Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 3

"Cegled" deva, TTT – nepaņēma

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

"Cegled" deva, TTT – nepaņēma
Digna Strautmane, Gunta Baško-Melnbārde un Ieva Krastiņa
Foto: Juris Bērziņš-Soms

"Pirmais brīnums notika, kad Eiropas kausa kvalifikācijas spēlēs uzvarējām Krasnojarsku. Otrais brīnums bija izkļūšana no grupas. Trešais – uzvara pār TTT," Ungārijas čempions un basketbola kluba "VBW CEKK Cegled" galvenais treneris Lāslo Čičas ceturtdien bija septītajās debesīs.

Ja Eiropas kausa debitantēm uzvara pār TTT bija brīnums, rīdzinieču panākumu – ja komanda uzvarētu ar astoņu punktu pārsvaru un tiktu tālāk – par tādu nevarētu nosaukt. Klubs pēdējās sezonās izdarījis pietiekami, lai mērķētu augstāk. Kāpēc tas neizdevās?

Profesionālajā basketbolā viennozīmīgas atbildes ir reta parādība. Te nav vietas vārdiem “nevaru” un “negribu”, bet panākumu veido visu pūļu summa. Desmitiem nianšu. Lielāko daļu no tām var paredzēt – saprast, novērtēt un sagatavoties, taču nevar automātiski garantēt pozitīvu rezultātu.

Bija vairākas labas lietas.

1) Rīgai piestāv Eirokausu basketbols. Latvijas labākajai komandai ir jāspēlē augstākajā pieejamajā līmenī un šobrīd šim nosacījumam vislabāk atbilst FIBA rīkotais Eiropas kauss. Skatītāju interese par sacensībām ir lielāka nekā par citiem turnīriem.

2) TTT vairāk uzvar, nekā zaudē. Aigara Neripa un Jāņa Nešpora trenētā komanda grupas cīņas otro gadu pēc kārtas pabeidza ar bilanci 4-2 un atkārtoti iekļuva pamatturnīra 16 stiprāko komandu vidū. No piecām Krievijas Premjerlīgas komandām tas neizdevās nevienai.

3) Stabils sniegums pret Eiropas bagātāko līgu klubiem. Pēdējā pusotra gada laikā rīdzinieces aizvadījušas 11 spēles pret sešām Krievijas un Turcijas komandām, izcīnot septiņas uzvaras. Abas reizes piedzīvots zaudējums vienīgi pret 2014. gada Eirolīgas čempionēm “Galatasaray”.

4) Laba taktiskā sagatavotība un treneru darbs. Radies iespaids, ka komandai brīžiem pietrūkst psiholoģiskās apņēmības un fiziskās formas virsotnes mijas ar “bedrēm”, taču par taktisko sagatavošanos un pretinieču nenovērtēšanu nevar būt nekādu runu – šīs lietas ir līmenī.

TTT mundieri spodrina fakts, ka pērn un šosezon komanda apspēlēja daudzus finansiāli bagātākus klubus. Nav noslēpums, ka rīdzinieču rocība atpaliek no Krievijas un Turcijas klubu iespējām, taču tas nav traucējis katru reizi labi sagatavoties un uzvarēt.

Krievijas un Turcijas “Top 3” komandas TTT “nav pa zobam”, taču uz pārējo vienību fona rīdzinieces izskatās pieklājīgi. Te jāatceras minēto valstu īpatnības. Pirmkārt, pieprasījums pēc vietējām basketbolistēm ir lielāks par piedāvājumu. Klubi pārmaksā par labām – un ne tik labām – krievu un turku spēlētājām. Otrkārt, Krievijā un Turcijā jāmaksā lielākas summas ārzemniecēm.

Vai nosauktais ļauj vērtēt TTT startu Eiropas kausā ar plus zīmi? Jā.

Vai uzskaitītais attaisno zaudējumu divu spēļu summā pret “Cegled”? Nē.

TTT pamatturnīrā bija astotā labākā aizsardzība, tai skaitā labākā aizsardzība savā apakšgrupā – komanda vidēji ielaida 62,0 punktus. Komandām ar Eirolīgas pieredzi tā bija nedaudz labāka, piemēram, “Kayseri” (61,7) un “Uni Girona” (59,5). Turpat arī Francijas līderes “Charleville” (61,2).

Pret “Cegled” rīdzinieces vidēji ielaida 65,0 punktus. Iebildumi šajā ziņā ir pret pirmo spēli, kad pārliecinoši tika zaudēta cīņa par atlēkušajām bumbām (30-49) un tika ielaisti 73 punkti, kā arī otrās spēles sākumu – pēc 12 nospēlētām minūtēm gūto punktu attiecība soda laukumā bija izteikti nelabvēlīga (2-18, spēles beigās 16-24).

Vairāk iegāza uzbrukums. Ja izšķirošajā mājas spēlē izdodas iemest tikai 29,3% metienu no spēles un – neskaitot Sidnijas Kārteres simtprocentīgo rādītāju – 41,7% soda metienu (ar Kārteri 65% jeb 13/20), uz labvēlīgu iznākumu cerēt grūti.

Ceturtdien uzbrukums bija nestabils abos puslaikos – pēc pirmā 29,7% (iemesti 11 no 37 metieniem), pēc otrā 29,4% (visā spēlē iemesti 20 no 68 metieniem). Grupas turnīrā precizitāte pārsniedza 40% atzīmi, bet, pieskaitot neveiksmīgās spēles pret Cegledu, apstājās pie 39,7%.

Janvārī trūka ātrās pārejas uzbrukumā un vieglie punkti pēc pretinieču kļūdām. Aizsardzība strādāja (ceturtdien kļūdu attiecība 11-18, pārķertās bumbas 9-3), iespējas bija – realizācijas nebija. Ātrajos uzbrukumos izdevās gūt tikai sešus punktus, neraugoties uz to, ka pretiniecēm nācās izturēt lielāku slodzi – četras Cegledas spēlētājas laukumā pavadīja 35-40 minūtes.

Iepriekšējās sezonās – pirms starta Eirokausos – TTT sportiskās formas “pīķis” tika plānots uz aprīli jeb “Cēsu kaujām”. Eiropas kauss izvirza citas prasības – labs sniegums nepieciešams oktobrī, novembrī, decembrī, janvārī... Katru mēnesi.

Sportiskās formas kāpumi un kritumi ir neizbēgami. Tos piedzīvo visas komandas. Piemēram, TTT pirmā “bedre” bija pēc valstsvienību pauzes. Komanda to pārvarēja, izcīnot nozīmīgas uzvaras Novosibirskā un Samsunā.

Bija jārēķinās ar līdzīgu kritumu pēc Ziemassvētku brīvdienām (4-8 dienas, spēļu pauze 2-3 nedēļas). TTT vadība mācījās no iepriekšējā gada pieredzes, ļaujot amerikānietēm ātrāk doties pāri Atlantijas okeānam un ātrāk atgriezties, taču no fiziskās bedres izkāpt neizdevās arī šoreiz.

Spēlēs pret Cegledu nestabili nospēlēja komandas līderes. Guntai Baško-Melnbārdei un Aišai Sazerlendai pirmā cīņa Ungārijā bija vājākā sezonā. Visu cieņu, Rīgā abas saņēmās un nospēlēja daudz labāk, taču summā tas maksāja dārgi. Ieva Krastiņa, Sidnija Kārtere un Giedre Paugaite “kapājās”, taču metieni nekrita – bumba regulāri izgriezās no tīkliņa.

Iespaidu atstāja dažāda veida savainojumi. Tā ir tēma, kurā visam nav jākļūst publiski zināmam, taču – tāpat kā iepriekšējās sezonās – daļai spēlētāju nācās spēlēt, pārvarot sāpes un izmantojot pretsāpju līdzekļus.

Žēl, ka pozitīvā Eirokausu sezona beidzās ar sāpīgu sakāvi. Īpaši tāpēc, ka lielākā daļa uzvaras priekšnosacījumu bija TTT pusē. Tagad tā ir pagātne, bet profesionālajā sportā svarīgāka vienmēr ir nākotne.

  +1 [+] [-]

, 2017-01-27 23:04, pirms 7 gadiem
Vieniigi, kluba iipashniekam vajadzeetu pirms sezonas sarunaat, meitenes, ja izstaajamies no Eirokausiem, tad esat briivas, jo Latvijas cempi tak vinnees arii 5 jebkuras no shaa sastaava..jo nav jeegas maksaat algu tikai Latvijas cempim... Cik nez sanjem, piemeeram,. Bashko?/ ap 1k meenesii??

  -1 [+] [-]

, 2017-01-27 23:24, pirms 7 gadiem
Kadrs23 rakstīja: Vieniigi, kluba iipashniekam vajadzeetu pirms sezonas sarunaat, meitenes, ja izstaajamies no Eirokausiem, tad esat briivas, jo Latvijas cempi tak vinnees arii 5 jebkuras no shaa sastaava..jo nav jeegas maksaat algu tikai Latvijas cempim... Cik nez sanjem, piemeeram,. Bashko?/ ap 1k meenesii??
Bet Baltijas līmenī? Šaubos, ka būs panākumi, ja aiztīsies visas 3 ārzemnieces un Baško.

  +6 [+] [-]

, 2017-01-27 23:34, pirms 7 gadiem
Novikam nevajag veidot analīzes ne trenera darbam, ne basketbolistu, jo nevar to izdarīt objektīvi un atrodas zem savas pašcenzūras, kura ieslēdzas lai arī nākošgad tiktu izbraukumos, pie intervijām utt...
Šos divus darbus - intervēt un analizēt darbu nevar viens cilvēks, tās ir divas dažādas profesijas.

  +4 [+] [-]

, 2017-01-27 23:35, pirms 7 gadiem
dakots rakstīja: Novikam nevajag veidot analīzes ne trenera darbam, ne basketbolistu, jo nevar to izdarīt objektīvi un atrodas zem savas pašcenzūras, kura ieslēdzas lai arī nākošgad tiktu izbraukumos, pie intervijām utt...
Šos divus darbus - intervēt un analizēt darbu nevar viens cilvēks, tās ir divas dažādas profesijas.
Taisnība, bet labi, ka vispār ir kāds, kas raksta par sieviešu basketbolu.

  +3 [+] [-]

, 2017-01-28 08:52, pirms 7 gadiem
Noviks rakstija: ......taču par taktisko sagatavošanos un pretinieču nenovērtēšanu nevar būt nekādu runu – šīs lietas ir līmenī....

Es so sauktu par dienas joku, jo tiesi treneru nekompetence un rupjas taktiskas kludas noveda pie zaudesanas Cegledam.

     [+] [-]

, 2017-01-28 14:54, pirms 7 gadiem
Profesionālajā sportā svarīgākā ir tagadne, tas, kas notiek patreiz, pēc tam nākotne. Nevajag maldināt publiku ar it kā, kaut ko lielu, gaišu, ārkārtīgi cerīgu, tuvā un(vai) tālā nākotnē. Žurnālistu un mārketinga speciālistu trikus, jāatstāj citiem sporta veidiem, piemēram, biatlonam, futbolam, kur liels meistars ir A.Kreipāna kungs.