Treneris un ģenerālmenedžeris vienā personā - ierasta prakse?

Sējējs - cilvēks orķestris?

Pēc tam, kad Minskā izdevās iegūt vienu punktu, lai gan tika izdarīts divreiz mazāk metienu nekā spēja laukuma saimnieki, Rīgas "Dinamo" hokejisti pretiniekus nomētājuši sešās spēlēs pēc kārtas. Izcīnot tikai trīs punktus par Austrumu konferences pastarītes Novokuzņeckas "Metallurg" apspēlēšanu…

Plus astoņi izbraukumā pret Kazaņas "Ak Bars". Plus 21 izbraukumā pret Ņižņekamskas "Neftekhimik". Plus septiņi izbraukumā pret Toljati "Lada". Plus 25 mājās pret Omskas "Avangard", kas joprojām atrodas starp Kontinentālās hokeja līgas piecām labākajām komandām. Plus 17 mājās pret Novosibirskas "Sibir". Summā plus 78 metienos, bet nulle punktu turnīra tabulā.

Uzvar komanda, bet zaudē treneris, un Rīgas "Dinamo" stūres rats kopš sezonas sākuma atrodas Normunda Sējēja rokās. Pagājušajā sezonā pēc neapmierinošā starta viņš tika nolikts blakus somam Kari Heikilem, pēc kura atlaišanas kļuva par galveno treneri. Tomēr amatu nevēlējās saglabāt, pirms devītās sezonas līdz Latvijai atvedot pasaules čempionu Pēru Mertsu.

Tomēr zviedrs pēdējā brīdī atteica, atstājot Sējēju bezizejas situācijā un liekot apvienot ģenerālmenedžera un galvenā trenera pienākumus. Ar 14 spēlēs sakrātajiem sešiem punktiem Rīgas "Dinamo" joprojām atrodas Kontinentālās hokeja līgas pēdējā vietā. Astotā pozīcija Rietumu konferencē ir 16 punktu attālumā. Lūk, vēl lielāka bezizejas situācija.

Citu prakse un pieredze

Tomēr Sējējs nav vienīgais Kontinentālajā hokeja līgā, kurš apvieno galvenā trenera un ģenerālmenedžera pienākumus. 2014. gadā debitēja "Sochi" komanda, un tās komplektēšana un vadīšana tika uzticēta Vjačeslavam Bucajevam.

Pirmajā gadā izslēgšanas spēles izdevās sasniegt kā astotajai labākajai komandai rietumos, bet pagājušajā sezonā Soči ierindojās ceturtajā vietā. Vienībai bija četri vienlīdzīgi virknējumi, kas spēja turēt spēles tempu augstu visa mača garumā, un tas deva rezultātu. Desmit spēlētājiem – astoņiem uzbrucējiem un diviem aizsargiem – izdevās sezonu pabeigt ar vismaz 20 punktiem.

Šajā sezonā "Sochi" turpina spēlēt septiņi no viņiem, tostarp seši rezultatīvākie, lai gan apstiprinātas ziņas par komandas finansiālajām likstām un neizmaksātajām algām.

Ja skatāmies uz tuvākajām kaimiņvalstīm, tad Zviedrijā un Somijā nav cilvēka, kas apvienotu abus amatus. Tāpēc jāizceļ Lahti "Pelicans" variants, kur viss notiek pilnīgi pretēji. Bijušajam vārtsargam Pasi Nurminenam piederošajā komandā ir galvenais treneris, divi asisteni, ģenerālmenedžeris, sporta menedžeris, komandas menedžeris, divi fiziskās sagatavotības treneri, četri skauti.

Tomēr 2012. gadā Somijas finālu sasniegusī komanda divās no nākamajām četrām sezonām nav sasniegusi izslēgšanas spēles, bet atlikušajās divās reizēs apstājusies jau ceturtdaļfinālā. Jeb sakārtots birojs vēl nenozīmē sakārtotu sniegumu laukumā.

Arī Vācijā nav cilvēka, kurš reizē būtu ģenerālmenedžeris un galvenais treneris. Vismaz oficiāli, jo ir komandas, kurās augstākais norādītais amats ir galvenais treneris, bet ģenerālmenedžera vai sporta direktora vārds nemaz nav atrodams.

Toties divi ir Šveicē. Kanādietis Kriss Maksorlijs 2000. gadā aizveda Londonas "Knights" līdz uzvarai Lielbritānijā, bet sezonu vēlāk pārcēlās uz Šveici, kļūstot par Ženēvas "Servette" galveno treneri un ģenerālmenedžeri un ar pirmo piegājienu uzvarot valsts otrajā līgā.

Līdz Šveices titulam Maksorlijam nav izdevies aizsniegties joprojām, lai gan komanda divas reizes iekļuvusi finālā un vēl četros gadījumos spēlējusi pusfinālā. Toties 2014. un 2015. gadā iegūts Špenglera kauss, un savu roku panākumos pielicis arī Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Otrs piemērs meklējams komandā, kas rīko Špenglera kausu – "Davos". Arno Del Kurto par galveno treneri kļuva 1996. gadā un četras reizes aizveda komandu līdz Šveices čempiones titulam, līdz 2010. gadā uzņēmās arī ģenerālmenedžera pienākumus. Un tas ļāvis vēl divas reizes kļūt par labāko komandu valstī.

Bucajevs, Maksorlijs un Del Kurto – kas viņiem kopīgs? Visi vispirms ir treneri un tikai tad ģenerālmenedžeri. Turklāt treneri ar vispirms gūtiem panākumiem zemākās līgās.

Bucajevs tika atzīts par Jaunatnes līgas labāko treneri, kad saņēma piedāvājumu pievienoties Maskavas CSKA treneru štābam un kļūt par asistentu. Maksorlijs uzvarējis ne tikai Lielbritānijā, bet arī divas reizes kļuvis par Austrumkrasta līgas čempionu. Del Kurto pirms pievienošanās Davosai, kur jau otrajā sezonā tika atzīts par valsts labāko treneri, uzvarēja Šveices trešajā līgā.

Vai Latvijas hokeja sabiedrībā ir kāds, kurš Sējēju vispirms uzskata par treneri un tikai tad – par ģenerālmenedžeri?