TwitterLatvija arī dubultspēlē kapitulē Norvēģijai un cīnīsies par palikšanu
@agrissuveizda
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
Trešo zaudējumu trīs spēlēs Deivisa kausa Eiropas/Āfrikas zonas 2. grupas pirmajā kārtā piedzīvoja Latvijas tenisa izlase. Mārtiņš Podžus un Miķelis Lībietis ar 3:6, 6:7(2), 7:6(5) un 2:6 atzina Kaspera Rūda un Viktora Durasoviča pārākumu, pirms trešās spēļu dienas zaudējot jebkādas cerības uz iekļūšanu nākamajā kārtā.
Vakar mūsējie zaudēja abās vienspēlēs, nonākot iedzinējos ar 0:2. Līdz ar to katrs nākamais zaudējums nozīmētu zaudējumu arī visā duelī, tāpēc šīs dienas dubultspēles likme bija nenovērtējama. Latvijai laukumā devās Miķelis Lībietis (ATP 380) un Mārtiņš Podžus (ATP 860.), bet norvēģi pretī lika 19 gadus veco Viktoru Durasoviču (ATP 630.) un 18 gadus veco Kasperu Rūdu (ATP 217.).
Pirmajā setā līdz 3:3 katrs servētājs savas serves nosargāja, septītajā geimā Latvija pie serves saņemšanas mazajos punktos izvirzījās vadībā (30:15), tomēr līdz breikbumbai tikt neizdevās un norvēģi atkal nosargāja punktu. Nākamajā geimā norvēģi tika pie pirmās breikbumbas mačā, ko arī izmantoja, jo kļūdu diezgan vienkāršā situācijā pieļāva Lībietis. Norvēģija izvirzījās vadībā ar 5:3, bet nākamajā geimā pie savas serves izcīnīja uzvaru setā - 6:3.
Otrā seta ievadā pie Lībieša serves norvēģi tika pie divām breikbumbām, tomēr turpinājumā Miķelis servēja krietni pārliecinošāk un izdevās nosargāt punktu. Pie 2:1 Latvija pie pretinieku serves tika līdz 30:0, tomēr norvēģi atguvās ar četrām uzvarētām izspēlēm pēc kārtas, nosargājot punktu. Pie 3:2 pēc vairākām Durasoviča kļūdām Latvija tika pie trim breikbumbām, taču pietika jau ar pirmo - 4:2 Latvija izvirzījās vadībā. Devītajā geimā, kad rezultāts bija 5:3, mūsējie setbumbas vietā laipni deva norvēģiem breikbumbu, ko viesi arī izmantoja - 5:4. Pie savas serves norvēģi gan atdarīja ar ko līdzīgu, dodot Latvijai divas setbumbas. bet laipnie latvieši tādas dāvanas nepieņēma, ļaujot norvēģiem izlīdzināt rezultātu - 5:5.
Nākamajā geimā Norvēģija atkal tika pie breikbumbas (30:40), bet Podžus ar diviem eisiem izglāba Latviju, nosargājot uzvaru geimā pie savas serves - 6:5. Nākamajā geimā Latvijai bija 30:0, norvēģi izlīdzināja un geims ievilkās, līdz Latvija tika pie trešās setbumbas. Atkal to izmantot neizdevās, viesi panāca 6:6 un sekoja taibreiks. Tajā norvēģi bija vairāk nekā pārliecinoši (7:2), uzvarot arī visā setā - 7:6(2).
Lai gan trešo setu latvieši iesāka apjukuši, sekoja četras uzvarētas izspēles pēc kārtas un breiks - 1:0. Otrajā geimā pirmo reizi eiss šodien izdevās arī Lībietim un Latvija panāca 40:15. Kārtējo reizi nācās izsēt vadību, un norvēģi nobreikoja, panākot izlīdzinājumu pie Latvijas serves. Sekoja ātra norvēģu izrēķināšanās, atstājot Latviju uz nulles trešajā geimā, un Lībietis/Podžus izskatījās salauzti.
Vēl vairāk - Lībietim traucēja sāpošais plecs, un pārtraukums tamdēļ ievilkās, jo Miķelim bija vajadzība medicīniskā palīdzība. Saprotot latviešu situāciju, norvēģi samazināja apgriezienus, gaidot mājinieku kļūdas un galvenokārt vienkārši noturot savas serves. Varbūt pat šie apgriezieni tika samazināti par daudz, jo pie 3:3 Latvija pie norvēģu serves tika līdz trim breikbumbām. Otro no tām izdevās izmantot, un Latvija, ieguvusi otro elpu, pārņēma vadību - 4:3.
Desmitajā geimā Latvija neizmantoja trešo setbumbu, tā vietā dāvājot norvēģiem breikbumbu. Ciemiņi šo dāvanu arī pieņēma, panākot 5:5. 12. geimā Latvija nebija tālu no zaudējuma visā mačā (15:30), tomēr uzvarēja trīs izspēles pēc kārtas, panākot taibreiku. Uzreiz sekoja minibreiks, taču pie 3:2 norvēģi atbildēja ar to pašu un panāca izlīdzinājumu. Spēlējot ievērojami labāk pie tīkla, norvēģi pārņēma vadību (5:4), bet sekoja divas skaistas epizodes, kas atdzīvināja publiku un deva emocijas Latvijai, panākot setbumbu. To arī beidzot izdevās uzvarēt, un Latvija beidzot uzvarēja arī setu - 7:6(5).
Ceturto setu pie Lībieša serves Latvija sāka ar 30:0, taču tad zaudēja trīs izspēles pēc kārtas un Miķelis kļūdījās pirmajā servē – norvēģi mājinieku kritisko situāciju izmantoja un jau pirmajā geimā tika pie breika (1:0). Nākamajā geimā norvēģi savu servi uzvarēja sausā, bet piektajā geimā, servējot Lībietim, tika pie divām breikbumām un nopelnīja vēl vienu breiku (4:1). Astotajā geimā Latvija atspēlēja trīskāršu mačbumbu, neizmantoja savu pirmo breikbumbu setā, atspēlēja arī ceturto mačbumbu, tomēr ar piekto piegājienu Norvēģija svinēja uzvaru kā setā - 6:2, tā spēlē (3-1), tā arī summā (3-0).
Aprīļa sākumā Latviju gaida cīņa par palikšanu Eiropas/Āfrikas zonas 2. grupā, tiekoties ar Marokas un Dānijas dueļa zaudētāju. Pirms pēdējās dienas dāņi ir vadībā ar 2-1.
Spēles statistika
| Kategorija | Latvija | Norvēģija |
|---|---|---|
| Eisi | 11 | 1 |
| Dubultkļūdas | 2 | 4 |
| 1. serves % | 66% | 69% |
| Punkti pēc 1. serves | 63/90 (70%) | 66/92 (71%) |
| 2. serves % | 95% | 90% |
| Punkti pēc 2. serves | 19/43 (44%) | 25/36 (69%) |
| Breikbumbas | 3/8 | 6/11 |
| Punkti | 123 | 144 |
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
+11 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Par Lejnieku vispār nerunāsim.
+14 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
TIPA: Tā saucamie tenisisti&pārējie:
1)Mans jau negribēja tenisēt , bet vecāki piespieda... (gribēju būt dambretists , kā Andris Andreiko....
2)Mans jau negribēja tenisēt , bet vecāki piespieda... (gribēju būt šaha meistars kā M.Tāls....
3).......
-1 [+] [-]
[+] [-]
..... kā nu māk....
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Kalpu gēni mums, latviešiem, labprāt padodamies, ceram, ka kāds pažēlos ...
[+] [-]
+1 [+] [-]
...tikkka kkakaaju dinamooo!
+1 [+] [-]
...Mēs esam arāju tauta......
(ne saimnieki sava zemē - bet arāji)
[+] [-]
[+] [-]
bet ari neviens top sportists tads neklust uzreiz, visi ir izgajusi ari zemakos limenjus.. tas vai pectam klusti par top veci jau atkarigs no sevis pasa un netikai.... un citiem tur pilniba nekada dalja
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
pats esu jaunibas gados trenejies lai klutu par pro sportistui.. citaa speorat veida gan bet labi zinu cik tas viss maksa pat skietami letajos sporta veidos.... tapati skriesaan liekas kas tad tur, noperc apavus un treninterpu un viss... taa tas viss nav... pat pro skrejeji uz kautvai tiempasiem apaviem vien tere milzigas summas... 5-6 apavu parus gada nolieto garo distancu skrejeeji un labi pro apavi piko videji 150eur.... un ir vel virkne izdevumi...
+1 [+] [-]