainīties. Kamēr bija reklāmas pauze, izkāpu laukumā un pamēģināju paslidot. Nekas labs nebija."

Amerikas Hokeja līgas klubā Jutikas "Comets" latvietis 41 spēlē iemeta piecas ripas un sakrāja 23 punktus. Kad atradies sportiskās formas virsotnē, varējis spēlēt kā līderis. Kad atgriezies pēc savainojuma izārstēšanas, nācies sākt no trešās un ceturtās maiņas un cīnīties par vietu skaitliskā vairākuma brigādē. "Pats saprotu, ka tās ir divas dažādas līgas. Neiešu un neskraidīšu apkārt kā Vankūverā," sacīja Ķēniņš. Tāpat viņam vajadzēja divus gadus, lai iejustos jaunajā kolektīvā, lai satuvinātos ar komandas biedriem.

"Esmu komandas spēlētājs, un bija grūti atlaist šveiciešus. Cīrihes "Lions" bija labākā komanda manā karjerā, tāpēc šķita, ka visur būs tāpat. Bet Ziemeļamerikā ir cita kultūra - katrs domā tikai par sevi. Šveicē komandas biedri nedomāja tikai par saviem dibeniem," par skarbo realitāti stāstīja 25 gadus vecais uzbrucējs. "Mani aizķer daudzas lietas, kuras nepatīk un kuras redzu katru dienu. Piemēram, dzīvo man kaimiņos. No rīta jautāju, kur brauc. Atbild, ka brokastīs. Kāpēc kaut kur jābrauc, ja es jau taisu? Labāk nāc ciemos. Nu labi, tikai ātri aizskriešu pēc kafijas. Domā, man arī atved? Tādas lietas aizķer. Cilvēki neaizdomājas par citiem."

Protams, izsaukums uz Vankūveras "Canucks" gaidīts ar nepacietību, taču parādīt labāko sniegumu reizēm bijis grūti ceļošanas dēļ - lai nokļūtu Nacionālajā hokeja līgā, lidmašīnā vispirms bija jāpavada septiņas stundas. "Viņiem ir vienalga - galvenais, lai rādi sniegumu. Spilgtākais piemērs: pēc mača sēžu mājās, kad pie durvīm klauvējas ģenerālmenedžeris, kurš dzīvoja kaimiņos. Domāju, ka televizors pārāk skaļš. Attaisu durvis un sāku taisnoties, ka tūlīt pagriezīšu klusāk. Viņš: nē, nē, tev ir izsaukums. Divos pa nakti ienāca pie manis. Prasīju, kad jālido. Septiņos no rīta. Kad ir spēle? Vakarā. Forši, pa taisno devos uz maču. Ja lidmašīna būtu aizkavējusies vai uz ielām būtu sastrēgumi, nekur nepaspētu."

"Pēc sezonas klubs runāja ar visiem spēlētājiem. Teica, ka tā un šitā, ka gribētu ar mani sadarboties arī nākotnē. Nevar zināt, vai tā ir taisnība - tāds ziemeļamerikāņu stils. Bet man vienalga, vai viņi grib, vai negrib sadarboties. Cerams, būs citas komandas, kas gribēs sadarboties. Neaizbraucu, lai statistikā varētu ierakstīt, ka esmu spēlējis Nacionālajā hokeja līgā. Zinu, ka man tur ir jāspēlē. Bija neveiksmīga sezona, neviens nepalīdzēja. Neesmu pirmās kārtas spēlētājs, kuros iegulda trīs miljonus. Es ierados no nekurienes, neesmu nekas, manī nekas nav ieguldīts. Protams, ka uz priekšu bīda viņus," sacīja Ķēniņš, kurš piedalīsies piektajā pasaules čempionātā. Līdzšinējos 25 mačos viņa kontā ir vieni vārti un septiņas piespēles.