Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Palameika: "Forma ir ideāla, tikai tehnika jāuzlabo"

Palameika: "Forma ir ideāla, tikai tehnika jāuzlabo"
Kamēr Madarai sektorā bija jāiet vienai, Līnai (no kreisās) un Sintai tur bija draudzīgs plecs.
Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze"

Pēc šķēpa mešanas kvalifikācijas sacensībām sievietēm vakar vismazāk ar rezultātu bija apmierināta Madara Palameika. Tā kā viņa bija pirmajā kvalifikācijas grupā, varēja notikt visādi brīnumi. Tie tomēr nenotika, un visas trīs latviešu šķēpmetējas iekļuva pamatsacensībās, kas notiks rīt.

Pirmā dalību kvalifikācijā beidza pēdējo gadu Latvijas labākā šķēpmetēja Madara Palameika, kura vēl nevarēja būt pārliecināta par iekļūšanu pamatsacensībās: „Es domāju, ka (ar 57,24 m un 4. vietu A grupa. – D.Ā.) pietiks, bet vajadzēja samest normu (60,00 m). Iesildoties treniņlaukumā to vien tik darīju. Ieskrējiens sacensību laikā ar adrenalīna devu reizēm netiek galā, un metiena beigu fāze nepadodas tāda, kādai tai būtu jābūt. Forma ir ideāla, tikai tehnika jāuzlabo. Tomēr, līdzko man ir jāmet, kaut kas mainās, nobrūk tehnika. Man gribas mest ar vieglumu, bet, kad sākas sacensības, gribas parādīt, ko varu izdarīt, un nokrampējos, sasprindzinos. Tā jau gan nav tikai mana problēma. Pagaidām gan te šķēpi īpaši nevienam tālu nelido.”

Sintas Ozoliņas – Kovalas vaigu rotāja plats smaids, ko viņa pati saviem spēkiem bija nopelnījusi: „Esmu apmierināta, un ir atvieglojuma sajūta, jo pēc otrā metiena trīcēja rokas, sak, kas ar mani notiek? Saņēmos. Pirmie divi metieni nesanāca, jo atgāzos atpakaļ. Pirms pēdējā metiena piedomāju par to, lai tas neatkārtojas. Tāpēc šķēps lidoja tālāk. Vairāk priecē iekļūšana finālā, bet arī rezultāts nav slikts. Un tas dod lielāku pārliecību sacensību turpinājumam. Ja man prasītu, ko tur gribētu, vismaz 61 metru aizmest un izpildīt olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu gribētu. Ir vēl rezerves tehniskajā izpildījumā.”

Arī Līnai Mūzei nebija par ko skumt: „Man ir ļoti priecīgs vaigs. Tikko esmu iznākusi no junioru vecuma, tagad startējusi kopā ar pieaugušajām konkurentēm un tiku finālā, kur būs trīs latviešu šķēpmetējas. Varbūt nevaru izteikt tik labi vārdos, cik esmu priecīga, bet esmu ļoti, ļoti.

Ar to sacensības nebeidzas. Ir jācīnās tālāk. Protams, redzēt lielās un startēt kopā ar viņām ir pavisam savādāk nekā kopā ar manas klases sportistēm. Darīsim visu iespējamo. Mani nedaudz paremontēs,jo drusciņ ir problēmas ar muguru, ko izraisījusi tehnika, tomēr viss būs kārtībā.

Sacensības daudz neatšķiras no pārējām. Vienīgi treniņiem parasti bija stunda laika, tagad tikai 45 minūtes, un es īsti nezināju, kā lai trenējas. Mans treneris Andrejs Vaivads ir mājās, tāpēc man tagad piepalīdz Valentīna Eiduka un arī Gints Palameiks. Pašlaik vairāk jāpiestrādā pie tehnikas. Finālsacensībās būšu apmierināta ar personisko rekordu (līdzšinējais ir 60,64 m. – D.Ā.), bet visu laiku tiek runāts par olimpisko normatīvu – 61,00 m, ko mēģinu sasniegt. Pagaidām tas nepadodas, bet kas to lai zina – varbūt parīt, ja tā būs ierakstīts zvaigznēs.”

  -1 [+] [-]

, 2012-06-28 14:26, pirms 12 gadiem
Kādā sakarā A.Vaivads ir atstāts mājās,ja viņš ir tas kurš Līnu 19 g.v. ir uztrennējis līdz šim līmenim!!!! Visu cieņu Vaivadam, bet nesaprotu, kas šeit atkal par intrigām tiek vītas, vai tik Eiduka negrib apvārdot Līnu? Vai nepietiek jau ar pilnībā sabojāto Zigusmundu, vēl viņa grib arī Līnu!!!!! Cik pasaulē ir meitenes 19 g.v. kuras ir metušas pāri 60m robežai?

  +2 [+] [-]

, 2012-06-28 14:29, pirms 12 gadiem
Jā, formai nav ne vainas

  +1 [+] [-]

, 2012-06-28 15:08, pirms 12 gadiem
varbūt ne pie tehnikas tik daudz jāpiestrādā kā pie psiholoģijas.. kā var piestrādāt pie tehnikas neilgu laiku pirms startiem? ja tās ir pāris dienas tur vispār nav ko teikt, ja pāris nedēļas tad arī uz stabilitāti var tikai cerēt. tehnikas treniņi ir ilgstošu atkārtojumu veikšana līdz darbības kļūst automātiskas. nevar tā pēkšņi izdomāt, o, pamainīšu to un tad vēl to.. un tas ka neizdodas metieni ir tikai galvas vaina, jo ja ir kaut nedaudz stresa tas uzreiz ietekmē organismu, muskuļi nedaudz iespringst un tas uzreiz atsaucas uz kustībām līdz ar to izpildījums vairs nav tāds kā tam vajadzētu būt. un tā padarīšana ar treneru atstāšanu mājās atgādina kautkādu klanu sistēmu kur vecajiem ir lielāka teikšana par pārējiem kas nav pie šprices..

  +2 [+] [-]

, 2012-06-28 15:13, pirms 12 gadiem
p.s.
starp treneri un trenējamo tomēr ir kautkāda saikne, nevar tā kāds no malas pienākt un sākt diriģēt. lai kāds meistars būtu vienalga kautkas mainās. kaut vai tai pašā attieksmē. nu un tā izdomājot pamainīt kautko tehnikā, pieliekot citu treneri viss salasās uz nerviem līdz ar to kā jau minēju tālāk ietekmē organismu un tad jau rezultāts ir tāds kāds viņš ir.