Edgars Šneps: "Iespējams rīkot Baltijas jūras Promo kausu"

"Baltijas kausa sportiskie mērķi nav jāpārspīlē"

No 3. līdz 5. janvārim Tallinā notika gadskārtējā Baltijas jūras kausa izcīņa jaunatnes basketbolā U-16 un U-18 vecuma grupās ar Igaunijas, Latvijas, Somijas, Zviedrijas puišu un meiteņu izlašu līdzdalību. Latvijas jaunie basketbolisti šoreiz izcīnīja vienu kausu (U-16 kadetes, treneris Ainārs Čukste), taču sportiskie sasniegumi sasniegumi šajās sacensībās nav prioriotāte, uzsver Šneps.

„Pirmkārt, Igaunijai, Somijai, Zviedrijai Baltijas jūras kausa izcīņa basketbolā ir nozīmīgas jaunatnes izlašu gatavošanās sacensības, kur valstis cenšas nokomplektēt labākos sastāvus, attiecīgi sagatavojas un startē. Latvieši šajā kompānijā vienmēr bijuši ar rezervētāku attieksmi. Mums ir daudzi mači, ne vienmēr visi jaunieši varējuši piedalīties. Esam vienmēr nedaudz šaubījušies par šo sacensību lietderību.
Šoreiz daļa no kandidātiem neaizbrauca.

Daudzas izlases uz Tallinu devās bez iepriekšējas sagatavošanās, jo spēlētāji bija noslogoti citur, piemēram, puiši spēlēja Eiropas jaunatnes līgas sacensībās vai jaunatnes Eirolīgā. Mums Baltijas kauss bija iespēja pirmo reizi pulcēties kopā un sacensību režīmā skatīties, kā U-16, U-18 vecuma puiši un meitenes savstarpēji izskatās, kā labāk sader, kurš ar kuru spēlē. Baltijas kausa sportiskie mērķi nav jāpārspīlē.

"Lielas iespējas progresēt fiziskajā attīstībā"

Otrkārt, patīkami, ka sacensības bija kvalitatīvas. Daudz labu spēļu. Bija daudz pamācošu zaudējumu mūsu spēlētājiem, lai uzskatāmi redzētu individuālās un komandu vājās vietas. Pie tā jāstrādā treneriem.

Vēl viens secinājums. Īpaši Zviedrijas komandas, pateicoties liberālai imigrācijas politikai, kļuvušas ļoti internacionālas. U-18 puišu izlasē bija divi afroeiropiešu izcelsmes spēlētāji, pa vienam indiešu un ķīniešu izcelsmes sportistam. Meiteņu izlasē afroeiropiešu bija vēl vairāk, tāpēc ar Zviedriju būs arvien vairāk jārēķinās visās vecuma grupās līdz pat pieaugušo izlasēm. Jaunie spēlētāji dzimuši Zviedrijā, ir valsts pilsoņi.”

LBS viceprezidenta novērojumi Tallinā liecina, ka iespējami daudzi uzlabojumi. „Runājot par sportisko pusi, meiteņu izlasēm ir lielas iespējas progresēt fiziskajā attīstībā. Tallinā pārrunāju ar treneriem lietas, ko var individuāli, tehniski, taktiski darīt katru dienu. (Baltijas kauss ir) Laba iespēja redzēt sevi, kas mēs esam, lai labāk varētu saprast nepieciešamo gatavošanās plānu Eiropas čempionātiem vasarā. Tas būs jāskata caur budžeta prizmu.”

„Janvāra beigās zināsim budžeta ietvaru, kurā varam operēt. Nākamceturtdien, 14. janvārī, notiks Nacionālās sporta padomes sēde. Ir zināms sporta budžets 2010. gadam, pagaidām nav skaidrs finansējuma sadalījums apakšsadaļās.”

"Sieviešu Baltijas basketbola līga būs agri vai vēlu"

Papildus Baltijas jūras kausa apmeklēšanai, Šneps Tallinā tikās ar Igaunijas, Zviedrijas un Somijas basketbola federāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu starptautisku sieviešu basketbola turnīru nākotni Baltijas jūras reģionā. Pirms pāris nedēļām, 2009. gada decembrī neizdevās panākt vienošanos par Baltijas līgas izveidi tuvākajā pavasarī. Rezultātā Latvijas klubs „TTT Rīga” un Igaunijas klubu izlase palikusi ar ierobežotu spēļu praksi un tiek meklētas alternatīvas

„Esam daudz darījuši,” par Latvijas interesi konkurētspējīgas līgas izveidē ir pārliecināts LBS viceprezidents. „Skaidrs ir viens – agri vai vēlu Sieviešu Baltijas basketbola līga būs. No Somijas un Zviedrijas ir liela ieinteresētība. No Zviedrijas puses tāda bija arī agrāk. Lietuviešu neieinteresētība vai mazā ieinteresētība projektu kavējusi, arī šobrīd. Tāpēc tas nav stadijā, kurā to gribētu redzēt.”

„Domāju, kādā brīdī startēs Baltijas Jūras kauss četru valstu – Latvija, Igaunija, Somija, Zviedrija – formātā, ar iespēju kādai valstij pievienoties vēlāk. Somu un zviedru pusē jūtama apņēmība projektu sākt ātrāk. Pavasarī iespējams sarīkot Baltijas jūras Promo kausu, bet 2010. gada rudenī, piemēram, oktobrī, sākt regulāro sezonu,” vienu no tālākās attīstības variantiem ieskicē Šneps.

„Jāsaprot, ka sporta un basketbola finansēšanas modeļi dažādās reģiona valstīs atšķiras un mainās. Redzu lielu potenciālu sieviešu basketbolam un Sieviešu Baltijas basketbola līgai, kas varētu būt labs, kvalitatīvs sporta produkts. Pastāv domāšanas atšķirības par finansēšanas veidu, atšķiras izpratne. Lai pastāvētu turnīra sportiskā dimensija, tām jābūt periodiskām, prognozējamām un interesantām sacensībām, kuras tiek rādītas televīzijā (desmit SBBL spēles pavasarī tika plānots pārraidīt „Viasat Sports Baltic” kanālā – Sportacentrs.com). Produkts, kuru citu biznesu pārstāvji varētu izmantot savu produktu popularizēšanai. (Profesionālas līgas izveidē) Domāšanai jābūt uz biznesu orientētai, šobrīd ir atšķirības.”

„Februāra sākumā, Eiropas sanāksmes ietvaros tikšos ar Zviedrijas basketbola federācijas ģenerālsekretāru, lai pārrunātu nākamos soļus un citus jautājumus. Zviedri jau pirms diviem gadiem bija ļoti aktīvi, taču tālāk netika pieaicināti Baltijas mazspējas vai nespējas dēļ. Iecere vienoties trīs Baltijas valstīm diemžēl atkal nav izdevusies, acīmredzot sacensību platforma jāveido Baltijas jūras kausa formātā.”