D. Dukurs: "No tās komandas esmu novērsies pilnīgi un galīgi, man tādas nav"

- Vai esat lasījis Krievijas Bobsleja federācijas komentārus?
- Es nepievēršu uzmanību. Jā, man [par tiem] saka, bet kāpēc gan man piesārņot savas smadzenes ar meliem un kaut kādām muļķībām? Nepievēršu tam uzmanību. Tā ir vājuma pazīme. Un man diemžēl ir pilnīgi vienalga, ko viņi tur saka un raksta. Šajā polemikā sākt diskusiju… Man ir ko darīt. Mēs gatavojamies olimpiskajām spēlēm un koncentrējamies, un es tam pilnīgi nepievēršu uzmanību.

- Federācijas pārstāvji arī jums personīgi ir ko tādu sacījuši, vai viņi to raksta tikai sociālajos tīklos?
- Ir, jā. Zubkovs man kratīja sirdi un mēģināja skaidrot, izstāstīt, bet mani taču neinteresē, vai viņu analīzēs peldēja kukaiņi vai sāls bija par daudz. Mani tas pilnīgi neinteresē - lai viņi vārās savā sulā. Ir profesionāļi, kuri dara savu darbu, kā Maklarens un Osvalds, ir kompetentas organizācijas, kā WADA, SOK, kurām jāpieņem lēmumi. Ne mēs tos virzām, ne mēs tos pieņemam. Mēs darām savu darbu, izlasām un uzzinām to, kas tiek publicēts presē. Mums nav jēgas ņemties ar šādiem mēsliem, lai viņi paši vārās un cepas savos sūdos.

- Federācija savā komentārā rakstīja, ka jūs Vistlerā esat pretīgi uzvedies. Par kādām darbībām varētu būt runa?
- Ja es nesveicinos un viņus vienkārši neievēroju, ja tajā rītā, kad paziņo par medaļu atņemšanu, mūs nāk apsveikt mūsu konkurenti no pārējām valstīm, un visi novēršas no šīs komandas... Arī es novēršos. Man nav ko brāļoties, es daru savu darbu. Ja kāds tur ko uzmurgo… Nezinu, vai tā ir pretīga lieta, ka mēs darām savu darbu. Pilnīgas muļķības. Pilnīgas!

- Iepriekš krievu medijos manīju dažus izteikumus, ka arī krievu sportistiem mēdz nākt klāt un atbalstīt [tostarp Zubkovs sacīja, ka Sandis Prūsis esot personīgi atvainojies par latviešu līdzjutēju uzvedību pret Kasjanova četrinieku]. Kāds ir kopējais noskaņojums skeletona sabiedrībā? [Skeletona izlases treneris Deniss Aļimovs gan pauda sašutumu par to, ka sāncenši priecājas par viņu neveiksmēm un ka pret viņiem nostājas arī mazās komandas bez lieliem sasniegumiem.]
- Nē, tā gan nenotiek. Varbūt viņi savā starpā to dara – Zubkovs iet pie Tretjakova un Tretjakovs pie Zubkova -, bet ārzemnieki to nedara. Vismaz mūsu sporta veidā ne. Kāds varbūt ir piegājis klāt un izteicis kādu sapratni, nesapratni, jutis līdzi, bet tajā rītā, kad ieradāmies pēc ziņu saņemšanas, mums spieda rokas un tā tālāk. Bet var jau būt, ka kādam tas liekas O.K.. Man jau nav tiesību pārmest arī tādam, kurš grib izteikt atbalstu un čupoties. Uz priekšu! Bet es esmu novērsies pilnīgi un galīgi. Jo tas, ko uzzinu arvien vairāk un vairāk, ir diezgan skumji.

Un nav jau runas tikai par to, vai tās ir medaļas. Zem sitiena esam nonākuši tikai tādēļ, ka gan bobslejs, gan skeletons ir tie [sporta veidi], kur kāpj uz augšu. Un vēl viena medaļa klāt ir amerikāņiem. Bet par to, ka bobslejā trijniekā ieiet un bronzu iegūst arī viņu otrā ekipāža [ar pilotu Kasjanovu], par to viņi nerunā. Vajag runāt par visu – no sākuma līdz galam. Sajūta ir tāda, ka mēs būtu tie virzītāji, bet arī mums ir savas domas, savas emocijas, sava sapratne. Domāju, ka mums ir tikai sports kopumā. Ja šo ievazāto kaiti nesalauzīs tagad un nenocirtīs jau saknē, tad vēl kādam var ienākt prātā [krāpties]. Visvairāk jau tiem pašiem, kuri to jau izpildīja. Emocijas jau sen ir nozagtas un pazaudētas. Gribu teikt, ka taisnība beidzot ir uzvarējusi. Bija iespējas iziet no situācijas ar atvainošanos, ar vainas atzīšanu, ar, teiksim, kaut kādu sapratni, bet ne jau ar galvu sist pret sienu un teikt, ka visi ir muļķi, un runāt par kaut kādām viņu prezidenta vēlēšanām. Es nevienu neesmu apvainojis. Es vienkārši smaidu un priecājos, ka šī sistēma tiks sagrauta. Par to man ir liels gandarījums, ka varbūt neviens nemēģinās to [krāpšanos] atkārtot.

- Ja sacījāt, ka esat no viņiem novērsies, kā varat kopumā raksturot savas attiecības ar krievu komandu un, otrādi, viņu izturēšanos pret jums? Tās ir saasinājušās tieši pēc diskvalifikācijām vai tādas bija jau iepriekš?
- Kad izlasīju Maklarena ziņojumu un uzzināju, ka kādam ir tiesības iejaukties šajā procesā [acīmredzot domāts analīžu nodošanas un uzglabāšanas process], kuram es ticēju. Pēdējās nedēļas laikā Martins analīzes ir nodevis trīs reizes. Mums tas ir jādara, tas ir mūsu pienākums. Un man pat sapņos nevarēja rādīties, ka kāds varētu iejaukties [šajā procesā]. Jā, tajā brīdī, kad pirmoreiz izlasīju Maklarena ziņojumu par to, kas tur ir noticis, es sapratu, ka tas ir slikti un ka man ar viņiem nav ko brāļoties. Ja runā par Soču [pasaules čempionāta] boikotu, kuru uzsākām, man bija bail, ka kādam neienāk prātā pretēja reakcija – paurķēties mūsu sportistu analīzēs un kaut ko pievienot. Mēs nekad neatsmērēsimies. Tajā brīdī pirms kāda pusotra gada, kad tas viss parādījās un tika publicēts, sapratu, ka man ar viņiem nav pa ceļam.

- Hipotētiski runājot, ja krievu komanda vai individuāli sportisti tagad gribētu trenēties Siguldas trasē, kāda būtu jūsu atbilde?
- Viņi arī trenējas. Tie, kuri grib braukt, arī brauc. Ja runājam par kamanām, tad [bija] gan lielā izlase, gan junioru izlase, gan kādas trīs reģionu komandas. Mēs piedalāmies šajā procesā, lai palīdzētu sakārtot vīzas, apliecinām to, ka viņi šeit brauc un trenējas. Tā ir viņu brīva izvēle. Ir trenējušies arī skeletonisti un reģionu bobslejisti, bet bija uzstādījums, ka viņi Latvijā negrib trenēties. Lai netrenējas. [Trase] visiem ir atvērta. Ja ir kādas skolas, teiksim, bobsleja skolas, tad viņi brauc un trenējas.

- Iepriekš paudāt, ka neesat ļoti pārliecināts par to, kā rīkosies Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija [IBSF]. Šobrīd diskvalificētajiem sportistiem ir piespriesta pagaidu atstādināšana. Tas ir pareizs solis vai varbūt traktējams kā vilcināšanās?
- Domāju, ka jā [pareizs], jo pagājušajā gadā tas bija jēls [sods] tikai uz vieniem mačiem. Nevar jau zināt, kas notiks tālāk, jo viņi [krievi] paši saka, ka [8. decembrī] Vinterbergā būs atpakaļ, ar smaidu uz lūpām visu ignorējot. Šie cilvēki dzīvo tādā valstī, kurā ir šāda sistēma. Bet es domāju, ka tas ir pareizi, jo lēmumam ir jābūt diezgan spēcīgam. Un arī to lēmumu mēs nekādi nevaram ietekmēt. Taču man bija pārsteigums, ka IBSF prezidents [Ivo Ferriāni], IBSF valde spēj pieņemt tādu lēmumu. Var jau būt, ka tas būs tikpat īslaicīgs, cik iepriekš, bet tas pilnīgi neko neietekmē – mēs strādāsim un trenēsimies. Un, ja viņi tur arī būs, tad mēs ar viņiem sacentīsimies. Die's ar viņiem! Ne mēs traucējam, ne… Es vienkārši ignorēju šo komandu, man tādas nav! Viss!

- Ņemot vērā, ka visi šie komentāri un apvainojumi Facebook bija no oficiāla federācijas profila, vai grasāties arī vērsties ar sūdzību IBSF?
- Nē, nekādā gadījumā. Mūsu uzdevums ir trenēties, startēt un domāt pašiem par savām problēmām. Varbūt kādam ir radies tāds maldīgs priekšstats, ka mēs esam virzītāji, bet mēs tajā absolūti nepiedalāmies. Mēs pieņemam to, kā ir. Protams, es savu viedokli izteikšu arī prezidentam Ferriāni kungam, kad ar viņu tikšos. Un izteicu arī iepriekš. Esmu viņam teicis, ka gribu viņu redzēt tajā pusē, kurā ir tīrie sportisti, nevis censties un domāt par tiem sportistiem, pār kuriem ir šī aizdomu ēna un kuri ir diskvalificēti. Mēs viņu gaidām savā pusē. Skaidri viņam pateicu, ka gribu viņu redzēt kopā ar mums. Bet tā ir viņa izvēle - varbūt viņš izvēlēsies būt tur. Nākamajā tikšanās reizē pārrunāsim to un pateikšu savu viedokli, ka es tāds esmu, bet tā nav mūsu kompetence kaut ko virzīt. Bet savu viedokli mēs izsakām.