TwitterSorokins par jauno hokejistu ārzemju ceļu: ''Jāizmanto visas iespējas, kas ir Latvijā''
''William Hill TV'' viesojās bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs un hokeja skolas ''Rīga'' galvenais treneris Oļegs Sorokins, kurš izteica savu viedokli par Latvijas jaunatnes hokeja dilemmu – palikt un attīstīties dzimtenē vai doties laimes meklējumos ārzemēs.
Vaicāts, vai jaunajiem hokejistiem būtu jābrauc uz ārzemēm vai jāpaliek Latvijā, un kāds būtu iespējamais jaunā hokejista attīstības zelta vidusceļš, Sorokins sacīja: ''Protams, vecāki izvēlās to, ko viņi uzskata par pareizu. Mēs bieži vien lielām visas tās citu valstu hokeja sistēmas. Tai pat laikā, teikšu atklāti, ja mēs ieguldītu tik daudz naudas, cik tas tiek ieguldīts, kad tiek izbraukts ārā no valsts, ja mēs saviem bērniem parādītu, ka tepat var darīt daudzas lietas un sasniegt arī augstus rezultātus, tad būtu daudz savādāk.''
''Ja man tagad prasa par to, vai ir vērts braukt vai nav vērts braukt, es domāju, ka viena no svarīgākajām lietām bērnam ir dzīvot kopā ar ģimeni, saviem vecākiem. Tas ir viens no svarīgākajiem principiem, kas ir tādā valstī kā Zviedrija. Es kādreiz tur spēlēju, tur ir hokeja akadēmijas. Tur neviens baigi savu bērnu ātrāk par pamatskolas beigšanu nemaz nelaiž projām. Tātad principā tā ir devītā klase un pēc devītās klases viņiem tiek veidotas šīs akadēmijas, lai piramīdas augšdaļu sašaurinātu,'' par izvēli braukt vai nebraukt agrā vecumā, minot Zviedrijas piemēru, teica 50 gadus vecais speciālists.
Sorokins arī iezīmēja, ka, viņaprāt, lielāka uzmanība būtu jāvērš uz iespējām attīstīties Latvijā, jo aizbraukšana projām ne vienmēr garantē straujāku izaugsmi meistarībā: ''Es teiktu, ka mums ir jāvelta daudz vairāk laika šeit, jāizmanto visas tās iespējas, kas ir šeit. Protams, ja mēs tā skatāmies, labākie puikas, kas ir aizbraukuši, ir vai nu joprojām labi, vai nu kļuvuši sliktāki. Es nevarētu teikt, ka mums ļoti atšķiras tie, kas ir aizbraukuši. Ja viņi ir aizbraukuši, kā saka, vēl kā nekvalitatīvs produkts, es nevarētu teikt, ka viņi ārzemēs kļūst daudz labāki.''
Sarunas vadītājs Artūrs Barovskis iezīmēja, ka būtiska tendence jaunā vecumā doties hokeja zinības apgūt ārzemēs parādījusies vien dažos pēdējos gados. Hokeja treneris to skaidroja ar sabiedrības uzskatu, ka citur, iespējams, esot labāk: ''Cilvēkiem ir viedoklis, ka mums vienmēr ir slikti, kaut kas nav, nepietiek, dara kaut ko ne tā vai dara tā. Es teiktu, ka līdzīgo spēļu līmenis tomēr ir svarīgs. Tur ir jāpiekrīt, ja brauc uz kādu no ārzemēm, kur spēļu līmenis ir augstāks par mūsējo – Somiju, Zviedriju, Šveici, bet tur arī ir dažādi līmeņi un dažādas komandas.''
''Varbūt dažus gadus atpakaļ mums tas spēļu līmenis vēl bija tāds, ka, ja ir 24 spēles sezonā bērnu vecumam, tad kādas 12 bija tādas, kur ir lieli rezultāti un varbūt nebija redzams tīrs progress. Kā jau minēju, šogad liekas, ka vispār bija lieliski. Zinu, ka vairāki puikas atgriežas atpakaļ uz Latviju, jo mums vairākas komandas arī Latvijā spēlē Somijas čempionātā. Es domāju, ka līmenis un trenēšanās šeit pie mums Latvijā, kas arī tagad ļoti daudz pievērš uzmanību fiziskajai sagatavotībai, varētu atgriezt atpakaļ dažus cilvēkus un pamainīt domāšanu tiem, kas atrodas šeit. Nebūt nav rožu dārzs, kad aizbrauc uz ārzemēm, jo īpaši agrā vecumā,'' Sorokins ieskicēja vidējā līmeņa celšanos Latvijas jaunatnes hokejā un iespējas spēlēt ārzemju čempionātā dzimtenes komandā.
Kā viens no argumentiem doties hokeju spēlēt ārzemēs tiek minētas zemākas izmaksas, taču šo apgalvojumu Sorokins kliedēja un ieskicēja arī izmaksu monētas otru pusi – sadzīvi: ''Patiesībā lētāk ārzemēs noteikti nesanāk. Tas, ka tā nauda par hokeju tur ir jāmaksā mazāka – jā. Tur pārsvarā pašvaldība vai lielie klubi zem sevis ir paņēmuši junioru sistēmu un halle tiek apmaksāta, bet nāk daudz izdevumi, kas saistās ar dzīvošanu, dzīvošanu ģimenēs, formu neviens tāpat nedod. Izdevumi ārzemēs patiesībā ir ap tūkstoti un virs tūkstoša. Nav tik vienkārši. Ja runājam par Šveici, tur vispār vajag diezgan labi atļauties. Skola vien maksā diezgan daudz. Tā, protams, ir vecāku brīva izvēle. Es nekādā gadījumā netaisos nosodīt tos, kuri brauc [projām]. Tur ir dažādas citas lietas klāt – varbūt izglītība, valoda vai vēl kas cits. Kas var atļauties, tas brauc, bet, ja runājam tieši par hokeju, domāju, ka [braukt prom] nav obligāti.''
Izskanot tēzei par to, ka, labākajiem aizbraucot uz ārzemēm, krītas vidējais līmenis konkrētajā vecuma grupā, Sorokins atbildēja noraidoši un piesauca savu piemēru: ''Domāju, ka līmenis nekrītas. Jā, viņš krītas varbūt tā dēļ, ka daži spēlētāji aizbrauc. Tādā ziņā varbūt krīt, bet tai pat laikā ir daži puiši, kas līdz ar to, ka kāds aizbrauc, tiek pie iespējas sevi pierādīt, apliecināt. Es pats esmu tāds piemērs. 14 gados vēl biju piektajā maiņā ''Latvijas Bērzā''. Mums pēc tam bija apvienošanās – ''Latvijas Bērzs'' ar Rīgas ''Dinamo''. Tā selekcija Latvijā ir bijusi vienmēr – piramīda iet uz augšu. Tajā apvienošanās brīdī es vispār netiku sastāvā. Kaut kā kārpījos, un tad pēc pāris mēnešiem aizbraucu ar jaunāku komandu, kad mani paņēma kā tādu piekabīti. Beigu beigās redz, kā sanāca. Tīri nekas tā karjera.''
