Karsējmeitenēm būt!

- Kā tapa ideja par jaunu Gulbenes Buku karsējmeiteņu izveidi?

Patrīcija: Šogad uzsāku mācības Latvijas Kultūras koledžas 1. kursā par deju kolektīva vadītāju ar specializāciju mūsdienu dejā. Kā jau katru gadu arī šogad šīs skolas mācību programmā ietilpst prakse, kuras primārais uzdevums ir iegūt pirmo pieredzi deju kolektīva vadīšanā un apmācībā. Tā, nu, ilgstoši domājot iespējamos variantus, prātā "iešāvās" ideja atjaunot karsējmeitenes. Pirms tam pati vairākus gadus biju karsējmeitene un pametot šo nodarbošanos es sapratu, cik ļoti man pietrūkst tā visa - emociju, sajūtu, ko guvu, iepriecinot publiku minūtes pārtraukumos un esot daļa no Gulbenes basketbola. Neskatoties uz to, ka praksi varēju izvēlēties jebkura pilsētā, jebkurā deju studijā, kur var trenēt jau pieredzējušus dejotājus, izvēlējos riskēt - atrast meitenes ar mazu dejošanas pieredzi, lai pilnveidotu viņas dejošanā, uzlabotu viņu fizisko formu un dotu viņām lieliskas emocijas un pieredzi.

- Vai bija liels atbalsts no dejot-gribētāju puses? Kāda bija atsaucība?

P.: Atbalsts noteikti nebūtu tik liels, ja nezinātu, kur meklēt kontaktus un palīdzību. Atklāti sakot, šīs meitenes man ir diezgan labi pazīstamas. Iespējams, ja Gulbenē nebūtu bijusi nedaudz sāpīga pieredze ar negācijām tieši saistībā ar "Gulbenes Buki" karsējmeitenēm, būtu savādāk, bet esmu pateicīga, ka šīs meitenes, neskatoties uz to, piekrita lauzt savus stereotipus un iesaistīties šādā avantūrā.

- Vai mūzikas izvēle un horeogrāfija izvēlies Tu?

P.: Jā, dziesmas izvēlos pati, taču konsultējos arī ar tēti, jo viņš zin, kāda mūzika uzrunā skatītājus. Jā, arī horeogrāfiju un dejas domāju patstāvīgi, izvērtējot visu meiteņu spējas. Pašlaik meitenes ir kā mana "labā roka", jo dod ļoti vērtīgus padomus un ieteikumus.

- Janvāra mājas spēlēs jūs bija iespēja vērot tikai spēles otrajā puslaikā. Vai 1. februāra spēlē gaidāmas kādas izmaiņas?

P.: Atklāti sakot, savā debijas reizē bijām ļoti satraukušās - pirms spēles apspriežot vai nodejot izdosies pietiekami labi. Tagad ļoti cītīgi strādājam, lai jau no 1. februāra varētu būt karsējmaitenes uz pilnu slodzi, tas ir, atbalstīt Bukus visu spēles laiku.

- Bet spītējot arī negatīvajai pieredzei, tu, es redzu vairāk tomēr piekristu vārdiem - vienmēr skatīties uz priekšu, nākotnē un, galvenais, pozitīvi? Kāds būtu Tavs kā dejotājas/skolotājas dzīves moto?

P.: Viennozīmīgi! Nekad neesmu uz dzīvi un, jo īpaši, uz nākotni skatījusies caur "tumšiem logiem". Neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt. Protams, izdzīvot mirkl arī nav tas sliktākais variants, bet , esot šādā amatā, nedrīkst nedomāt par nākotni. Mans moto, kā dejotājai, varētu būt - "uzdrošinies riskēt, jo Tev nav ko zaudēt" . Runājot par nākotni, es ceru, ka ar šo dejotprieku mēs spēsim pulcēt aizvien vairāk publikas "Gulbenes Buki" spēlēs, jo bez skatītāju atbalsta samazinās motivācija gan pašiem basketbolistiem, gan arī pašām karsējmeitenēm. Tā ka - sarosamies un tiekamies jau 1.februārī!

Paldies meitenēm - Patrīcijai Rubenei, Indrai Gailānei, Baibai Briedītei, Janetai Bokalderei, Anetei Bokalderei, Zanei Ivanovai, Enijai Loginai, Simonai Riekstiņai, Līvai Kuharenko, Dacei Cepurītei par lielo atbalstu un uz tikšanos 1. februārī, kad Gulbenes Buki savā laukumā uzņems Rīga/Rīdzene/LU komandu!