Palameika: "Forma ir ideāla, tikai tehnika jāuzlabo"

Pirmā dalību kvalifikācijā beidza pēdējo gadu Latvijas labākā šķēpmetēja Madara Palameika, kura vēl nevarēja būt pārliecināta par iekļūšanu pamatsacensībās: „Es domāju, ka (ar 57,24 m un 4. vietu A grupa. – D.Ā.) pietiks, bet vajadzēja samest normu (60,00 m). Iesildoties treniņlaukumā to vien tik darīju. Ieskrējiens sacensību laikā ar adrenalīna devu reizēm netiek galā, un metiena beigu fāze nepadodas tāda, kādai tai būtu jābūt. Forma ir ideāla, tikai tehnika jāuzlabo. Tomēr, līdzko man ir jāmet, kaut kas mainās, nobrūk tehnika. Man gribas mest ar vieglumu, bet, kad sākas sacensības, gribas parādīt, ko varu izdarīt, un nokrampējos, sasprindzinos. Tā jau gan nav tikai mana problēma. Pagaidām gan te šķēpi īpaši nevienam tālu nelido.”

Sintas Ozoliņas – Kovalas vaigu rotāja plats smaids, ko viņa pati saviem spēkiem bija nopelnījusi: „Esmu apmierināta, un ir atvieglojuma sajūta, jo pēc otrā metiena trīcēja rokas, sak, kas ar mani notiek? Saņēmos. Pirmie divi metieni nesanāca, jo atgāzos atpakaļ. Pirms pēdējā metiena piedomāju par to, lai tas neatkārtojas. Tāpēc šķēps lidoja tālāk. Vairāk priecē iekļūšana finālā, bet arī rezultāts nav slikts. Un tas dod lielāku pārliecību sacensību turpinājumam. Ja man prasītu, ko tur gribētu, vismaz 61 metru aizmest un izpildīt olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu gribētu. Ir vēl rezerves tehniskajā izpildījumā.”

Arī Līnai Mūzei nebija par ko skumt: „Man ir ļoti priecīgs vaigs. Tikko esmu iznākusi no junioru vecuma, tagad startējusi kopā ar pieaugušajām konkurentēm un tiku finālā, kur būs trīs latviešu šķēpmetējas. Varbūt nevaru izteikt tik labi vārdos, cik esmu priecīga, bet esmu ļoti, ļoti.

Ar to sacensības nebeidzas. Ir jācīnās tālāk. Protams, redzēt lielās un startēt kopā ar viņām ir pavisam savādāk nekā kopā ar manas klases sportistēm. Darīsim visu iespējamo. Mani nedaudz paremontēs,jo drusciņ ir problēmas ar muguru, ko izraisījusi tehnika, tomēr viss būs kārtībā.

Sacensības daudz neatšķiras no pārējām. Vienīgi treniņiem parasti bija stunda laika, tagad tikai 45 minūtes, un es īsti nezināju, kā lai trenējas. Mans treneris Andrejs Vaivads ir mājās, tāpēc man tagad piepalīdz Valentīna Eiduka un arī Gints Palameiks. Pašlaik vairāk jāpiestrādā pie tehnikas. Finālsacensībās būšu apmierināta ar personisko rekordu (līdzšinējais ir 60,64 m. – D.Ā.), bet visu laiku tiek runāts par olimpisko normatīvu – 61,00 m, ko mēģinu sasniegt. Pagaidām tas nepadodas, bet kas to lai zina – varbūt parīt, ja tā būs ierakstīts zvaigznēs.”