TwitterAšere-Smita triumfē arī 200 metros, polim Kščotam trešais Eiropas tituls pēc kārtas
@agrissuveizda
Foto: AFP/Scanpix
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē par Eiropas čempionu 800 metru skrējienā kļuvis poļu vieglatlēts Adams Kščots, kurš triumfēja arī Cīrihē un Amsterdamā notikušajos Eiropas čempionātos. Savukārt britu sprintere Dīna Ašere-Smita 100 metru zeltam pievienojusi arī 200 metru titulu.
Ašere-Smita 200 metros automātiski kvalificējās pusfinālam un tajā bija ātrākā, distanci veicot 22,33 sekundēs. Finālā viņa sasniedza sezonas labāko rezultātu pasaulē – 21,89 sekundes – un par ceturtdaļsekundi aiz muguras atstāja nīderlandieti Dafni Shipersu. 22 gadus vecā Ašere-Smita par Eiropas čempioni 200 metros kļuva arī pirms diviem gadiem, Amsterdamā finālā noskrienot 22,37 sekundēs, bet pirms četrām dienām viņa triumfēja arī 100 metros (10,85 sekundes).
200 metru fināls sievietēm
| V | Sportiste | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | D. Ašere-Smita | Lielbritānija | 21.89 WL |
| 2. | D. Shipersa | Nīderlande | 22.14 |
| 3. | Dž. Semjuela | Nīderlande | 22.37 =PB |
| 4. | M. Kambundži | Šveice | 22.45 |
| 5. | I. Lalova-Kollio | Bulgārija | 22.82 |
| 6. | B. Viljamsa | Lielbritānija | 22.88 |
| 7. | B. Dobina | Lielbritānija | 22.93 |
| 8. | L. Millere | Vācija | 23.08 |
Nepilnus 29 gadus vecais Kščots ātrākais bija arī kvalifikācijā (1:46.31) un pusfinālā (1:46.11), bet finālā uzrādīja savu labāko rezultātu sezonā, pārliecinoši izskrienot zem minūtes un 45 sekundēm (1:44.59). Viņš par 0,44 sekundēm apsteidza 21 gadu veco zviedru Andrēasu Krameru, kuram šī ir debija Eiropas čempionātos stadionā un kurš atkārtoja Zviedrijas rekordu 800 metros, bet trešais par mata tiesu bija Kščota tautietis Mihals Rozmiss, kurš apsteidza 2017. gada pasaules čempionu Pjēru Ambruāzu Bosu no Francijas. Trīskārtējais Eiropas čempions Kščots šā gada sākumā kļuva par pasaules čempionu telpās, taču pasaules čempionātos stadionā nopelnījis divus sudrabus.
800 metru fināls vīriešiem
| V | Sportists | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | A. Kščots | Polija | 1:44.59 |
| 2. | A. Kramers | Zviedrija | 1:45.03 =NR |
| 3. | P. A. Boss | Francija | 1:45.30 |
| 4. | M. Rozmiss | Polija | 1:45.32 PB |
| 5. | M. Borkovskis | Polija | 1:45.42 |
| 6. | A. Bube | Dānija | 1:45.92 |
| 7. | A. de Arriva | Spānija | 1:46.41 |
| 8. | L. Hodbods | Čehija | 1:46.60 |
Savukārt 400 metros sievietēm pirmoreiz par Eiropas čempioni kļuva poliete Justina Švjenti-Ersetica, kura distanci veica 50,41 sekundē, kas ir jauns sezonas labākais rezultāts Eiropā, un par četrām simtdaļām apsteidza grieķieti Mariju Belibasaki. Švjenti-Ersetica iepriekš lielāko daļu medaļu bija ieguvusi 4x400 metru stafetēs, vienīgi 2017. gadā Belgradā 400 metros izcīnot Eiropas bronzu telpās.
400 metru fināls sievietēm
| V | Sportiste | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | J. Švjenti-Ersetica | Polija | 50.41 EL |
| 2. | M. Belibasaki | Grieķija | 50.45 NR |
| 3. | L. de Vite | Nīderlande | 50.77 NR |
| 4. | L. Nīlsena | Lielbritānija | 51.21 |
| 5. | I. Baumgarta-Vitana | Polija | 51.24 PB |
| 6. | A. Šerkšniene | Lietuva | 51.42 |
| 7. | F. Geī | Francija | 51.57 |
| 8. | M. Ghafora | Nīderlande | 51.57 |
Medaļas šovakar tiks sadalītas arī augstlēkšanā vīriešiem, tāllēkšanā sievietēm, diska mešanā sievietēm, 5000 metru skrējienā vīriešiem un 4x400 metru stafetēs vīriešiem un sievietēm.
Izmantotie resursi:
European Athletics
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]