Facebook
GooglePAR ZVIEDRU VALODU SPORTA CENTRĀ
Suveizda varētu kādreiz aizkāpt līdz grāmatu bodei...
Godīgi sakot, nesaprotu, kas notiek. Nupat es biju grāmatnīcā, kur kāda grāmata pievērsa manu uzmanību -
Stīga Lārsona (Steig Larrson) "Meitene ar pūķa tetovējumu"... Vēlreiz pārlasīju autora vārdu, pie sevis pabrīnījos
un nospriedu, ka Sportacentrs noteikti būtu izdomājis kaut kādu Lāšonu, kā minimums. Pēc tam speciāli
sāku interesēties par zviedru rakstniekiem, ko izdod mūsu grāmatnīcas, un, kā izrādās, nav nekādu Stranberju, bet ir Strandbergs, nav Sēberjs, bet ir Sēdebergs, nav Strinberjs, bet ir Strindbergs, nav Trānsēmerjs, bet ir Transtrēmers... Tad man ir jautājums Sporta centram - var saprast, ka superpareizo formu neizmanto tēvēnets, piemēram, bet, ja Latvijā pazīstami grāmatu izdevēji, tulkotāji un dzejnieki neizmanto jūsu ieviesto metodi, tad - ko jūs mēģinat panākt? Nokaitināt lietotājus?
-3 [+] [-]
Laiks mācīties skandināvu valodas, lai vari lasīt grāmatas oriģinālvalodā, tur ir pavisam kaut kas cits rakstīts kā mūsu tulkojumos.
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kāpēc Moore pie mums gadu desmitus tiek nepareizi saukts par Mūru? Piemēram, slavenais Bonda aktieris Rodžers tiek lamāts par Mūru, lai gan ir Mors. Lai teksta veidā saprastu skaņu - Mōrs.
Sportā man visvairāk patīk Useins Bolts un Kevins Lovs
+4 [+] [-]
Sen jau apgalvoju, ka par to būtu daudz mazāki satraukumi, ja iekavās ierakstītu oriģinālo versiju.
+12 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
tāpat kā dažu indivīdu LAČ un BAČ...
ko vēl piemetināt? tak īstenībā pokuj kā ko kāds sauc vai tulko
interesanti kā latgaliešu valodā šitos zviedru fruktus atveidoto, varētu latgalietis kādu rakstu par svensoniem uzcept intereses pēc
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ja man skolā mācīja, ka ir Karlsons, kurš dzīvo uz jumta, tad man nospļaudies uz visādiem jaunievedumiem, un priekš manis viņš nekad nekļūs par kaut kādu Kāšonu.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
prasts uzbrauciens no jaunatnes puses nekas vairāk...būtu labāk ko nopietnu darījuši uzlabojuši rakstu kvalitāti, ta citreiz rodas sajūta, ka visa enerģija aiziet uz personvārdu atveidi
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tu lieliski zini, ka esi izplatījis nepatiesu informāciju. Par šī konkrētā panta esamību tu uzzināji tieši diskusijā ar mani (ja vien neesi to aizmirsis).
2. "19.panta pirmā daļa nosaka, ka Personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām"
Jā, taču tu esi tikai uzrakstījis panta daļu, bet neesi izskaidrojis, ko tas nozīmē. Tieši kā tiek definēts, ko nozīmē "atveides tradīcijas"? Piemēram, tālāk esošajos MK noteikumos (par kuriem, starp citu, tiek runāts panta trešajā daļā daļā, bet to tu neesi pieminējis) tiek pieminētas "atveides noteikumu tradīcijas". Tādējādi liekot noprast, ka runa ir par konkrētiem noteikumiem, taču arī tas nepārprotami nav atrunāts.
Vai šajos MK noteikumos tu redzi zviedru valodas atveides noteikumus? Es redzu, piemēram, angļu, krievu, vācu, lietuviešu, igauņu, ukraiņu, baltkrievu, bet ne zviedru. Ja šādu noteikumu nav, tad ko nozīmē tradīcijas? Ja gan grāmatās, gan publicistikas žurnālos un citā literatūrā personvārdu atveide var būt atšķirīga. Piemēram, "Ilustrētās Pasaules Vēstures" žurnālos vai arī LETA arhīvā figurē ne tikai Persons, bet arī Pēšons. Ja runājam par tevis pieminētajiem "sensenajiem" laikiem, tad neaizmirsti arī to, ka laika gaitā personvārdu atveide ir mainījusies un tā nav bijusi iekalta akmenī gadsimtiem. Vai, tavuprāt, vārds "Valdemārs" arī mūsdienās būtu jāraksta kā "Waldemar" vai "Woldemar"? Jo agrākos laikos figurēja arī šādas rakstības formas.
3. "kasagrande, 16:39, pirms stundas, ignorēt, atbildēt
Gaskoins rakstīja: Piemēram, Millers pareizi būtu Mjulla
šis ir izcils piemērs par tradīcijām un literārās valodas normām"
Tas tiešām ir izcils piemērs, taču tas neatbilst taviem argumentiem. Pirmkārt, vēsturiski un tradicionāli ir pieņemts, ka skaņa [y] tiek atveidota kā 'i' - tāpēc ir Millers, nevis Mjullers. Otrkārt, vēsturiski un tradicionāli ir pieņemts, ka līdzskaņu dubultojums 'll' tiek saglabāts, tāpēc ir Millers, nevis Milers. Un, treškārt, vēsturiski un tradicionāli ir pieņemts, ka šī galotne no rakstiskās formas tiek saglabāta un papildus piemērota latviešu valodas normām (proti, pievienota galotne -s). Tāpēc ir Millers, nevis Milla, Mjulla vai vēl kāds cits variants. Taču - un te seko galvenais - arguments tam ir oficiāli apstiprināti atveides noteikumi, nevis tas, kā, piemēram, šis personvārds ir rakstīts kādā aizvēsturiskā grāmatā. Tāpat kā divdabja teiciens ir jāliek komatos, jo tas ir atrunāts gramatikas likumos, nevis tādēļ, ka lietotājs 'huy' tā dara savā komentārā.
Rezumējot - problēma ir tā, ka pietiekami daudzām mūsu reģionā relatīvi bieži izmantojamām valodām joprojām nav oficiāli izstrādātu un apstiprinātu noteikumu. Te, protams, jāmet akmens valodnieku lauciņā, jo personvārdu atveide ir ļoti nopietna tēma, taču gan materiālu, gan informācijas par to ir pārāk maz. Piemēram, skolās latviešu valodas stundās par šo tēmu tiek runāts ārkārtīgi nepietiekami, tādēļ arī rodas tik daudz cilvēku, kuri, piemēram, domā, ka visi personvārdi ir jāatveido no angļu valodas. Tas ir, nemaz vēl netiekot līdz divām galvenajām tēmām - pirmkārt, vai personvārds ir atveidots pareizi un, otrkārt, vai pašreizējie personvārdu atveides principi vispār ir pareizi un sevi attaisnojuši.