Mudieja stāsts: Kara posts, pirmais miljons Ķīnā, NBA drafts

No kara uz sapņu zemi

1996. gada 5. martā Zairas galvaspilsētā pilsētā Kinšasā Žana Pola Mudieja un Terēzas Kabejas ģimenē piedzima trešais dēls - Emanuels. Gadu vēlāk Zaira tika pārsaukta Kongo vārdā, bet ģimene drīz vien palika bez tēva, kurš gāja bojā nemieros. Kongo otrā kara laikā Terēza knapi savilka galus, lai ģimene spētu izdzīvot konstantās bailēs par savu dzīvību. “Katru dienu lūdzāmies, lai notiktu kaut kas labs, un tas arī mēdza notikt. Dažreiz nepazīstami cilvēki atnāca un iedeva rīsu paciņu. Mēs nekad nebijām izsalkuši un vienmēr varējām aiziet uz skolu, bet, ja godīgi, nezinu, kādā veidā mamma tika galā ar visu,” septiņus gadus vecākais brālis Stefans sarunā ar dallasnews.com atceras bērnības grūtības.

Kad Emanuelam bija pieci, Terēze pieņēma lēmumu doties uz ASV, lai pieprasītu patvērumu. Bērni no mātes bija šķirti apmēram gadu, kamēr Terēze iekārtojās darbā un sarīkoja iespēju visiem dēliem pārcelties uz Arlingtonu Teksasā. Lai gan sākotnēji, ieradušies ASV, bērni pārsvarā runāja tikai franču valodā, bērnībā dzimtenē vērotais amerikāņu seriāls “Draugi” ļāva pietiekami ātri adaptēties amerikāņu dzīvesstilam.

Lai gan tēvs Žans Pols bija 208 centimetrus garš un svēra vairāk nekā 130 kilogramus, bet dēli sava tēta parametrus nesasniedza, tie tik un tā bija pietiekoši, lai izceltos sportā. Astotajā klasē Stefans bija 190 centimetrus garš un tika pamanīts basketbola laukumā. Arī jaunākie brāļi tika aplipināti ar groza bumbas spēli. “Mums bija vienalga, kādi ir laika apstākļi. Atceros, ka vienreiz ārā bija +2 grādi, bet mēs uzvilkām cimdus un gājām spēlēt,” Emanuels atceras, ka bumbas spēlēšanai nav traucējuši nekādi blakus apstākļi. Vidējais brālis Žans Maikls pēc vidusskolas netika pie vietas 1.divīzijas universitātes komandā pārrautu krustenisko saišu dēļ, taču vēlāk tādas iespējas parādījās, jo koledžas vēlējās izmantot vecāko brāli, lai pievilinātu jaunāko.

Koledžas vietā pirmais miljons Ķīnā

Jaunākais, Emanuels, bija vidusskolas zvaigzne basketbola laukumā un jau 15 gadu vecumā koledžu skauti nāca skatīties Mudieja spēles, liekot noprast – turpini strādāt un sekos piedāvājums. Pienākot laikam, kad jātiek skaidrībā par nākotni, Emanuelam bija neticamas iespējas – stipendiju piedāvāja arī tādas skolas kā Kentakī, Kanzasa, Beilora, Oklahoma un SMU. Mudiejs izvēlējās tieši pēdējo, jo komandu vadīja (un joprojām vada) viens no visu laiku izcilākajiem treneriem Lerijs Brauns. Un simpātijas bija abpusējas.

“Viņam ir viss nepieciešamais: personība, konkurētspēja, inteliģence,” Mudieju pirms pievienošanās universitātei slavēja Brauns. “Nespēju aptvert, cik ļoti mums paveicies. Viņš padarīs labākus arī pārējos spēlētājus. Tomēr viņam nepieciešams labs treneris, un tāpēc viņš ir ieradies šeit.”

Taču līdz iespējai trenēt Emanuelu Brauns tā arī netika. “Biju gatavs doties uz SMU un spēlēt pie trenera Brauna, lai sagatavotos karjerai NBA. Tomēr man apnika redzēt savu mammu cīnāmies par izdzīvošanu. Pēc sarunas ar treneri Braunu un tuviniekiem nolēmām, ka labākā iespēja gādāt par savu ģimeni ir uzreiz uzsākt profesionāļa karjeru,” lēmumu sekot Brendona Dženingsa pēdās pagājušās vasaras vidū skaidroja Mudiejs.

Tiesa, atšķirībā no Dženingsa, Mudiejs profesionāļa karjeru sāka nevis Vecajā kontinentā, bet Ķīnas dienvidos. Guandunas “Southern Tigers” organizācija bija gatava maksāt 18 gadus vecajam Mudiejam 1,2 miljonus dolāru par sezonu. Un šī ir vieta, kad stāstā iesaistās olimpiskais čempions Igors Miglinieks. Latviešu speciālists strādāja par treneri-asistentu “Southern Tigers” vienībā, redzēja Mudieju tuvāk nekā jebkurš cits un strādāja ar jauno censoni dienu dienā.

Miglinieks: “Pie visa vēl jāstrādā. Un viņš to darīs”

“Ļoti talantīgs spēlētājs, bet viņam nav vienas tādas lietas, ar ko ļoti izceltos, un bija jūtams, ka iepriekš nebija darīts nekāds individuālais darbs,” rubrikas “Aiz sānu līnijas” lasītājiem Miglinieks atzīst, ka Mudiejam no dabas ir lieliskas dotības, lai kļūtu par augstas klases spēlētāju. “Ar lietuvieti [fiziskās sagatavotības treneri Virginiju] Mikalausku sākām strādāt ar viņu individuāli. Sākums bija grūts, jo viņš nesaprata darba ritmu – gan strādājot pie individuālās tehnikas, gan pie fiziskā. Viņš atzinās, ka nekad neko tamlīdzīgu nebija darījis. Bija patīkami vērot progresu, jo, sākot gandrīz no nulles, tas redzams ļoti izteikti.”

“Viņam ir ļoti inteliģenta ģimene un liela mīlestība pret savu valsti, no kuras nācās aizbēgt kara dēļ,” Miglinieks raksturo Mudieju. “Viņš ir mērķtiecīgs un trenējams. Ir spēlētāji, kas spēlē un kas izpilda. Jau pirmajos treniņos bija redzams, ka viņš ir spēlētājs, kas spēlē – redz un vērtē situācijas uz vietas, nevis dara tikai to, kas pateikts. Labi pārredz laukumu, var iziet cauri un izmest ārā. Fiziski pietiekoši spēcīgs, lai ieliktu no augšas. Metiena izjūta ir, bet ārkārtīgi trūkst stabilitātes. Parasti 100 metienu izmešana nav nekas īpašs, bet viņš nebija spējīgs nokoncentrēties uz to, jo nekad iepriekš nebija to darījis.”

“Ar katru spēli viņš kļuva labāks un pārliecinošāks. Labs spēlētājs pārejas basketbolā – tieši kā NBA vajadzīgs,” Miglinieks paredz, ka Mudiejam nebūs problēmu iejusties NBA spēles stilā, jo ātrā spēlē pieņem pareizos lēmumus. Toties problēmas, vismaz sākotnēji, varētu sagādāt spēle aizsardzībā. “Ķīniešiem interesē tikai uzbrukums, par aizsardzību šeit neviens īpaši nesatraucas. No paša [Mudieja] nenāca ārā nekas īpašs aizsardzībā, bet viņam ir dotības, lai labi spēlētu arī aizsardzībā.”

“Vai viņš uzreiz varētu būt piecinieka spēlētājs kādā no komandām? Grūti pateikt. Viņam pie visa vēl jāstrādā, un viņš noteikti to darīs. Bet daudz atkarīgs arī no tā, vai viņš trāpīs sev īstā komandā un pie īstajiem treneriem. Ar galvu un domāšanu viss ir kārtībā. Komandas spēlētājs, kurš nebaidās paņemt spēli arī uz sevi, ja to prasa situācija. Kā NBA – četrus piecus uzbrukumus bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem nospēlēt viens pats,” Miglinieks redz Mudieju kā labu NBA spēlētāju. “Gribu, lai viņam viss izdotos un vēlu tikai labāko. Kā cilvēks viņš ir ļoti labs un nāk no labas ģimenes, kam gājis grūti dzīvē.”

Atlētisks Maģiskais Džonsons?

Ķīnā jau tāpat ir īsa sezona – regulārais turnīrs tiek izspēlēts trīs mēnešos, bet komandām, kas kvalificējas izslēgšanas turnīram, jāspēlē vēl mēnesis vai divi. Mudiejs savainojuma dēļ kopumā nospēlēja vien 12 mačus, vidēji gūstot 18 punktus, izcīnot 6,3 atlēkušās bumbas, atdodot 5,0 rezultatīvas piespēles un pārtverot 1,6 bumbas.

196 centimetrus garais un 91 kilogramu smagais Mudiejs tiek salīdzināts ar visiem pēc kārtas – Deriku Rouzu, Džonu Volu, Raselu Vestbruku, Džrū Holideju, Tairīku Evansu un pat mazāka izmēra Maģisko Džonsonu. Te gan atkal parādās amerikāņu interesantais domu gājiens – kā gan atlētisko Rouza un Vestbruka eksplozivitāti var salīdzināt ar neatlētisko Maģisko Džonsonu? Katram pašam ir iespēja veikt savus secinājumus un salīdzinājumus:

Emanuela Mudieja sniegums regulārajā sezonā Ķīnā

Emanuela Mudieja labākās epizodes izslēgšanas turnīrā

Iedīgļus tam, cik labs Mudiejs var kļūt, redzēsim jau nākamajā sezonā, bet pats 19 gadus vecais basketbolists ir apņēmības pilns atstāt pamanāmu ierakstu līgas vēsturē. “Negribu vienkārši tikt NBA un viss. Vēlos kļūt par labāko. Vēlos būt veiksmīgs savas ģimenes dēļ. Pirmais manā dzīvē ir Jēzus Kristus, bet vēlos kļūt par labāko arī savas ģimenes dēļ. Man nav nekā svarīgāka par viņiem.”

Mudieja izredzes tikt drafta pieciniekā nedaudz samazinājušās, salīdzinot ar prognozēm vēl pirms dažiem mēnešiem. Skaidrs, ka ar pirmajiem numuriem tiks paņemti garie spēlētāji, bet cīņā par augstāko kārtas numuru mazajiem spēlētājiem Muidejam izaicinājumu metīs Ohaio štata universitātē sezonu nospēlējušais D’Andželo Rasels. Gan draftexpress.com, gan nbadraft.net šobrīd Raselam tiek prognozēta augstāka izvēle, taču tas nemaina Mudieja stāsta fonu – vēl pirms dažiem gadiem puisis mēģināja izdzīvot karā, bet šonedēļ īstenos savu bērnības sapni…