Freimanis: "Nevajag sodīt futbolistus, jo darījām visu, ko varējām"

- Tavā sejā lasāms liels nogurums. Kas ir pirmais, kas nāk prātā pēc spēles?
- Žēl, ka ielaidām tos ātros vārtus. Tie ļoti spiež uz sirdi. Ja būtu noturējuši tās pirmās 15-20 minūtes, tad domāju, ka būtu bijis pavisam citādi. Tā notiek. Šodien darījām visu, ko varējām. Vienmēr gribas vairāk, bet mēs esam tur, kur esam.

- Vai šo spēli var raksturot kā bezcerīgu?
- (Domā) Nezinu…No malas, protams, ir labāk redzams, vai tā bija bezcerīga vai kā. Daudziem futbolistiem šāda spēle bija pirmoreiz. Ir jāmāk tikt galā ar visu to pūli – paši redzējāt, kas tur darījās. Kā jau teicu pirms tam, ir jāmāk no tā izvilkt enerģiju sev, nevis pazaudēt koncentrēšanos, kaut kur aizskatīties. Domāju, ka tas arī izšķīra. Uzskatu, ka mums uzbrukumā nav sliktu spēlētāju.

- Jau teici par ātrajiem vārtiem, kuros epicentrā biji tieši tu. Tavuprāt, tur bija pendele?
- Tagad tā nevaru pateikt. Man liekas, ka nebija, jo viņš tāpat bumbu nebūtu dabūjis – to savāca Kaspars [Ikstens]. Par tādām [epizodēm], manuprāt, pendeles nedod.

- Bet kontakts bija?
- Varbūt viņš pats kaut kā uzkrita uz kājas, varbūt. Nezinu – jāskatās video. Bet bija pārāk daudz cilvēku, viņš kaut kā negaidīti izmeta cauri, un es vairs nepaspēju. Varbūt vajadzēja būt nedaudz tuvāk – pēc kara visi gudri.

- Kāds bija spēles plāns – tieši uzbrukuma darbībās? Kas nenostrādāja?
- Nenostrādāja tas, ka mēs mēģinājām vidū taisīt kaut kādas saspēles. Par to arī bija strikti pateikts, ka nevajag darīt. Tur viņi tās bumbas uzreiz savāca. Vajadzēja vairāk spēlēt caur malām, mainīt malas. Un, mainot malas un ātrāk iemetot malās, mums arī kaut kas mazliet izveidojās. Centrā taisījām bumbas atņemšanu un uzreiz mēģinājām spēlēt ar mazām piespēlēm, taču, viss, viņi uzreiz bumbu atņēma. Tāds arī bija plāns – nespēlēt centrā vispār. Kā saka, tā bija dead [mirusī] zona – tajā nespēlēt.

- Vai šī spēle nesabojās kopējo labo iespaidu par Eiropas līgas sezonu?
- Domāju, ka nē. Nebija tā, ka izgājām un padevāmies. Katrs darīja, ko varēja. Nezinu, vai jāsoda futbolisti. Zinu, ka daudzi droši vien sāks kaut ko teikt, ka, rekur, amatieri, "Jelgava" u.t.t., bet mēs vismaz cenšamies spēlēt futbolu. Domāju, ka jāper ir tie, kuri mums ir mācījuši spēlēt futbolu, nevis mūs, jo es to esmu darījis no vislabākās sirdsapziņas. To, ka varbūt nevaru iedot piespēli, prasiet no pagātnes cilvēkiem. Nevis no manis.

- Tev ar "Jelgavu" šī bija trešā Eirokausu sezona. Vai "Beitar" arī bija stiprākā komanda, pret kuru spēlēts? Vai tomēr "Rosenborg"?
- Arī tas pats "Slovan", uzskatu, bija spēcīgāks. Un "Rosenborg", protams, no visām šīm bija spēcīgākā.

- Pareizi sapratu, ka "Slovan", tavuprāt, bija spēcīgāks nekā "Beitar"?
- Domāju, ka jā. Vienīgi, "Beitar" bija organizētāka komanda. Katram no viņiem bija savs uzdevums, un viņi to arī izpildīja.

- Kā bija spēlēt šādā atmosfērā?
- Man patīk. Lūk, no tās es vienkārši katru sekundi laukumā ķeru kaifu. Un mani tā iedvesmo.