"Olimp" pieteicies dalībai IIHF Kontinentālajā kausā, kurā tiks mainīts formāts

Juris Miņins rakstīja: Ja mēs runājam šajās gaisīgajās un netveramajās kategorijās par valsts atpazīstamību, tad man ir šādas pārdomas:

Nu, vinnē Latvijas hokejisti PČ, sakarina kaklā medaļas. Kas tālāk? Viņus iepriekš neviens nezināja? Zināja! Tie, kuri seko līdzi hokejam nezina Latviju? Zina! Pēkšņi, kā Latvija tiks pie zelta, hokejs kļūs populārs ne-hokeja zemēs, iegūs jaunu auditoriju un tāpēc Latvija kļūs atpazīstamāka? Ļoti šaubos.

Tad uz kā rēķina tā atpazīstamība pieaugs? Uz tā, ka kāds, pieņemsim, sataisīs kādu kvalitatīvu dokfilmu par Latvijas hokejistu ceļu līdz zeltam? Bet arī tas vairāk būtu kino, ne hokeja nopelns.

Juris Miņins rakstīja: Vai Latvijā ir novērojams kaut kāda būtiska svārstība sporta veidiem piesaistīto bērnu skaita ziņā, balstoties uz profesionālā sporta rezultātiem? Un, paturpinot šādu tēmu - šodien zelts hokejā, bērns tiek atdots uz hokeja treniņiem, pēc gada basketbolisti kko dabū, tā viņš, iespējams, tiek pārmests uz bumbošanu utt.

Par naudām un līgumiem - man, protams, nav skaudība, taču ir jāsaprot, ka jebkura federācija ir domubiedru grupa, kas tikai likumā noteiktajā kārtībā ir "legalizējusies", t.i., ir saņēmusi atļauju starptautiskā līmenī pārstāvēt valsti. Tātad - to naudu viņi nopelna SEV. Kā tā nauda tiek tērēta (un tērētāji parādītos) - tas ir pavisam cits stāsts.
Hokejisti līgumus nopelna (lai gan, ir jābūt diezgan kosmiskam PČ, lai tur tiktu pie līguma) SEV.

Un, lai tā pavisam bēdīgi kādam paliktu, atgādināšu, ka 2003. gada rudenī uz katra stūra tika runāts, ka nu tik būs tik daudz jauno futbolistu, ka pat laukumu trūks un spēlēt nāksies pļavās, atņemot ganāmplatību gotiņām, ka izlase ir tikusi Euro un tas ir tikai sākums un vēl, un vēl, un vēl. Pagājuši 16.5 gadi un kur mēs esam?

Es neesmu tik liels riebeklis, lai katru labo ideju un skaisto mērķi noraktu, taču tas ir diezgan uzskatāms piemērs kā šāda satura privātās struktūras norok pašas sevi (kā organizāciju).

Jānis Matulis rakstīja: Juri!
Vai mēs zinām visus ķīniešu olimpiskos čempionus? Taču nē!

Juris Miņins rakstīja: Tas ir atslēgas punkts - visus tos iepriekš pieminētos labumus iegūst nevis sabiedrība bet konkrēta sporta veida federācija-biedrība.

Es tādu īpašu futbola bumu 2003. gadā nenovēroju, tik vien, ka visi 2004. gada Eiro turnīrā "baigi fanoja" (bet tas ir drīzāk loģisks sabiedrības "pavilciens" uz trendiem), taču atkal - 16.5 gadi pagājuši. Nosacīti, tie, kas tolaik tika sūtīti uz treniņiem lielā daudzumā, tagad jau ir gadi ~20.

Es gan futbolam sīki nesekoju līdzi, taču manā info burbulī nav info, ka Latvijas futbola apcirkņos kāds tagad runātu ne par "talantīgajiem gadiem", ne īpašiem talantiem, ne masveidību, ne ko no tā, ko daudzi kā teju garantiju redz, ja jebkura Latvijas izlase tiek pie panākumiem.

Didziz rakstīja: Sorry veči, bet Girgensona iebalsošana NHL zvaigžņu spēlē radīja lielāku interesi par hokeju nekā EURO 2004 par futbolu.

Var jau meklēt attaisnojumus un vainot federāciju, bet nevajag jau būt pārāk naiviem.

Banss rakstīja: Skatos Jurka dzenā dīvānāpirdējus

Kaspars_Biedriņš rakstīja: Girgensona iebalsošana nekādu ietekmi uz hokeju neatstāja.

neputns rakstīja: Jurim var piekrist, var nepiekrist, bet viņa komentārus un tajos pausto skaidri saprotamo argumentāciju lasīt vienmēr ir bauda. Cits 'līmenis', tā teikt.

Juris Miņins rakstīja: Tas ir stāsts, ko daudzi apzināti vai ne ļoti, iepin visā šajā fanošanas idejā.

Proti, pieņemot, ka valsts sportiskie panākumi = valsts spēks. Proti, ja mazā Latvija uzvar lielo Vāciju, tad tiek pieminēts viss pēc kārtas. Sākot ar hokejistu un haļļu daudzumu, turpinot ar valsts platību un iedzīvotāju skaitu un noslēdzot ar katrā mājsaimniecībā esošo auto skaitu. Lai gan patiesībā tas nozīmē, tikai to, ka vienas valsts 23 sportisti vienā konkrētā vakarā ir bijuši tikai nedaudz veiksmīgāki kā otras valsts tādi paši 23 sportisti. Un pat tam rezultātam, 2:1 vai 7:0, nav nekādas nozīmes, jo tas nenozīmē to, ka viena komanda ir par 50% vai septiņas reizes labāka kā otra.

Nu, tā pavisam hārdkorā aizejam - tas viss ir tikai nosacītu apzīmējumu pieņemšana par kaut ko svarīgu. Spēlētāji pieņem, ka viņi labāko noteiks konkrētu noteikumu ietvaros, skatītāji - ka tas viņiem ir interesanti. Tas arī viss. Pārējais ir subjektīvismi un tikai savs-svešs, kas strādā kā fanošanā, tā zaļumballes kautiņā.

Ja kādam nepatīk variants kā labākos nosaka hokejisti, viņš iet pie futbolistiem, basketbolistiem, volejbolistiem utt.

Šeit, balsojot, ir tieši tā pat - ir savi spēles noteikumi, kurus vai nu pieņem, vai nepieņem.

Viss pārējais ir subjektīvisms. Kādam tas liekas ĻOTI nozīmīgi (attiecas arī uz "īsto" hokejistu spēlēšanu), citam, līdz muļķīgumam nepareizi un stulbi. Bet, ja kāds vienā vai otrā gadījumā grib atrast jēgu, nozīmi un svarīgumu... Nu, lai veicas, ko tur daudz.

Juris Miņins rakstīja: Es, savukārt, jau kuro reizi saskaros ar situāciju, kad Sc.com komentāros, kad situācija izvēršas ne tā kā komentētājs piekrīt, viņš sāk "pāriet uz personībām".

Neko tu nesaprati!
Tas, ko tu mēģini pierakstīt ir tas, ka svinot Jāņus, kā arī ēdot sieru, šašliku, dzerot alu un lecot pār ugunskuru, mēs visiem parādīsim! Mums ir JĀŅI! Visa pasaule tad redzēs, ka, citējot klasiķus, "mēs esam vareni".

Es norādu, ka no tā, ka svini tu tos Jāņus, vai nē, pasaulei ir pie vienas vietas. Latvija arī nekļūs par konkurētspējīgāku un labāku valsti, ja visi solidarizēsies un Jāņus sāks svinēt "stirpāk" nekā citus gadus.

Juris Miņins rakstīja: Tas ir atslēgas punkts - visus tos iepriekš pieminētos labumus iegūst nevis sabiedrība bet konkrēta sporta veida federācija-biedrība.

Es tādu īpašu futbola bumu 2003. gadā nenovēroju, tik vien, ka visi 2004. gada Eiro turnīrā "baigi fanoja" (bet tas ir drīzāk loģisks sabiedrības "pavilciens" uz trendiem), taču atkal - 16.5 gadi pagājuši. Nosacīti, tie, kas tolaik tika sūtīti uz treniņiem lielā daudzumā, tagad jau ir gadi ~20.

Es gan futbolam sīki nesekoju līdzi, taču manā info burbulī nav info, ka Latvijas futbola apcirkņos kāds tagad runātu ne par "talantīgajiem gadiem", ne īpašiem talantiem, ne masveidību, ne ko no tā, ko daudzi kā teju garantiju redz, ja jebkura Latvijas izlase tiek pie panākumiem.

DaMarcus rakstīja: Tā pavisam trivializēšu, pāris punktos:
1) ja Latvija iekļūtu un godam nospēlētu Pasaules kausa finālturnīrā futbolā, tad, visupirms, mums pašiem ir par ko taustāmu lepoties. Kā arī būtu ar ko palielīties ārzemniekiem. Izdarīt to pašu datorspēlē... nu piekritīsi, nebūs tas pats
2) Pakistāna ar Indiju līdz pastardienai savā starpā ākstīsies/kasīsies par Kašmiru un neviens nejauksies, pat neatļausies piedraudēt kādai no šīm ar invāziju. Jo abām valstīm ir kodolieroči.

Tas tā... pāris punkti par to, kāpēc taustāma... manta nav tas pats kas virtuāla pašapmierināšanās 😁

Jānis Matulis rakstīja: Juri!
Man patīk Tava argumentācija.
Kad Vihrovs tapa par olimpisko čempionu, Vilnis Baltiņš pēc ciemošanās Ķīnā mēģināja iestāstīt, ka ķīnieši Latviju atpazinuši... Vihrova dēļ. Pilnīgs murgs. Vai mēs zinām visus ķīniešu olimpiskos čempionus? Taču nē! Kāpēc tad mēs mēģinām noticēt murgiem, ka ķīnieši jau nu zina mūsējos. Mēs pat lietuviešu un igauņu čempionus švaki zinām... Un tie čempioni ir svarīgi tikai mums pašiem. Pārējai pasaulei? Diezin vai.

neputns rakstīja: Jāņi jau stipri pasen ir pārvērtušies par parastu piektdienas vakarā tusiņu, kas visticamāk aizies divdienieka kā minimums, tik ar to atšķirību, ka mūli pielies visi un neviens nevienu par to nenosodīs, jo tā ir pieņemts un tradīcijas. Meklēt tur kkādu garīgumu ir stipri panaivi, lai neteiktu vairāk. Tiem, kam garīgums svarīgs, svin saulgriežus un priecājas, ka pa Jāņiem dabū kādu ekstra brīvdienu.
Un ziemassvetki.. vispār vieni no nejēdzīgākajiem svētkiem. Kāds vispār saprot, ko svin? Ziemas saulgriezi? Kristus piedzimšanu? Komercijas uzvaras gājienu? Varbūt vnk priecājas, ka var pabūt ar ģimeni? Tad uzreiz rodas jautājums, vai tiešām ir vajadzīgi īpaši svētki, lai pabūtu ar ģimeni?

neputns rakstīja: Jāņi jau stipri pasen ir pārvērtušies par parastu piektdienas vakarā tusiņu, kas visticamāk aizies divdienieka kā minimums, tik ar to atšķirību, ka mūli pielies visi un neviens nevienu par to nenosodīs, jo tā ir pieņemts un tradīcijas. Meklēt tur kkādu garīgumu ir stipri panaivi, lai neteiktu vairāk. Tiem, kam garīgums svarīgs, svin saulgriežus un priecājas, ka pa Jāņiem dabū kādu ekstra brīvdienu.
Un ziemassvetki.. vispār vieni no nejēdzīgākajiem svētkiem. Kāds vispār saprot, ko svin? Ziemas saulgriezi? Kristus piedzimšanu? Komercijas uzvaras gājienu? Varbūt vnk priecājas, ka var pabūt ar ģimeni? Tad uzreiz rodas jautājums, vai tiešām ir vajadzīgi īpaši svētki, lai pabūtu ar ģimeni?

NAMEJS 9999 rakstīja: Es speciāli norādīju-nekas personiski.
Aizvien vairāk pārliecinos, ka Tev ir sveši jēdzieni- nemateriālās vērtības un emocionālas faktors.
Emocionālais faktors, kad es sēžot pie viena galda ar zviedru un somu, un raisoties sarunām par hokeju, nejūtos kā liekais, un varu justies kā līdzvērtīgs.
Nemateriālais faktors, ka man personiski, piemēram, nekādu materiālo labumu nedod Kr. Barona savāktās dainas un Dziesmu svētki, bet es apzinos, ka tā ir vērtība, kura vairo mūsu atpazīstamību. Un šeit nestrādās Tava atruna, ka tā vairo tikai noteiktās aprindās.

NAMEJS 9999 rakstīja: Es speciāli norādīju-nekas personiski.
Aizvien vairāk pārliecinos, ka Tev ir sveši jēdzieni- nemateriālās vērtības un emocionālas faktors.
Emocionālais faktors, kad es sēžot pie viena galda ar zviedru un somu, un raisoties sarunām par hokeju, nejūtos kā liekais, un varu justies kā līdzvērtīgs.
Nemateriālais faktors, ka man personiski, piemēram, nekādu materiālo labumu nedod Kr. Barona savāktās dainas un Dziesmu svētki, bet es apzinos, ka tā ir vērtība, kura vairo mūsu atpazīstamību. Un šeit nestrādās Tava atruna, ka tā vairo tikai noteiktās aprindās.

Kaspars_Biedriņš rakstīja: Emocionālais faktors ir tikai par "savējiem", uzvaras uzlabo garīgo, tīri sev, pašiem par prieku. Kādi tur zviedri, somi...

neputns rakstīja: Jāņi jau stipri pasen ir pārvērtušies par parastu piektdienas vakarā tusiņu, kas visticamāk aizies divdienieka kā minimums, tik ar to atšķirību, ka mūli pielies visi un neviens nevienu par to nenosodīs, jo tā ir pieņemts un tradīcijas. Meklēt tur kkādu garīgumu ir stipri panaivi, lai neteiktu vairāk. Tiem, kam garīgums svarīgs, svin saulgriežus un priecājas, ka pa Jāņiem dabū kādu ekstra brīvdienu.
Un ziemassvetki.. vispār vieni no nejēdzīgākajiem svētkiem. Kāds vispār saprot, ko svin? Ziemas saulgriezi? Kristus piedzimšanu? Komercijas uzvaras gājienu? Varbūt vnk priecājas, ka var pabūt ar ģimeni? Tad uzreiz rodas jautājums, vai tiešām ir vajadzīgi īpaši svētki, lai pabūtu ar ģimeni?

NAMEJS 9999 rakstīja: Nav svarīgi kā katrs svin un kā katrs uztver šos svētkus, bet svarīgs ir faktors, ka vairums normālu cilvēku jau laicīgi emocionāli gatavojas šiem svētkiem, un uz pacelta emocionālā viļņa tos arī aizvada. Emocionālā pacēluma periods mūsu pelēkajā ikdienā.
Protams, šeit es nerunāju par cilvēkiem, kuru dzīves moto ir mirkļabirka #VissIrSlikti.

Juris Miņins rakstīja: Nevis nemateriālās vērtības, bet subjektīvismi.
Tev ĻOOOOTI patīk hokejs un, iespējams, liekas, ka katram somam, zviedram vai kanādietim, varēsi pazīmēties ar to. Varbūt. Tas ir normāli un mums katram ir šādas lietas, kas pēc būtības, visdrīzāk, ir nenozīmīgas, taču mums svarīgas. Hokejs, makšķerēšana, puķu audzēšana vai marku krāšana.

Cita lieta, ka nebūt ne visiem zviedriem, somiem un kanādiešiem tiešām tas hokejs interesē un viņi spēs patiesi novērtēt tavu krāniņa staipīšanu.

Beigu beigās, ja es sākšu stāstīt par 2006. vai 2011. gada MLB Pasaules sēriju... . Vienīgā emocija, ko no tevis dabūšu, visdrīzāk, būs līdzjūtības pilns skatiens.

Dainas, tomēr, ir cits stāsts. Tās, pirmkārt, ir vēsturiskas liecības par to kā dzīvoja šo dainu teicēji, viņu vecāki, vecvecāki utt. Kultūras vērtība, protams, arī ir un, ja man tagad būtu jāpasaka kas pēc vēl 200 gadiem būs aktuālāks, dainas vai 21. gada ievada atmiņas par hokeju, es izvēlēšos pirmo variantu.

Juris Miņins rakstīja: ... Un, lai tā pavisam bēdīgi kādam paliktu, atgādināšu, ka 2003. gada rudenī uz katra stūra tika runāts, ka nu tik būs tik daudz jauno futbolistu, ka pat laukumu trūks un spēlēt nāksies pļavās, atņemot ganāmplatību gotiņām, ka izlase ir tikusi Euro un tas ir tikai sākums un vēl, un vēl, un vēl. Pagājuši 16.5 gadi un kur mēs esam?

Es neesmu tik liels riebeklis, lai katru labo ideju un skaisto mērķi noraktu, taču tas ir diezgan uzskatāms piemērs kā šāda satura privātās struktūras norok pašas sevi (kā organizāciju).

Juris Miņins rakstīja: Nevis nemateriālās vērtības, bet subjektīvismi.
Tev ĻOOOOTI patīk hokejs un, iespējams, liekas, ka katram somam, zviedram vai kanādietim, varēsi pazīmēties ar to. Varbūt. Tas ir normāli un mums katram ir šādas lietas, kas pēc būtības, visdrīzāk, ir nenozīmīgas, taču mums svarīgas. Hokejs, makšķerēšana, puķu audzēšana vai marku krāšana.

Cita lieta, ka nebūt ne visiem zviedriem, somiem un kanādiešiem tiešām tas hokejs interesē un viņi spēs patiesi novērtēt tavu krāniņa staipīšanu.

Beigu beigās, ja es sākšu stāstīt par 2006. vai 2011. gada MLB Pasaules sēriju... . Vienīgā emocija, ko no tevis dabūšu, visdrīzāk, būs līdzjūtības pilns skatiens.

Dainas, tomēr, ir cits stāsts. Tās, pirmkārt, ir vēsturiskas liecības par to kā dzīvoja šo dainu teicēji, viņu vecāki, vecvecāki utt. Kultūras vērtība, protams, arī ir un, ja man tagad būtu jāpasaka kas pēc vēl 200 gadiem būs aktuālāks, dainas vai 21. gada ievada atmiņas par hokeju, es izvēlēšos pirmo variantu.

NAMEJS 9999 rakstīja: Lasot šādus komentārus vienmēr nāk prātā krievu propagandas metodes. Viņi arī nekad, gandrīz, nemelo, bet viņi paceļ jautājumus tādā gaismā, ka pat cilvēks ar visnoturīgāko psihi sāk šaubīties par savu uzskatu pareizību. Un šaubās tik ilgi, ka nonāk pie tā rezultāta, kura šai propagandas mašīnai ir nepieciešams.