Ekstrēmās pārvērtības: Medī, vai tiec nomedīts

Sportacentrs.com pēc regulārās sezonas beigām aptaujāja komandu trenerus, aicinot izvērtēt izspēles kārtības plusus un mīnusus, kā arī viņu vadīto komandu sniegumu. Pamatjautājumi bija sekojoši:

1. Kādi ir komandas ieguvumi un pozitīvā pieredze Nordea līgas regulārajā sezonā? Kas traucēja nostartēt sekmīgāk?

2. Kāds ir vērtējums par Nordea līgas izspēles kārtību un turnīra efektivitāti, ņemot vērā
a) kalendāra veidošanas principus,
b) konkurenci un sportisko intrigu,
c) organizācijas jautājumus,
d) sadarbību ar turnīra rīkotājiem?

3. Kā līgai jāattīstās turpmāk?
A) Jāsaglabā pašreizējais formāts,
B) komandas jāsadala divās grupās, palielinot konkurētspējīgo spēļu skaitu,
C) jācenšas piesaistīt Lietuvas, Somijas un Zviedrijas komandas.

Matīss Rožlapa, BK Kolibri

1. A) Meitenes, manuprāt, ieguva lielu pieredzi. Redzot, kā spēlē līgas labākās komandas, var secināt, uz kādu basketbolu ir jātiecas, kuras lietas jāuzlabo, lai varētu sekmīgāk spēlēt. Gada gaitā izdevies labāk iepazīt meiteņu raksturus. Zinām, kura ir gatava sisties, kura padodas pie pirmās neveiksmes! Redzēsim, kura salūzīs pēc šādas sezonas, kura būs gatava strādāt smagāk, lai nākamgad varētu spēlēt sekmīgāk!

B) Komandu no sliedēm izsita Paulas Lūķes savainojums. Nevarējām pilnvērtīgi cīnīties pie pretinieku groziem, garo spēlētāju rotācija kļuva ierobežota. Protams, jāpiemin arī Paulas lielā ietekme uz komandas mikroklimatu.

2. A) Kalendārs tika labi izveidots, nekādu problēmu ar spēļu pārslodzi sezonā nebija.
B) Izspēles kārtība atbilda mūsu vajadzībām. Sākumā var izmēģināt spēkus pret vadošajām komandām un otrajā aplī ir sīvākas spēles.
C) Organizatoriski problēmu nebija. Gribētu, lai tiek izveidots video serveris, kā tas ir LBL un LBL2 sacensībās (šis un nākamie izcēlumi – Sportacentrs.com)! Svarīgākais ir iespēja redzēt savas spēles, pretinieku analizēšana nāk pēc tam.
D) Sadarbība izveidojās laba, visus jaunumus uzzināju laicīgi!

3. A) Domāju, ka pašreizējais formāts ir optimāls! Iespējams, ja komandas sadalītu grupās pēc spēku samēra, arī tāda izspēles kārtība būtu ļoti konkurētspējīga.
C) Paplašināties ir svarīgi. Mīnuss – komandām ar maziem budžetiem būtu grūti izbraukāt uz daudzām izbraukuma spēlēm.

BK “Kolibri”. Foto: Mārtiņš Sīlis

Rūdolfs Rozītis, Latvijas Universitāte

1. A) Ļoti veiksmīga sezona. Pirmkārt, pārspējām pērnās sezonas uzvaru skaitu, otrkārt, kvalificējāmies pārspēlēm, treškārt, divreiz uzveicām Liepāju! Ceturtkārt, iesaistījām jaunas sejas sieviešu augstākajā līgā. Piektkārt, kārtējo gadu esam palielinājuši studējošo sportistu skaitu. Šosezon virslīgā spēlēja jau 9 LU studentes.

B) Stingrāki ierobežojumi un prasības treniņu procesā, lai izvairītos no savainojumiem, būtu palīdzējuši nostartēt vēl labāk. Viss minētais pieder mācīšanās procesam, tādēļ viss notika tā, kā tam bija jānotiek!

2. A) Nordea līgas formāts man patīk. Tajā paredzēts viens aplis, lai noteiktu Top6 un otro grupu, turpinājumā izspēlējot divu apļu turnīru. Kalendāra veidošanā varētu būt uzlabojumi, lai izvairītos no lielām pauzēm vai spēļu maratoniem īsos laika posmos.
B) Formāts nodrošināja lielāku konkurenci visām komandām un, protams, vairoja sportisko intrigu.
C) Mums nebija nekādu problēmu sadarboties ar igauņiem, sistēma darbojas labi.
D) Baneri tika izvietoti, bijām gatavi arī citām aktivitātēm. Balsošanā par mēneša spēlētājiem tika uzklausīti ieteikumi un balsošana kļuvusi kvalitatīvāka. Tādējādi sadarbība ir veiksmīga.

3. Būtu labi vēl vismaz vienu sezonu startēt pēc tāda paša izspēles principa. Citādi līga katru gadu veic izmaiņas. Tādām komandām kā LU tas stipri ietekmē gatavošanās procesu. Mums laicīgi jāzina, kuras spēles mums izšķirs vairāk – sezonas sākums, vidus vai beigas. Tam ir liela nozīme.

Nākotnē attīstība varētu iet arī tālāk. Lietuvas un Zviedrijas komandu piesaiste būtu vēl viens solis uz priekšu, ja vien izdotos saglabāt līdzīgas izmaksas.

Latvijas Universitāte. Foto: Mārtiņš Sīlis

Ainārs Čukste, Latvijas U16 izlase un TTT juniores

1. Sākšu ar juniorēm. A) Pirmais uzdevums ir sadarbība ar TTT un spēlētāju sagatavošana lielajai komandai. Sastāvā pulcētas 16-18 gadus vecas spēlētājas, tajā skaitā junioru izlases kandidātes. Sezonas laikā vairākas spēlētājas iesaistījušās TTT treniņos – visvairāk Marta Bergmane, dažas reizes Paula Strautmane. Sastāvs ir ļoti jauns. Daudzas meitenes pērn spēlēja kadetu izlasē un viņām pastāv labas iespējas attīstīties.

Pret Igaunijas komandām gāja grūti. Viņas nav tik vājas, kā varētu domāt – ne Rapla, ne Tartu Universitāte, tomēr savstarpējās cīņās guvām virsroku. Pastāvēja iespēja tikt vienu vietu augstāk un iekļūt labāko astoņniekā. Pirms atbildes cīņas pret Latvijas Universitāti klāt uzaicinājām Dignu Strautmani, taču spēle mums neizvērtās veiksmīga. Acīmredzot, ieguvām savu nopelnīto vietu.

B) Būtisku šķēršļu nebija, vienīgi izpaudās pieredzes trūkums. Meistarību nevainošu, jo konkurentu komandās spēlēja vecākas spēlētājas. Piemēram, ceturtdaļā vidēji zaudēt piecus punktus pret Liepāju nav negods. Manuprāt, meitenes nospēlēja normāli, turklāt priecēja viņu sniegums pret agresīvu aizsardzību. Ja izdotos saglabāt sastāvu, mums klātos vieglāk.

Jārēķinās, ka sastāvu daudz ietekmē ārējie impulsi. Meitenes saņem uzaicinājumus no citām komandām vai plāno braukt mācīties Amerikā. Piemēram, pirms sezonas sākuma uz Cēsīm pārgāja Sigita Džarcāne, kura mūsu rindās būtu ievērojams spēks. Domāju, ka Cēsīs viņa ieguva labu treniņu praksi, tikai spēles laiks sanāca mazs. Pie mums viņa būtu spēlējusi ļoti daudz. Nevaru pārmest tādu izvēli, jo līgumu ar spēlētājām mums nav. Jāpieņem pastāvošā realitāte.

Sieviešu kolektīvā var just dažādu ārējo apstākļu un savstarpējo attiecību ietekmi. Notiek cīņa par līderu lomu, veidojas iekšējā konkurence, parādās garastāvokļa maiņas. Spēlējam viļņveidīgi.

A) Latvijas U16 izlases meitenes ir lielākās ieguvējas. Visas meitenes progresējušas, sezonas gaitā izdevies iepazīt daudzas izlases kandidātes. Treniņos viņu skaits bijis pat lielāks nekā spēlēs. Redzētais vieš zināmu optimismu. Spēlētāju atsaucība un attieksme ir ļoti laba. No vienas puses, nav daudz augsta līmeņa spēlētāju, taču trūkumi augumā un meistarībā tiek kompensēti ar milzīgu cīņassparu. Tas ir šīs izlases rokraksts.

B) Sešas uzvaras ir U16 izlases labākais rezultāts, pērn bija par vienu mazāk. Protams, formāts atšķīrās, taču pozitīvo iznākumu tas nemainīja. Iemēģinājām jaunas spēlētājas, pirmajā aplī zaudējām “Kolibri”, bet uzvaras 15 gadu vecumā nav galvenā mēraukla. Maija otrajā pusē atsāksim kopējus treniņus.

2. Izspēles kārtība bija tuvu ideālam. Man patika! Kalendāra jautājumos gribētu, lai sākumā – kad tiek atsūtīti Nordea līgas un LJBL spēļu saraksti – tiktu vairāk ņemti vērā pušu ieteikumi. Sezonas gaitā ir grūti nemitīgi kontaktēties ar visu jaunatnes komandu pārstāvjiem, lai saprastu, kad un kur īsti notiks spēles.

Jaunatnes sacensībās vajadzētu vairāk “logu”, jo brīžiem vienā nedēļā sanāk pārāk daudz spēļu. Vēlos, lai U16 izlasei būtu iespējams aizvadīt trīs spēļu ciklus, jo Eiropas čempionātā tradicionāli paredzētas trīs spēles trīs dienās.

Spēļu pārcelšana traucē mazāk nekā sezonas sākumā izveidots nevienmērīgs kalendārs. No otras puses, pārcelšana neveicina līgas mārketingu. Kalendāra veidošanā nepieciešama labāka komunikācija un vienmērīgāks spēļu sadalījums.

3. Stiprāko klubu vēlme sadalīt čempionātu divās grupās nav pretrunīga, atšķiras vienīgi komandu konkurētspēja dažādās sezonās. Piemēram, ja juniores saglabātu labāko sastāvu, komanda spētu konkurēt arī labāko astoņniekā. Pirmā riņķa izspēle ir pieņemama, jo parāda spēku samēru. Skaidrs, ka nealkstu piedzīvot sagrāves pret Cēsīm vai TTT, taču viena spēle sezonā pret līderēm netraucē.

Lietuvas, Somijas un Zviedrijas komandu piesaistes gadījumā aktualizēsies jautājums par komandu sadalījumu divās grupās. Tādā gadījumā tas būtu pieņemami. Jāizskata visus variantus un jāvienojas par kompromisu.

TTT juniores. Foto: Mārtiņš Sīlis

Armands Misus, Vega 1/Liepāja

1. Savainojumi un spēlēšana otrajā grupā deva maz. Ieguvām vienīgi laiku sakārtot spēli. Paliekot bez pirmā numura un snaiperes, komandu vajadzēja veidot gandrīz no jauna.

2. Pirmā apļa izspēles laikā viena vai divas komandas pāris nejaušību dēļ var palikt ārpus “Top 6”. Piemēram, spēcīgāko grupā varēja netikt Tallinas Universitāte vai “Audentes”. Pirmajā piecniekā konkurence izvērtās spraiga, tiesa, divas vadošās komandas pārējām apspēlēt ir un būs grūti. Izņemot “Audentes”, lielākā daļa spēļu beidzās ar mazāk nekā 10 punktu starpību vai tuvu tai.

Nepieciešams vienmērīgāks kalendārs. Piemēram, mums februārī 18 dienās bija sešas spēles, turpinājumā divreiz ilgākā laikā – četras. Paužu laikā pie mums brauca spēlēt Cēsis, RSU/Merks, TTT Rīga, jo visām trūka sparingpartneru. Brīžiem bija divu vai trīs spēļu cikli, kuriem sekoja daudz brīvu dienu. Bez regulāras spēļu prakses ir grūti noturēt spēlētājas formā.

Pārspēļu kalendārs sanācis saspiests. Otrdienas rītā atgriezāmies no Tallinas, ceturtdien vēlreiz jāmēro tālais ceļš. Regulārajā sezonā nobraucām 6 tūkstošus kilometru – vairāk nekā jebkura cita komanda. Taču lielāku iespaidu atstāja mājas spēļu sadalījums pirmajā aplī. Piemēram, ECLEX bija astoņas spēles savā laukumā un tikai četras viesos, bet “Audentes” aizvadīja septiņas mājas spēles pēc kārtas. Ir starpība, ja pret tiešajām konkurentēm vairāk jāspēlē izbraukumā nekā mājās.

3. Pirmais sešnieks ir konkurētspējīgs, taču, ko darīt, ja kāda konkurētspējīga komanda nejauši paliek ārā? Jautājums nav viennozīmīgs, jo jāņem vērā konkurētspējīgo komandu skaits un iespējas attiecīgajā sezonā. Otrkārt, sezonas beigās vadošās komandas veic sastāva pastiprināšanu. Piemēram, Cēsis ziemas beigās tradicionāli piesaista labas spēlētājas, savukārt TTT rīcībā ir labi nokomplektēts divpadsmitnieks.

Vega 1/Liepāja. Foto: Mārtiņš Sīlis

Aivars Vīnbergs, RSU/Merks

1. A) Sezonas garumā izdevies paveikt lielu darbu ar U20 izlases kandidātēm. Iepazīti piecu meiteņu raksturi, spēcīgās puses un trūkumi. Diendienā esot kopā, iespējams izdarīt labākus secinājumus nekā izlases treniņnometnēm atvēlētajā laikā.

Komanda parādījusi savu potenciālu, apliecinot to vairākās spēlēs pret turnīra favorītēm. Gandrīz uzvarējām TTT, izdevās labas spēles pret Cēsīm. Pirms fināliem tas papildus priekšrocības nedod, taču vilšanās par sniegumu nav. Dzīvoju optimismā, ka labākās spēles izdosies parādīt izslēgšanas mačos. Meitenes ir izpildījušas uzdoto, taču mūsu kapacitāte atļauj nospēlēt vēl labāk.

B) Sezonas sākumā izdevās nokomplektēt labu sastāvu, tomēr vēlāk mums pietrūka tādas svarīgas spēlētājas kā Laura Audere un Signe Langenfelde. Iespējams, tāpēc “play-off” sākam no zemākas pozīcijas. Minēto meiteņu prombūtnē komanda nepajuka un rezultāti nepasliktinājās. Izpalika pa kādam pārsteigumam, taču līmeni izdevās noturēt. No otras puses, citām spēlētājām pavērās vairāk iespēju. Piemēram, Kate Krēsliņa tikai ieguva, pamazām veidojoties par atslēgas spēlētāju.

2. Ideālais variants būtu samazināt mazsvarīgo spēļu skaitu. Komandām, kuras pirmajā aplī turējās ap sesto vai septīto vietu, svarīgas sanāca visas spēles. Citām komandām tā nebija. Piemēram, Cēsu un TTT iekļūšana “Top 6” neradīja nekādas šaubas. Mīnuss – augšgala komandām nebija svarīgi, kurā vietā finišēt pirmajā aplī, jo turpinājumā viss sākās no sākuma. Tas degradē turnīra nozīmi.

Vēlos, lai komandām svarīga būtu katra spēle, sākot no pirmās dienas. Protams, komanda sezonas gaitā var nostartēt tik labi, ka regulārā turnīra beigās tai nekas neizšķiras, taču sākumā tā nevajadzētu notikt.

Visbiežāk komandas sezonas noslēgumā sarindojas pēc budžetiem. Pavasarī samazinās vasaras darba nozīme un mazāka kļūst sezonas gaitā sasniegto rezultātu nozīme, jo turīgākās komandas februāra beigās pastiprinās. Nezinu, vai pareizi ir iepirkt spēlētājas pēdējā pusotrā mēnesī. Manuprāt, alternatīva būtu procentuāli noteikt minimālo spēļu skaitu, kurā spēlētājai jāparādās komandas pieteikumā.

Plaša leģionāru pieteikšana vairāk noder vidē, kur pulcējas daudz skatītāju un komandām ir lieli budžeti. Labs piemērs ir Liepāja, kura visu sezonu spēlē ar divām ārzemniecēm. Spēlētāju piesaiste uz pusotru mēnesi nogalina treneru ieguldīto darbu sezonas laikā. Sarūk trenera meistarības un tradīciju nozīme. Ir nauda – nopirku, pusotru mēnesi paturēju, pēc tam var braukt prom. Var gadīties tā, ka spēlētāja ir trīskārtēja Latvijas čempione, bet valstī pavadījusi tikai četrus mēnešus.

Latvijas un Igaunijas čempionāta rīkošana ir vērtīgāka nekā tikai pašmāju sacensības. Manuprāt, jāturpina risināt tiesnešu jautājums. Neapmierina tiesāšanas līmenis Igaunijā, īpaši spēlēs Tallinā. Alternatīva būtu komandai ņemt vienu tiesnesi līdzi, protams, nebraucot vienā autobusā. Daudzas lietas tiek attaisnotas izmaksu dēļ. Vēlos, lai sieviešu čempionāta prestižs tiktu paaugstināts, tuvojoties starptautiski pieņemtajiem standartiem, tajā skaitā norīkojot spēlēm trīs tiesnešus.

3. Sadarbība ar lietuviešiem tradicionāli veidojusies sarežģīta. Zināmu pretestību nosaka ģeogrāfija. Latvija atrodas vidū, savukārt lietuviešiem spēlēšana pret igauņu komandām būtu saistīta ar gariem pārbraucieniem. Pats tādu ieceri tikai atbalstītu. Skaidrs, ka Baltijas valstīs nepieciešama reģionāla līga, lai vadošajām komandām samazinātu vieglo spēļu skaitu. Pašreizējā formātā spēku samēri ir nevienlīdzīgi un trūkst arī cilvēku resursu, lai uzaudzētu augstāku meistarību.

Precedenti ir bijuši. Jāmeklē konsensu Baltijas līgā. Tiesa, divdesmit gadu laikā tai nav izdevies pārtapt par vērā ņemamu spēku. No otras puses, paskatoties ECLEX rezultātus Baltijas līgā, redzams, ka igaunietes pret vadošajām Lietuvas un Baltkrievijas komandām ir zaudējušas ar 20-30 punktu starpību.

RSU/Merks saspēles vadītāja Asnāte Fomina. Foto: Romualds Vambuts

Kristīne Kārkliņa. Foto: Romualds Vambuts

Aigars Nerips, TTT Rīga

1. Sezonu sākām astoņu spēlētāju sastāvā. Savainojumi atstāja iespaidu visas sezonas garumā, pat brīžos, kad komandai pievienojās jaunas spēlētājas. Tas prasīja nemitīgu iespēlēšanos. Kad vajadzēja stabili nokārtot lietas, uzticējos konkrētām spēlētājām, kuras zina savas pozīcijas laukumā. Rezultivitāte un kļūdas šajā gadījumā tiek pakārtotas komandas organizētībai. Tādos brīžos spēlē spēlētājas, kuras pārzina sadarbības un spēj operatīvi reaģēt uz izmaiņām.

Jaunās spēlētājas dod labu pienesumu treniņos. Beidzot mums ir labs sparings treniņos. Varam atpūtināt līderes, plašāk variēt ar sastāvu. Grūtāk ir jaunpienācējas iespēlēt spēlēs. Nav izejamo spēļu, visu laiku jācenšas uzvarēt – pret Cēsīm, ECLEX. Nepieļauju domu, ka kādu spēli varētu ziedot, jo neesmu radis tā rīkoties. Spēlētājas nevajag pieradināt pie spēļu dalīšanas.

Izveidojies komandas kodols ar 8-9 spēlētājām. Uzskatu, ka spēlētājām vispirms sevi jāpierāda treniņos, kur tev ir 40 minūtes, lai varētu parādīt spējas spēlē viens pret vienu. Meitenes, kuras labāk atceras sadarbības un iekļaujas komandas spēlē, iegūst priekšrocības spēlēs. Jāmāk darboties komandā – tas attiecas arī uz jaunpienācējām.

Meitenes treniņos strādā ar lielu pašatdevi. Nav tā, ka atdodam visus spēkus tikai spēlēs – treniņdarbs izveidojies tikpat intensīvs. Vajadzīgas vēl 10-16 spēles. Laba, pilnvērtīga kalendāra apstākļos divdesmit gadus vecās spēlētājas aug no spēles uz spēli. Šosezon dominē treniņdarbs. Brīžiem treniņos ir divreiz lielāka agresivitāte, cīņa.

2. Komandu sadalīšana divās grupās un iespēja spēlēt pret līdzvērtīgiem pretiniekiem ir solis pareizā virzienā. Divu gadu laikā sperti divi soļi uz priekšu. Pirmkārt, izveidots apvienotais čempionāts. Otrkārt, izveidotas konkurētspējīgas grupas.

Jāsāk domāt par trešo soli, radot iespēju labākajām komandām sacensties visas sezonas garumā. Runājām ar igauņiem par tādu izspēles kārtību, sadaloties divās grupās jau sezonas sākumā. Komandas reāli apzinās savas iespējas un nevienam nav vajadzīgas uzvaras vai zaudējumi ar 50 punktu starpību. Katra komanda var starpsezonā izvērtēt spēkus un pieteikties pirmajā vai otrajā grupā. Teorētiski būtu ieteicams, lai pirmajā grupā spēlētu astoņas komandas.

Marta beigās pārbaudes spēles atrast bija ļoti grūti, jo kaimiņvalstu čempionātos jau sākušās “play-off” cīņas. Baltkrievija, Lietuva un Igaunija atkrīt, jo viss jau ticis saplānots. No otras puses, divdesmit dienu pauze ļauj atjaunoties un sagatavoties. Dažām spēlētājām bija vajadzīga atpūta, citām vajadzīgs uzlabot izpildījuma kvalitāti.

3. Latvijas un Igaunijas čempionātam ir jāturpinās. Vienlaikus esam piedalījušies sarunās par Baltijas līgas uzlabošanu. Sapulcēto komandu ziņā tas būtu līdzīgs turnīrs, taču vienošanos vēl jāpanāk. Tallinā sarunas turpināsim.

Dita Rozenberga. Foto: Romāns Kokšarovs

Zane Jākobsone. Foto: Romāns Kokšarovs

Armands Krauliņš, SK Cēsis

1. Reāli sākām gatavoties oktobrī. Sešu mēnešu laikā komanda ir saspēlējusies un pietuvojosies optimālajai kondīcijai. Sezonas otrajā pusē ieguvums ir Džesikas Mūras un Zanes Eglītes piesaiste. Zane meistarību nav zaudējusi, par taktisko izpratni vispār nerunājot. Neapšaubāms pluss ir pirmās vietas izcīnīšana regulārajā sezonā, nodrošinot mājas laukuma priekšrocības.

B) Augstākas vietas par pirmo nav, tāpēc nevaru pārmest sekmju trūkumu. No otras puses, jebkurā turnīrā var nostartēt labāk. Līdzšinējos mērķus esam sasnieguši, jācenšas līdzīgā garā turpināt.

2. Jaunā izspēles kārtība ir labāka nekā iepriekšējā sezonā. Mazumā gājušas spēles, kuras bija sliktākas par treniņiem. Braucieni uz Tartu vai Raplu iepriekšējā sezonā atņēma treniņu dienas. Otrkārt, spēles kvalitātes ziņā zaudēja normālām nodarbībām.

Sezonas gaitā komandai bija vairākas divu nedēļu pauzes. Tās lika mums meklēt pārbaudes spēles. Cita problēma bija saistīta ar basketbola zāļu pieejamību treniņiem. Otrdienās trenējamies līdz vienpadsmitiem vakarā. “Arkādijas” zāles darba laiki ir saplānoti, vienīgais pluss, ka nav jātrenējas četrās zālēs kā pērn.

3. Vajag pēc iespējas vairāk līdzīgu spēļu pret konkurētspējīgiem pretiniekiem. Tādās cīņās spēlētājas iegūst daudz vairāk nekā ierindas spēlēs, kur rezultāts zināms pirms iemetiena. Vienmēr esmu atbalstījis plašāku sadarbību ar Lietuvu un meklējis pārbaudes spēļu iespējas ar kaimiņu komandām. Lietuvas vadošās komandas ir gan labas sparingpartneres, gan pietiekami meistarīgas pretinieces.