Leģionārs: "Izraēlas līgas spēlētājus paredzēts ieslodzīt mājās – kas tā par dzīvi?"

"Esam informēti, ka Izraēlas “Winner” līga nākamajās nedēļās plāno atsākt 2020. gada sezonu. Lai gan esmu priecīgs par iespēju atgriezties pie normālas dzīves un spēles, kuru mīlu, man ir bažas par apstākļiem, kādos iecerēts aizvadīt sezonas turpinājumu.

Reģistrēto gadījumu skaits Izraēlā samazinās, taču vīrusa klātbūtne valstī joprojām ir jūtama. Tā rada risku spēlētājiem un mūsu ģimenēm. Izraēla, pateicoties sociālās distancēšanās politikai, sekmīgi ierobežo vīrusa izplatību, taču basketbola spēlēšana nenodrošina drošu sociālo distancēšanos.

Mums atsūtītajā dokumentā izklāstīti dažādi jautājumi, taču piesardzības pasākumi šķiet nepietiekami. Joprojām pastāv iespēja inficēties. Spēlēšana pakļauj riskam spēlētājus, trenerus, personālu, kā arī viņu ģimenes. Vīruss nopietni neapdraud jaunos un labi sagatavotos spēlētājus, taču varam kļūt par pārnēsātājiem, tādējādi ietekmējot mīļoto veselību.

Dokumenta pielikumi, manuprāt, ir smieklīgi. Spēlētājiem no 1. jūnija līdz 31. jūlijam atļauts doties tikai uz darbu. Spēlētāji šajā laikā nevar doties uz veikalu, lai nopirktu pārtiku. Spēlētāji nav atļauts kontaktēties ar nevienu cilvēku ārpus darba vietas.

Spēlētāji ir ieslodzīti mājās, izņemot došanos uz darbu. Kas tā ir par dzīvi? Vai, spēlējot basketbolu, tiešām ir tik bīstami doties uz veikalu? Man ir nopietnas bažas par mūsu mentālo veselību, ja divus mēnešus nedrīkstēsim pamest mūsu dzīvokļus. Manuprāt, “Winner” līga rīkojas bezatbildīgi, pieprasot spēlētājiem tā rīkoties.

Radušies arī citi jautājumi – par spēlētāju ģimenēm. Vai ierobežojumi attiecas arī uz viņiem? Ja nē, kāda jēga?

Dokumentā apgalvots, ka pozitīva testa gadījumā komanda uz divām nedēļām dosies karantīnā, taču nav precizēts, kas notiks pēc tam. Vai komanda šajā laikā saņems tehniskos zaudējumus? Vai sezona tiks pagarināta par divām nedēļām? Vai pozitīva testa gadījumā sezona tiks vienkārši atcelta?

Dokumentā teikts, ka aizliegta sarokošanās. Varu laukumā aizsargāties pret pretinieku, lēkt viņam virsū, sagatavot aizsegu, cīnīties par atlēkušo bumbu, taču nevaru paspiest roku. Ja pastāv 0,1% iespēja, ka sarokošanās ir bīstama, vai nebūtu jocīgi apsvērt spēlēšanu kā tādu?

Mans galvenais jautājums – vai spēlētāji var pieņemt saprātīgu lēmumu par atgriešanos laukumā, nesaņemot atbildes uz augstākminētajiem jautājumiem?

Neskaitot vīrusa radītos izaicinājumus veselībai, atsevišķi jāizskata ļoti saspringtais kalendārs pēc vairākiem mēnešiem pašizolācijā. (Bijušais NBA vingruma treneris), profesors Frančesko Kazolins uzskata, ka palielināta slodze pēc ilgstošas pašizolācijas palielina savainojumu risku. Viņš iesaka aizvadīt 6-8 nedēļu treniņnometni, kamēr “Winner” līga piedāvā 19 dienas.

Mums pieprasa spēlēt tādos apstākļos, vienlaicīgi pieņemot būtisku algu samazinājumu. Tas ir ārkārtīgi netaisnīgi.

Nekas nepriecētu mani vairāk par basketbola atsākšanu normālos un veselīgos apstākļos. Neraugoties uz to, mana un manas ģimenes veselība ir ārkārtīgi svarīga. Kamēr “Winner” līga nevar ticami apstiprināt spēlētāju fizisko un mentālo drošību, prasība atsākt spēlēt ir bezatbildīga. Ja es vai kāds cits spēlētājs nolems nespēlēt, darīsim to bez sirdsapziņas pārmetumiem."

This is what an American player sent to his team in Israel where Winner League is set to resume in a few weeks pic.twitter.com/qM6mL4UVLf

— Emiliano Carchia (@Carchia) May 17, 2020