Kur pazudusi "Ventspils" pacietība?

Otrajā Latvijā Ventspilī basketbolu spēlē kopš LBL dibināšanas dienas, bet par profesionālu komandu "Ventspils" pārtapa tikai deviņdesmito gadu beigās, kad tika sameklēts Armands Krauliņš, kuram tad arī tika uzticēti pirmie profesionālie kucēni. Pieredzējušā trenera rokās tika ielikts tiem laikiem pietiekami iespaidīgs budžets un brīvas rokas sastāva komplektācijai. Krauliņš nemaz savādāk nemācēja strādāt kā ar gataviem produktiem un pirmās profesionālās "Ventspils" komandas iesaukums bija atbilstošs trenera ambīcijām: Andrejs Bondarenko, Kārlis Muižnieks, Sandis Buškevics, Jānis Laksa, Māris Ļaksa, Edmunds Valeiko, Uldis Višņevičs, Aigars Zeidaks, Aigars Bernāts, kā arī pieklājīga līmeņa leģionāri Čads Maklendons un Neits Tabss.

Krauliņš vienmēr bijis maksimālists, jeb tikai uzvara viņam skaitījās labs rezultāts. Lai arī skaļi netika deklarēts, taču klusībā no Krauliņa tika prasīts Latvijas zelts. Nesanāca - "tikai" sudrabs. Kluba vadība saprata, vai arī kāds prata pareizi pārliecināt, ka viena gada laikā pat Latvijā nav iespējams izveidot komandu, kur sitīs visus pa labi un pa kreisi. Pa ceļam uz Latvijas sudrabu, "Ventspils" biogrāfijā tika ierakstīts liels nesmukums: Korāča kausa izcīņā ar 66:102 tika zaudēts Grieķijas "Aris". Līdz vakardienai tā bija ventspilnieku lielākā sagrāve Eiropas klubu turnīros...

Arī otrajā gadā "Ventspils" palika bez Latvijas zelta, kaut sastāvs tika komplektēts tikai ar vienu domu - jāsasit "bročus". Krauliņš bija paspējis latviskot Aleksu Šturmu, uz Ventspili bija pārnākuši Aigars Vītols un Kristaps Purnis. No Ukrainas atvilkts Andrejs Kapinoss, no Rīgas - Johans Nikolass un vēl piemeklēts Ēriks Pūls. Sastāvam ne vainas, taču augstāk par otro vietu netika. Kas notika ar Krauliņu? Droši vien kabinetos tika nostrostēts, taču viss palika pa vecam, jeb tika parādīta uzticība trenerim. Tas nekas, ka nebija vajadzīgā rezultāta.

Visbeidzot tikai trešajā darba gadā (2000. gada sezona) zelts aizceļoja uz "Ventspili", kaut sastāvs nebūt nebija kļuvis spēcīgāks. Pamainījās leģionāri un tas arī viss, bet "Ventspilī" visi bija laimīgi - LBL zelts Kurzemē piestāja uz daudziem gadiem. Nu jau pirms desmit un vēl pāris gadiem Ventspilī vismaz ārēji bija pietiekami daudz pacietības resursu, bet kur tie ir palikuši šodien? Agris Galvanovskis ar nesalīdzināmi mazāku budžetu, ar pusgataviem spēlētājiem jau pirmajā gadā Ventspilij atguva Latvijas zeltu un nu izrādās, ka viņš vairs nav vajadzīgs. Varbūt tomēr rītdienas BK "Ventspils" Valdes sēdi iesākt ar klusuma brīdi gaiteņos, kuros var atrast kaut vienu spoguli un paskatīties pašiem sev acīs.