Jēkabsones-Žogotas programma: īstais brīdis pieņemt gudrus lēmumus

Vienota Sistēma, Attīstība, Uzvara

“Mans mērķis ir īstenot programmu, kas veidota kopā ar visiem Latvijas Basketbola savienības biedriem un kalpo to intersēm, vienlaikus par galveno prioritāti uzstādot basketbola izaugsmi Latvijā un starptautiskus panākumus.”

Tam ir vairāki pamatnosacījumi:

ieguldījums basketbola treneru kvalifikācijas celšanā,

jaunieši – kā basketbola prestiža pēctecības nodrošinājums ilgtermiņā,

sacensību struktūras sakārtošana visos līmeņos

un inovācijas.

Basketbolam ir jābūt Latvijas sporta veidam numur viens. Mums tam ir viss nepieciešamais – vēsture, tradīcijas, intelektuālā bāze, un šobrīd uz mūsu zvaigžņu panākumu fona visdažādākajos līmeņos – NBA, Eirolīgā, Eirolīgā sievietēm un 3x3 basketbolā – ir īstais brīdis pieņemt gudrus lēmumus un sasniegt augstākos mērķus!

I Treneru izglītība un izaugsme

Kvalitatīvas un mūsdienīgas literatūras trūkums Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (turpmāk – LJBL) treneriem latviešu valodā ir problēma, kas jārisina nekavējoties:

+Fiziskās sagatavotības rokasgrāmata ar galvenajām vadlīnijām katram vecumam, kas ietvertu gan gatavošanās plānus, gan pilnvērtīgu informāciju par treniņprocesu, nodrošinātu augstu fiziskās sagatavotības pakāpi, vienlaikus maksimāli saudzējot veselību un samazinot traumu skaitu.

+Basketbola rokasgrāmata ar jaunākajām treniņu metodikām, mūsdienīgu treniņprogrammu un testa normatīviem, lai varētu efektīvāk veikt savu darbu un kvalitatīvāk sagatavot jaunos spēlētājus.

+Vienoti aizsardzības un uzbrukuma pamatprincipi jaunatnes izlasēs, kas ļaus jaunajiem sportistiem veiksmīgi iekļauties jaunatnes izlašu sastāvā, kā arī progresēt sezonas laikā.

+Treneru skolas attīstība, lai LJBL treneriem dotu papildus izglītības iespējas mācīties no Latvijas labākajiem speciālistiem, kā arī iegūt jaunus kontaktus un zināšanas darbā ar skautinga programmatūru, spēļu analīzi, psiholoģiju, individuālo sagatavotību, kā arī komandu taktiku.

Treneru asociācijas izveide un semināru organizēšana vismaz trīs reizes gadā.

II Latvijas Jaunatnes basketbola līga

+Prioritāte – LJBL kā prioritārais turnīrs, kas sevī ietver ritmiska un sakārtota kalendāra izveidi, kur LJBL spēles netiek pakārtotas citiem turnīriem. Spēļu skaits ir jāoptimizē un jāīsteno strikta kontrole nolikuma ievērošanā.

Juridiski pareizi sakārtotas spēlētāju pārejas no sporta skolas uz citu sporta skolu un/vai profesionālu klubu.

+Jauna LJBL nolikuma izstrāde, lai efektīvāk organizētu spēļu kalendāru, ieviestu noteikumus, kas ļautu ilgtermiņā efektīvāk attīstīt basketbolistu individuālo sniegumu un komandas spēli, izslēgtu jebkādu iespēju noteikumu interpretācijām un nolikuma neievērošanu, nepieļautu spēlētāju pārslodzes un nodrošinātu sabalansētu spēļu/treniņu skaitu pēc FIBA pieņemtajiem standartiem.

III Jaunatnes izlase

Prioritāte – augsti rezultāti visos starptautiskajos FIBA turnīros.
Šo mērķu sasniegšanai nacionālo izlašu ģenerālmenedžeriem jāizstrādā ilgtermiņa rīcības plāns, ietverot treneru korpusa izvēles kritērijus, jaunatnes izlašu nolikuma optimizāciju, spēlētāju monitoringa, selekcijas un sastāva komplektācijas kārtību, komunikāciju ar spēlētājiem un viņu vecākiem sezonas laikā.

Bez individuāli labi sagatavotiem, fiziski attīstītiem un veseliem spēlētājiem nav iespējams sasniegt augstus rezultātus, tāpēc jaunatnes izlašu kandidātiem ir jāizstrādā individuālās sagatavotības programma, par kuru jāatbild konkrētās izlases treneru korpusam LBS nozīmēta mentora uzraudzībā.

Regulāra komunikācija starp LBS, izlašu treneriem un sporta skolu treneriem, vecākiem, lai visām iesaistītajām pusēm būtu maksimāli precīza informācija par katra spēlētāja sniegumu sezonas laikā, kā arī individuālā sagatavošanas plāna izpildi un progresu.

Jāievieš vienoti uzbrukuma un aizsardzības pamatprincipi jaunatnes izlasēs, sākot no U14 vecuma.

Ar pašvaldību atbalstu organizēt reģionu izlašu treniņnometnes un turnīrus, lai vienkopus pulcētu pēc iespējas vairāk potenciālos jauniešu izlašu kandidātus un novērtētu viņu progresu, attīstību un sniegumu.

IV Studentu līga

Tas ir nākamais solis spēlētājiem, kuri ir pabeiguši vidusskolu un sporta skolu, tā ir iespeja iegūt augstāko izglītību un turpināt spēlēt basketbolu.

Svarīgi izmantot augstskolu intelekta resursu, lai nodrošinātu līgas mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātes, kā arī sacensību plānošanu.

V Nacionālais čempionāts

Līdz ar Latvijas-Igaunijas līgas izveidošanu ir radīts pietiekami kvalitatīvs produkts, tomēr šīs līgas potenciāls nav līdz galam realizēts. Dalībnieku skaits ir jāpalielina un jāturpina spēlēt 2 apļu turnīrs. Jāizveido ir ritmisks un sakārtots kalendārs. Līgai ir jābūt mediju partnerim, kurš pastiprināti informētu par jaunumiem, veidotu video sižetus par spēlēm un aktualitātēm. Jānodrošina vairāk TV pārraižu, lai spēles būtu pieejamas plašākai auditorijai.

Latvijas Basketbola līgas II (turpmāk – LBL2) divīzija jāpārveido un jānostiprina kā Nacionālā līga, kas ir pievilcīgs Latvijas novadu komandu turnīrs ar centriem Latvijas mazpilsētās.

Piesaistot ģenerālsponsoru, jāizveido Latvijas kauss ar LBL2 komandām un Latvijas-Igaunijas līgā startējošām Latvijas komandām, tādējādi popularizējot basketbolu reģionos. Kausa izcīņa kā turnīrs sezonas garumā ar garantētām papildus sešām spēlēm un Final 4.

Latvijas Sieviešu basketbola līgas (turpmāk – LSBL) kontekstā ir jāiegulda neatlaidīgs darbs, lai piesaistītu sponsorus, kas segtu daļu no sieviešu komandu izmaksām. Nepietiekamais finansējums, profesionālu sieviešu klubu trūkums, kas nodrošina kvalitatīvu treniņprocesu un sadzīves apstākļus, liek jaunajām meitenēm doties studēt un spēlēt ASV, jo Latvijā netiek nodrošināti kvalitatīvi treniņu apstākļi un adekvāta konkurence.

VI Basketbola māja un infrastruktūra

Infrastruktūras neesamība ir galvenā basketbola problēma galvaspilsētā. Tā arī negatīvi ietekmē jaunatnes izlašu gatavošanos turnīriem un jauno basketbolistu karjeras attīstību. Kvalitatīvu bāzu trūkst visiem – profesionāļiem, skolēniem, amatieriem.

Lai to risinātu, sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju jārealizē Basketbola mājas projekts K. Barona ielā, tam saņemot valsts galvojumu. Galvenajam faktoram ir jābūt Basketbola mājas funkcionalitātei, lai izlasēm, sporta skolām, profesionāliem klubiem, kā arī amatieriem būtu pieejams daudzfunkcionāls sporta komplekss, kas izlašu kontekstā nodrošinātu spēlētājiem iespēju papildus strādāt pie savas attīstības un progresēt.

Lai Latvijā arī turpmāk varētu būt mājvieta lieliem basketbola notikumiem, halles būvniecība ir obligāts priekšnosacījums. Ar “Arēna Rīga” nepietiek, Rīgas Olimpiskais sporta centrs neatbilst starptautiskām prasībām.

Sports ir valsts ekonomiku veicinoša nozare, kas turklāt pozitīvi veido valsts tēlu. Kad 2015. gadā Rīgā norisinājās EČ posms basketbolā, valsts ar uzviju atguva čempionāta rīkošanā ieguldītos līdzekļus. Katrs valsts dotācijas eiro rādīja 8.9 eiro lielu ekonomisko efektu.

VII Treneru atbalsts

Bonusu sistēma treneriem par jauniešu sagatavošanu izlasēm.

Tālākizglītība un semināri, ko organizēs LBS, lai nodrošinātu treneriem iespēju iegūt jaunas zināšanas un kontaktus, kas palīdzētu profesionālā darbā un karjeras izaugsmē.

VIII Starptautiskā sadarbība

Maksimāli piedalīties Starptautiskās basketbola savienības FIBA darbā, aizstāvot Latvijas viedokli un intereses. Virzīt Latvijas pārstāvjus darbam starptautiskajās organizācijās. Veicināt regulāru treneru piedalīšanos starptautiskos semināros. Rīkot jauniešu un pieaugušo izlašu Eiropas un pasaules čempionātus.

IX LBS pārvaldes reforma

Piesaistīt kompetentus un profesionālus darbiniekus, ar augstu atbildības sajūtu, spēju efektīvi un kvalitatīvi veikt savus pienākumus.

LBS sekmīgai un efektīvai funkcionēšanai nepieciešams stiprināt Nacionālo izlašu ģenerālmenedžeru amatus – gan ar finansējumu, gan zināmu autonomiju. Jāpalielina ģenerālmenedžeru pilnvaras un pienākumi, kas saistīti ar jaunatnes izlasēm, kas ir mūsu basketbola sasniegumu piramīdas pats pamats.

Konkurētspējīga un jaudīga mārketinga nodaļa, kas spēj piesaistīt finansējumu un pārdot augstsvērtīgu produktu.

Kvalitatīvas komunikācijas nodrošināšana LBS un to biedru starpā. Laba komunikācija ir efektīva darba, veiksmīgu attiecību un produktīvas problēmu risināšanas pamatā.

LBS darbā jāpiesaista labākie bijušie abu valstsvienību spēlētāji, ieguldot viņu zināšanas un pieredzi basketbolā, izmantojot viņu starptautisko atpazīstamību, kā arī veidojot basketbola tēlu un reputāciju Latvijas biznesa un politiskajā vidē un līdzjutēju acīs. Jāiegulda šo bijušo spēlētāju talākizglītībā, nodrošinot iespēju pēc augsta līmeņa profesionālās karjeras beigām turpināt darbu basketbola jomā administratīvā līmenī.

X 3x3 basketbols

3x3 basketbols ir Olimpisko spēļu programmā un tā pret šo sporta veidu ir jāattiecas – kā pret augstu prioritāti.

3x3 basketbols jāizmanto kā instruments, lai iesaistītu jaunus basketbolistus sporta veidā. 3x3 basketbola sacensības notiek vasarā, no maija līdz augustam. Tas ir aktīvākais laiks lokāliem un starptautiskiem pasākumiem. Ziemā ir jāizveido skolu līgas skolēniem no 10-14 gadiem, kā arī jāintegrē 3x3 spēle un jauno basketbolistu apmācība no agra vecumā – 9-12 gadi, piemēram, “Baltā kausa” ietvaros.

3x3 spēles notiek bez treneru dalības, tāpēc šis ir izteikti labs brīvā laika pavadīšanas veids jauniešiem vasaras periodā, kas ir liela priekšrocība pret citu sporta veidu sacensībām.

Izmantojot 3x3 basketbola priekšrocības, kad komandā vajag tikai četrus spēlētājus, jāveido skolu sporta sacensības un līga, tādā veidā iesaistot vairāk bērnu basketbolā un popularizējot basketbolu kā sporta veidu.

Atsevišķu sponsoru piesaiste tieši 3x3 basketbola programmai.

XI Finansējums

Valsts finansējums pilnvērtīgai un sekmīgai basketbola attīstībai ir nepietiekams.
Visskaudrāk to pierādīja skandāls ar Eiropas čempionāta organizēšanu un nepietiekamo finansējumu šogad, kas darīja kaunu starptautiski. Valstij jānosaka prioritārie sporta veidi un tie jāfinansē atbilstoši to mērķiem un uzdevumiem.

Rīgas pašvaldībai ir jāuzņemas zināma līdzdalība Olimpisko komandu sporta veidu attīstībā un konkurētspējas palielināšanā, ja tas atbilst noteiktiem kritērijiem. Lai pretendētu uz finansiālu atbalstu:

A: klubs kā konkurētspējīgs dalībnieks piedalās prestižās starptautiskās, konkrētās federācijas atzītās sacensībās;

B: sadarbojas un atbalsta (t.sk. Finansiāli) attiecīgā sporta veida jaunatnes sistēmu vai tās daļu, caur jauno talantu progresu un meistarības pilnveidi, nodrošinot augstu sasniegumu pēctecību;

C: valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību jeb publiskais finansējums kopsummā veido ne vairāk kā 49% no kluba gada/sezonas budžeta;

D: finanses ir atklātas un caurskatāmas, nodrošinot iespēju iepazīties ar līdzekļu izlietojumu, tajā skaitā pārliecināties par nodokļu nomaksu.

Bez augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā nav popularitātes un jauniešu iesaistes. Līdz ar panākumiem veidojas pilsētas un valsts tēls un reputācija. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāinvestē. Piemēram, Kauņa vidēji sezonā basketbola klubam “Žalgiris” piešķir 2,3 miljonus eiro, Viļņa līdzfinansē “Lietuvos Rytas” 1,4 miljonu eiro apmērā. Pašvaldības Lietuvā atbalsta arī “Neptunas”, “Lietkabelis” u.c. basketbola klubus, nodrošinot augstu nacionālā čempionāta un basketbola konkurētspējas līmeni Eiropā. Rīga profesionālajam sportam dod nepieļaujami maz.

Protams, lai pretendētu uz publisko finansējumu, federācijai ir jābūt spējīgai piesaistīt sponsoru finansējums. Šobrīd šis darbs ir veikts neapmierinoši – jo minimums uz katriem diviem valsts vai pašvaldības piešķirtajiem eiro, federācijai ir jāspēj piesaistīt viens eiro no privātā sektora.

XII Seniori

LBS jāīsteno sociālās atbildības iniciatīva, izveidojot veselības atbalsta fondu, finansiāli atbalstot Latvijas basketbola veterānus, individuāli izvērtējot nepieciešamības katrā gadījumā, uzlabojot viņu veselību un dzīves kvalitāti.