Draugiem.lv
Facebook
TwitterGrigorčuks: "Kamēr nav piedāvājuma, par Latvijas izlases trenēšanu nedomāju"
Foto: AFP/Scanpix
Ukraiņu speciālistam Romānam Grigorčukam pērn bijušas nekonkrētas sarunas saistībā ar Latvijas futbola izlasi, bet šobrīd viņš par šādu iespēju nedomā, portālam Sportacentrs.com pastāstīja Azerbaidžānā strādājošais speciālists.
Grigorčuks Latvijā pavadīja pēdējos spēlētāja karjeras gadus un arī sāka trenera karjeru, 2009. gadā aizvedot "Ventspils" vienību līdz UEFA Eiropas līgas grupu turnīram. Tiesa, pašā grupu turnīrā viņš vairs vienību netrenēja, jo abu pušu ceļi pēkšņi šķīrās. Turpinājumā viņš veiksmīgi strādāja dzimtajā Ukrainā, bet kopš 2014. gada trenē Azerbaidžānas vienību "Gabala", kuru jau divas reizes ievedis UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā.
Kaut Grigorčuks Latvijā nestrādā jau gandrīz desmit gadus, allaž, kad atbrīvojas valstsvienības galvenā trenera amats, daudzi līdzjutēji tieši viņu min kā ideālo kandidātu uz posteni. Līdz ar to portāls Sportacentrs.com pirmdien vērsās pie Grigorčuka pēc neliela komentāra.
"Nelasu Latvijas presi, nezinu visus jaunumus," par aktuālo situāciju pauda speciālists, sakot, ka pirms gada, kad amatu atstāja Marians Pahars, Latvijas Futbola federācijas (LFF) pārstāvji vērsās arī pie viņa. "Bija šādas tādas sarunas, bet neteikšu, ka tās varētu saukt par konkrētām."
Grigorčuks uzsvēra, ka šobrīd par iespēju trenēt Latvijas izlasi nedomā. "Vispirms jāsaņem piedāvājums. Šobrīd man tāds nav un līdz ar to par to nedomāju. Ja piedāvājums kādreiz nāks, padomāšu par šo tēmu un tad man būs konkrēts viedoklis. Šobrīd tam nav iemesla." Tomēr ukrainis pauda, ka katru reizi, kad atceras par Latviju, viņam paceļas noskaņojums. "Man ir ļoti labas atmiņas. Nesen arī apsveicu "Ventspils" komandu jubilejā. Tās ir īpašas emocijas."
Grigorčukam līgums ar "Qabala" komandu noslēgsies vasarā. Arī šajā jautājumā viņš lika manīt, ka pārāk par to nesatraucas, sakot, kad noslēgsies līgums, tad skatīsies.
Savukārt jau plašāk Grigorčuks komentēja faktu, ka viņa kādreizējais padotais Kaspars Gorkšs pretendē uz LFF prezidenta amatu. "Par Kasparu man ir ne tikai pozitīvas atmiņas, bet pat esmu pateicīgs, ka man bija iespēja strādāt ar tik stipru, kulturālu, progresīvu, futbolu zinošu spēlētāju. Esmu tikai par viņa kandidatūru, jo zinu, ka šis cilvēks var paveikt lielas lietas," teica ukrainis.
Vai tas nozīmē, ka viņš gaidīs no Gorkša zvanu pēc ievēlēšanas LFF prezidenta amatā? "Kaspars man var zvanīt jebkurā brīdī, vienmēr labprāt ar viņu parunāšu," ar smaidu pauda Grigorčuks. "Vienmēr sniegšu viņam palīdzību, ja tāda būs nepieciešama."
Kā zināms, pagājušās nedēļas otrajā pusē LFF valde izveidoja darba grupu, kas būs atbildīga par izlases galvenā trenera kandidātu saraksta izveidošanu līdz 25. aprīlim. Tajā strādās LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, LFF Elites futbola attīstības komitejas priekšsēdētājs Māris Verpakovskis, LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs, LFF Izglītības nodaļas vadītājs Jurijs Andrejevs un Latvijas Futbola treneru asociācijas (LFTA) pārstāvis, kurš tiks deleģēts atsevišķi.
Savukārt LFF prezidenta vēlēšanas, kurās kandidē Gorkšs, Vadims Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš, risināsies 27. aprīlī.
Godīgi izstāstīt? Nē, nu bet protams, ka godīgi izstāstīs un, ja tas nebūs baigais elites džeks, piekritīs. Es tikai baidos, ka rezultāti nebūis labāki kā patreiz pie Starika vai savulaik pie Gerija...
Manuprāt, šobrīd izlases galvai, neatkarīgi no nacionalitātes, rases vai tautības, jābūt kārtīgam mužikam, kurš iemācīs puikām dzimteni mīlēt un, kaut vai, ar asiņainām kājām un galvām, taču, tīri uz rakstura un nekaunības rēķina, vinnēt visādus Girbralitārus un Fēru salas.
A kas mums tagad notiek? Laukumā iziet 11 mīkstkāji, kuri fiziski ir gatavi max 30min spēlei, itkā grib spēlēt aļa Paņenkas 11m sitienu stilā - ar glancīti un bez kārtīga kapiņa, taču meistarības līmenis to neatļauj darīt. Sorry, bet tos sluņķus vajag kārtīgi izdresēt, lai spēlē kā kārtīgi darba zirgi, nevis slāj kā modeles pa mēli.
Grigorčukam 2 mīnusi - nav pieredzes specifiskajā darbā ar izlasēm un es neesmu redzējis viņa vēlmi vispār vadīt Latvijas izlasi "kad piedāvāsim tad domāšu un sāksim tirgoties.."
spēlētājus, taktiku taču var mainīt. katram trenerim ir iespēja izveidot savu modeli.
man atkal liekas dīvains tas treneris, kas negribētu vadīt nacionālo izlasi (tas neattiecas uz pašiem top treneriem un ļoti sliktiem treneriem).
tieši otrādi, jebkurš augošs treneris rautos uz Latviju - Latvijas līmenis nav 0:1 Gibraltārs, prasmīgs treneris izveidos modeli kas mierīgi spēlēs ranga 70-80.vietas līmenī un par šādu progresu iegūs ievērību no augstāka līmeņa.
Nav pieņemami, ja nacionālā izlasē saziņa notiek krievu valodā!
Tomēr labāk būtu treneris no rietumiem! Bet ja nav naudas, tad kāds vietējais treneris. Pirmais prātā nāk Dobrecovs, kurš jau pērn izteica vēlēšanos strādāt ar izlasi!
Vienīgais nosacīti vietējais treneris, kurš varētu strādāt ar izlasi, manā skatījumā, pagaidām ir Pertija. Vienīgais no vietējiem, kuram, kā saka - zarna nebūtu par tievu. Kāds vēl Dobrecovs?! Tikai tāpēc, ka viņš ir vietējais un ir izrādījis gatavību "pastrādāt" ar izlasi?! Zini, par 75 pakām gadā, es arī neatteiktos... Patreiz mums nav LV treneru, kuri būtu gatavi strādāt visaugstākajā līmenī. Atkal akmens Federācijas lauciņā, kuri neko nav darījuši, lai sagatavotu mums vismaz pārīti vietējo augstas klases futbola speciālistu. Ne kursi, ne semināri, ne apmaiņas programmu, nekā. Viss, kā saka, pašmācības ceļā. Tad nu esam tik nabagi, ka jāskatās vietējos trenerus nacionālās izlases trenēšanai no amatieru komandām(!!!)...
Es tai krievu branžai nekad neesmu līdzi jutis. Jā, es paskatos spēles, jo futbols kā sporta veids interesē.
Varbūt teiksi, ka esmu pārāk nacionāls? Zinu gan, ka mani latviešu kolēģi, draugi vispār reti kurš skatās Latvijas futbolu, neesot ko redzēt kā tie krieviņi sasaucas, nolamājas un spēlēt arī neprot!
Bet ja par nacionālismu, tad latviešiem tas ir krietni par maz! Visi mūsu kaimiņi- igauņi, leiši, ukraiņi, krievi ir krietni lielāki nacionālisti. Vislielākie laikam krievi, bet tas jau viņiem velk uz šovinismu!
Bet par futbolu Latvijā, kamēr spēlētāju proporcijās nebūs vismaz 50% latviešu, futbols turpinās stagnēt, jo latviešu skatītājiem ļoti maz interesē šis futbols, kur brīžiem spēlē divas krievu komandas, pa retam kāds latvietis, vai melnais!
Paskaties visu izlašu sastāvus, paskaties LČ komandu sastāvus - nu nav vairs tie laiki, kad 90% spēlētāju bija krieviski runājošo! Stabili šobrīd ir vismaz 50/50 tā proporcija.
Sorry, bet Tu šobrīd tiešām jau velc uz pārspīlētu nacionālismu un Tavi kolēģi arī. Tas ir totāls stereotips, ka savā starpā spēlē krievi un lamājas. Nez, kā tad spēlētājiem būtu jālamājas laukumā - velns pa stenderi vai ka tevi divi-deviņi?! Nesmīdini! Skaidrs, ka vissulīgāk ir nolamāties krieviski. Pat Tevis cildinātie leiši un estiņi lamājas krieviski, tā, ka nevajag!
Un savas domas par treneri jau izteicu iepriekš - vari palasīt manu viedokli un pamatojumu - kāpēc mums vēl par agru kā izlases galveno treneri piesaistīt Dešamu, De Būru vai Hodžsonu.
Reiz gadījās būt uz Daugavpils- Ventspils spēli. Tur laukumā no 22 spēlētājiem bija viens latvietis, virslīgā līdz proporcijai 50: 50 vēl tālu.
Lamāšanās/ Drošvien savu reizi bez tā neiztikt! Jā, bet kāpēc gan ne- velns parāvis, Pēteri netaisi sūdus! Bieži gan komandas biedrs nesapratīs! Estiņi, leiši- viņi jau arī bija zem krievu jūga, bet tomēr savu nacionālo stāju vairāk saglabājuši un kurrata dzirdēsi biežāk nekā krievu lamu vārdus.
Bet mazliet salīdzināsim, ko Maskavā teiktu krievs- ja iznāktu Krievijas komanda, lielākā puse futbolistu būtu ķinieši, nu kaut vai gruzīni vai citi, treneris visu vadītu ķiniski, spēlētāji laukumā ierasto krievu mīļvārdiņu vietā kaut ko murmulētu aziātu mēlē! Krievi to nemūžam nepaciestu!!
Bet daži grib iestāstīt, ka Latvijā analogi ir normāli un nevajag būt nacionālistam!