Par dopingu diskvalificētais Šaltāns: Federācija noraka stabilu izlases dalībnieku

Šaltānam pozitīvas dopinga analīzes tika konstatētas 2015. gada beigās. Sākotnēji viņam tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija, bet pēc tam Starptautiskā Peldēšanas federācija (FINA) vērsās Starptautiskajā Arbitrāžas tiesā (CAS) saistībā ar Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) valdes lēmumu, kas neatbilst Pasaules Antidopinga kodeksam. Līdz ar to diskvalifikācija tika palielināta līdz četriem gadiem.

"Mani diskvalificēja par vielu, kas nepalīdzēja uzlabot rezultātus," intervijā, kas publicēta "LatSwim TV" Youtube kanālā tagad saka Šaltāns, kura organismā savulaik konstatēja klenbuterolu. "Protams, antidopinga asociācija to nostādīja tā, ka vēlējos uzlabot rezultātus, bet man jābūt stulbam, lai riskētu ar reputāciju uzvaras Latvijas čempionātā dēļ."

Šaltāns stāstīja, ka nemaz nezina cik ilga diskvalifikācija viņam piešķirta. "Man bija visi mīkstinošie faktori un divi gadi jau bija maksimums. Ja viņi iedeva četrus, viņi noraka mani, stabilu izlases dalībnieku," saka Šaltāns, kuram savulaik FINA atsūtījusi dokumentus par divu gadu diskvalifikāciju. Tiesa, sīkāk par dopinga lietošanas apstākļiem peldētājs nestāstīja.

"Skatoties uz rezultātiem, redzu, ka man būtu jāsacenšas ar bērniem. Latvijas čempiona tituls man nedotu nekādu gandarījumu, tāpēc labāk pievērsīšos mācībām un hobijiem nevis atgriezīšos tajā virtuvē," Šaltāns pauž, ka šobrīd neplāno atgriezties sacensībās.

2011. gadā Šaltāns Turcijā izcīnīja divas medaļas Eiropas Jaunatnes olimpiādē Turcijā, bet 2014. gadā bija trešais Eiropas junioru čempionātā. Šaltāns atzīst, ka bijis ļoti tuvu, lai 2012. gadā vien 16 gadu vecumā aizbrauktu uz Londonas olimpiskajām spēlēm.

"Gribēju 16 gados aizbraukt uz Londonu, biju Latvijā pirmais pēc punktiem, tomēr FINA noteikumi visiem ir vienādi. Man trūka aptuveni piecas simtdaļas. Uvis Kalniņš labi nopeldēja, visu cieņu viņam. Cerēju uz nākamajām spēlēm, bet sākās kašķi ar treneri Gaļinu Broku, bija daudz domstarpību un man jau sāka apnikt peldēšana," izteicies kādreizējais peldētājs. "Par uzvaras garšu nav nekā patīkamāka. Man lielāku prieku deva nevis rezultāts, bet tas, ka esmu iznīcinājis konkurentus. Gribas uzvarēt pārliecinoši un par to dzīvē nav nekā labāka."

Šaltāns saka, ka Latvijas apstākļos nav iespējams pretendēt uz augstākajiem sasniegumiem pasaulē. "Ir Uvis, es, pirms tam bija Romāns Miloslavskis un Andrejs Dūda, vēl pirms tam Arsens Miskarovs no Jelgavas PSRS laikā, kurš arī dabūja medaļas. Iespēja Latvijā ir, bet, kamēr nav sistēmas, internāts peldēšanai, vadošajiem sportistiem nemaksā, tas ir nereāli. Ja es basketbolā pasaules rangā būtu trešais vai ceturtais, kāds savulaik savā vecumā biju 50 metros uz muguras, man maksātu miljonus. Par Latvijas rekordu iedod 25 eiro, kas man likās smieklīgi. Tad jau labāk neko nemaksāt. Sportisti paši maksā, lai mocītos. Nevienam nav interese, to darīt. Ja būtu alga, attieksme būtu pavisam cita un es trenētos desmit stundas dienā."