Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2861, Did:0, useCase: 0

Ledus haļļu asociācijas vadītājs Miļuns: "Lielākie cietēji ir privāto haļļu īpašnieki"

Jānis Celmiņš

Covid 19 pandēmija un vīrusa ierobežošanas pasākumi rada problēmas daudzām nozarēm. Sporta nozarē lieli cietēji ir ledus haļļu īpašnieki, tāpēc portāls Sportacentrs.com vērsās pie Latvijas Ledus haļļu asociācijas (LLHA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Miļuna pēc komentāra par šī brīža situāciju.

Pirmie ierobežojumi, kas vistiešāk skāra ledus haļļu darbību, tika ieviesti jau 17. oktobrī. Tobrīd noteikumi aizliedza trenēties gan amatieriem, gan bērniem. Abas šīs grupas veido ievērojamu ledus noslodzi visās Latvijas ledus hallēs, stāsta Miļuns. Tobrīd tika atļauta vien publiskā slidošana un profesionāļu treniņi, kas sporta būvēm bija zināms atspaids, taču nepietiekams, lai halles varētu “savilkt galus”.

“Visi tālākie ierobežojumi situāciju vēl vairāk pasliktināja,” neslēpj Ēriks Miļuns. “Skaidrs, ka halles meklēja dažādus risinājumus, lai turpinātu darboties pēc principa – kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Šobrīd trenēties var izlases, Rīgas “Dinamo”, HK “Rīga” un visas Optibet Hokeja līgas komandas. Tajās hallēs, kurās ir OHL klubi, tās strādā tieši šo klubu vajadzībām. Vienīgais izņēmums ir Volvo ledus halles, kur bāzējas “Prizma/IHS”. A halle mums ir remontā, bet B hallē šobrīd trenējas tikai Latvijas daiļslidošanas izlase,” stāsta Miļuns, kurš ir arī “Prizma/IHS” galvenais treneris. “Mums nākamā spēle plānota vien 19. janvārī. Ja būsim veseli un varēsim spēlēt, tad pieļauju, ka varētu spēlēt arī B hallē. Zaudējumi ir ievērojami. Liela daļa haļļu saimnieki nevar pieņemt lēmumu, kā rīkoties tālāk. Izmaksas, lai nokausētu ledus laukumu un uzlietu to no jauna, ir vismaz desmit tūkstoši eiro, kamēr mēnesī izdevumi, lai uzturētu ledu kārtībā, arī ir līdzīgi,” stāsta Miļuns.

Lai rastu tālāku skaidrojumu, kā dzīvot tālāk, LLHA vadība jau oktobrī vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā, Veselības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, arī Latvijas Republikas Saeimā, taču atbildes no visām šīm iestādēm neesot saņemtas vēl šodien. “Veselības ministrija mūs informēja, ka stingri jāievēro ierobežojumi, bet Ekonomikas ministrija atbildēja, ka ledus haļļu īpašnieki var pieteikties visiem valstī noteiktajiem un pieejamajiem kompensācijas mehānismiem,” stāsta Miļuns.

“Skaidrs, ka pašvaldību un valsts atbalstu saņemošajām ledus hallēm ir nedaudz vienkāršāk, bet lielākie cietēji ir astoņu privāto haļļu īpašnieki. Neticu, ka pēc šādas situācijas attīstības kāds privātais tuvākajā laikā vēlēsies ieguldīt līdzekļus, lai būvētu ledus halles. Tad jau labāk lielveikalu vai degvielas uzpildes staciju,” reālists ir Miļuns.

     [+] [-]

, 2021-01-05 18:27, pirms 3 nedēļām
Kuru gan uztrauc mūsu valdībā, kā šo laiku spēs pārlaist uzņēmēji.