Viedoklis: Pozitīvās pārmaiņas vīriešu tenisā

Del Potro vārds plašākai tenisa sabiedrībai kļuva zināms pagājušajā vasarā, kad viņš pirms ''US Open'' uzvarēja četros turnīros pēc kārtas, bet Ņujorkā noguruma dēļ netika tālāk par ceturtdaļfinālu, kurā piekāpās Endijam Marejam. Šogad argentīnietis spēles ziņā pielicis vēl vairāk, taču fiziskā sagatavotība vēl noteikti nav nepieciešamajā līmenī. Daudzi noteikti iebildīs: ''Kā gan var uzvarēt septiņus mačus ''Grand Slam'' turnīrā bez labas fiziskās kondīcijas?''

Atskatoties uz vakardienas finālu, pirmie divi seti liecināja par to, ka spēle beigsies trīs setos ar Rodžera Federera triumfu, taču šveicietis otrā seta beigās ''pazuda''. Nenoniecinot Del Potro sasniegumu, uzskatu, ka šo finālu Federers zaudēja, nevis Del Potro uzvarēja. Tāds Rodžers nebija redzēts kopš pavasara hard sezonas. Vakar sev neraksturīgi viņš pat iesaistījās strīdos ar tiesnesi, ko tādu no Federera neatminos.

Runājot par turnīru kopumā, pārsteidza vēl divi tenisisti – viens pozitīvā nozīmē, otrs negatīvā. Sākšu ar pēdējo. Pērnā gada finālistam Endijam Marejam tiek paredzēta spoža nākotne un nešaubos, ka tā arī būs. Neizbēgami viņš sasniegs ATP ranga pirmo pozīciju. Tikai jautājums, kad tas notiks. ''Flushing Meadows'' kortos no skota tika gaidīts vismaz pagājušā gada sasniegums, proti, fināla sasniegšana. Marejs jau pēdējā turnīrā pirms ''US Open'' – Sinsinati izskatījās sašļucis un Ņujorkā nebija labāks. Nepārliecinošs viņš bija jau pirmajā spēlē pret mūsu Ernestu Gulbi, kas radīja pamatotas bažas par viņa izredzēm turnīrā. Izloze gan bija ļoti laba, lai neteiktu vairāk...

Tika gaidīta viņa spēkošanās pusfinālā pret Del Potro, taču pret argentīnieti spēlēja cits tenisists – vēl viens, kurš ļoti pārsteidza, bet, atšķirībā no Mareja, pozitīvā ziņā. Horvāts Marins Čiličs (20) sakarīgi bija nospēlējis gada sākumā, bet pēdējā laikā bija pilnīgi nekāds kortā un zaudēja vidusmēra un pat vājākiem tenisistiem, taču ''US Open'' nospēlēja šokējoši labi, 4. kārtā sakaujot jau pieminēto Mareju. Par Čiliču nevienu pozitīvu vārdu pirms turnīra nevarētu pateikt, taču tagad viss mainījies, tiesa, jautājums paliek atklāts par to, vai viņš atkal nepazudīs – stabilitātes trūkums ir viņu labi raksturojošs jēdziens.

Tas, ka ''US Open'' uzvarēja tenisists, kuram vēl līdz šim nebija izdevies tikt pie ''Grand Slam'' titula, ir apsveicami un vīriešu tenisu atsvaidzinoša lieta. Jau ierasta lieta bija, ka lielos turnīros allaž uzvarēja Federers un Nadals, kas lielai daļai tenisa fanu bija noriebies. Pirms gada Austrālijā uzvarēja Novaks Džokovičs, un viņš tika uzskatīts par to, kurš varēs izjaukt Federera un Nadala valdīšanu, taču serbs kopš tā laika ir regresējis. Šogad ''Grand Slam'' turnīros lielas lietas tika gaidītas no Mareja, nesagaidījām.

Del Potro ātrāk ticis pie ''Grand Slam'' titula nekā Marejs, kas mani personīgi pārsteidz. Daudzi jau paspējuši nodēvēt Del Potro par nākamo pasaules pirmo raketi. Iespējams, ka tā arī būs, taču, manuprāt, pirms tam gan pirmajā vietā vēl nokļūs Marejs, kuram, salīdzinājumā ar Del Potro, ir daudzveidīgāka spēle un viņš var variēt ar taktiku – ja nedarbojas ''Plāns A'', izvēlas ''Plānu B''. Marejs var spēlēt gan uzbrukuma, gan aizsardzības tenisu, kas viņam pēdējā laikā patīk labāk, bet Del Potro ir tikai uz uzbrukumu tendēts tenisists, taču ne vienmēr ar tādu taktiku var sasniegt vēlamos rezultātus.

Atgriežoties pie vakar ne savā ādā bijušā Federera, kurš līdz vakardienai kopš maija bija zaudējis tikai vienu spēli, nešaubos, ka viņš turpinās valdīt tenisā vēl vismaz līdz 2012.gadam, kad centīsies piepildīt sapni par olimpisko spēļu zelta medaļas iegūšanu. Kā zināms, olimpiāde notiks Londonā, un teniss tiks spēlēts Federera ''mājās'' – Vimbldonā. Līdz tam laikam ar viņu noteikti vēl būs jārēķinās. Ar motivāciju viņam problēmu nav un, kā pierādījusi viņa demonstrētā spēle pēdējo mēnešu laikā (atskaitot vakardienas finālu), teniss viņam vēl nav apnicis.

Lielākas bažas izraisa Nadals, kurš pagaidām nav spējis atgūties no pavasarī gūtā ceļgala savainojuma un spēlē pagalam nesakarīgi. Viņam uz papēžiem sāk mīt gan Marejs, gan tagad arī Del Potro, kurš viņu ''iznīcināja'' pusfinālā. Džokovičam vairs neticu, tas pats attiecas arī uz franču brigādi – pagājušajā gadā uzspīdējušajiem Gaelam Monfīsam, Žilam Simonam un Žo-Vilfrīdam Tsongam, kuri vairs neatgādina tos tenisistus, ko pazinu pirms gada. Laikam jau tomēr, ņemot vēr to, ka ilgi visus lielos titulus sadalīja Federers un Nadals, viena jauna čempiona parādīšanās jau ir milzīgs sasniegums pašreizējā situācijā...