Viedoklis: Spēlētāju iespētais Šauļos

Edgars Jeromanovs

Spēlēja visai maz, taču Bagatskis uzticējās izšķirošajos mirkļos spēlē, kad bijām vistuvāk panākumam - pret Vāciju. Iespējams, patraucēja ceļgala sāpes. Izcelties neizcēlās – ne labā, ne arī sliktā nozīmē. Pret Vāciju apliecināja reputāciju kā "pass-first" saspēlnieks – atdeva četras piespēles, pa grozu uzmeta tikai divas reizes.

Jānis Strēlnieks

Pirmā numura izvēle numur viens, taču līdz galam tomēr nesagaidījām to Jāni, kuru redzējām pirms gada kvalifikācijas turnīrā. Iespējams, taktiskajās shēmās vairs nebija tik liela uzsvara tieši uz pirmajiem numuriem. Jācer, ka sezona pie Vētras Kurzemē izdosies laba, un Jānis atkal liks aiz sevis rindā sastāties Eiropas klubiem.

Jānis Blūms

Aizvadīja divas individuāli izcilas spēles vissvarīgākajos brīžos – atklāja čempionātu ar 32 punktiem pret Pārkeru, nodemonstrējot pārējiem, ka pretinieku uzvārdi nav jārespektē, kas arī tika ņemts vērā turpmākajos mačos pret teodosičiem, krstičiem, belinelli, barnjani, galinari, novickiem un keimeniem. Diemžēl spēlē, kur varbūt nebija tik zvaigžņots pretinieks, Jāņa izcilajam piemēram (27 punkti, 6 piespēles) līdz galam sekotāji neatradās. Negribīgi pieņemto līdera statusu izdevās apliecināt lieliski – kad vajadzēja, Kapteinis uzbļāva; kad vajadzēja, Kapteinis nomierināja. Esam bagāti - Jāni Blūmu varētu vēlēties ikviena izlase, bet viņš ir tikai mums.

Dairis Bertāns

Mans Eiropas čempionāta patīkamākais pārsteigums. Pēc pagājušajā gadā neizteiksmīgā snieguma kvalifikācijā baidījos, ka arī šogad Dairis Bagatska plānos līdz galam neiejutīsies. Tomēr, pārsvarā nākot uz maiņu, bija kā taurīna deva pārējiem laukumā esošajiem. Dairim ir dabas dota īpašība, kas ļauj vienkārši paņemt bumbu, aizskriet visiem garām un iemest no apakšas jeb vienā vārdā – ātrums. Nebaidījās uzņemties līdera lomu, neskatoties uz to, kas stājās pretī. Parādīja raksturu. Jācer, ka VEFā tomēr atradīsies stabila vieta rotācijā.

Mareks Jurevičus

Īsti vieta rotācijā neatradās. Jānovēl veiksmīga un nesaraustīta nākamā sezona.

Rihards Kuksiks

Ieskrējās lēni, taču pamatīgi. Amerikā iegūto trīspunktnieku speciālista reputāciju jau otro gadu pēc kārtas apliecināja arī Eiropā. Nepatika brīži, kad sāka driblēties, vienatnē mēģinot apspēlēt pretinieku – pārsvarā tie beidzās neveiksmīgi. Jāpiestrādā pie caurgājiena, kas ir lēns. Tāpēc to biežāk prasās noslēgt nevis ar lēcienu no vienas kājas, bet apstāšanos uz abām, kas arī dotu lielākas manevrēt-iespējas tālāk. Bija labs palīgs cīņā par bumbām mūsu lielajiem vīriem.

Dāvis Bertāns

Ieguva labu pieredzi, spēlējot ceturtajā pozīcijā, kas tomēr ne iepriekš, ne, jādomā, turpmākajā karjerā nav bijusi un nebūs pamatvieta laukumā. Vairāk par vienu trijnieku nevienā mačā netrāpīja, lai gan centieni bija padaudz. Iespējams, nospēlēja faktors, ka šeit atšķirībā no jauniešu izlasēm, Dāvim pirms metiena nebija iespēja piedriblēt. Šeit bija jāsaņem un jāmet – šī snaipera īpašība ir viena no tām daudzajām lietām, kas jāturpina pilnveidot, lai izcilais talants pārvērstos izcilā basketbolistā.

Mareks Mejeris

Jādomā, ka Mareks bija viens no tiem, kuriem šis čempionāts tika iedots avansā. Jācer, ka Mareks būs kārtīgs procentu maksātājs un pēc vairākiem gadiem redzēsim šo spēlētāju jau kā labu palīgu gan ārējā līnijā, gan groza tuvumā.

Artūrs Bērziņš

Artūra labākā īpašība viennozīmīgi bija pretinieku provocēšana, ko arī izdevās realizēt. Pret tādu spēlētāju kā Bērziņš nevienam nav patīkami uzbrukt. Labās komandās neērti aizsardzības spēlētāji ir vajadzīgi. Ar emocijām uzkurināja gan komandas biedrus, gan līdzjutējus, gan žurnālistus.

Rolands Freimanis

Nākot no soliņa, varēja pastiprināt spēli uzbrukumā ceturtā numura pozīcijā. Bija reizes, kad tas izdevās lieliski, bija reizes, kad ne. Sirdi sildīja uzbrukuma bumbas pie serbu groziem un pustālie metieni Novicka stilā, taču prasījās lielāka stabilitāte.

Mārtiņš Meiers

Atšķirībā no daudzu prognozēm par to, ka visvairāk piezīmju uzsitīs Šeļakovs, šo ailīti tomēr ieņēma Meiera vārds. Par piezīmēm var diskutēt, dažos mačos īpaši, taču atcerēsimies, kā tiesneši sodīja Biedriņu viņa pirmajās NBA sezonās. Mārtiņš atradās mazliet zemākā plauktā, taču arī šajā bija grāmatas ar zelta maliņām un grāmatas parastos vākos. Pat, ja tajās viens un tas pats saturs, izvēle krita uz spīdīgi iesaiņoto. Labā ziņa – reputācija nāk ar gadiem, pieredzi un parādīto laukumā. Tas viss paša Mārtiņa rokās.

Andrejs Šeļakovs

Pieredzējušākais no mūsu centriem, taču arī 22 gadi šīs pozīcijas spēlētājam ir zīdaiņa vecums. Tāpat kā Meieram, arī Šeļakovam prasījās eksplozīvāki uzbrukuma noslēgumi – ar šādiem fiziskajiem dotumiem bumba jātriec grozā no augšas, nevis jāmet pieklājīgais "lay-up", kas varbūt ir atbilstošāks latviešu raksturam. Aizsardzībā padarīja labu darbiņu, taču prasās lielāka veiklība. Sevišķi uzbrukumā savācot zemās piespēles pēc "pick'n'roll" situācijām.