Viedoklis: Adamane: "Savulaik, pēc zaudējuma šveicietēm, priecājāmies vairāk nekā konkurentes"

"Nedomāju, ka kāda no meitenēm nebūtu bijusi gatava cīņas sākumam no spēles pirmās svilpes. Drīzāk lielu lomu nospēlēja psiholoģiskais faktors, jo spēle bija jāaizvada pret čempionāta mājinieku komandu, kas prasa papildus emocionālo spriedzi un lielu atbildību. Turklāt vēl daudzu skatītāju klātbūtnē, kas diemžēl mūsu meitenēm nav ikdienišķa parādība," neveiksmīgo spēles sākumu skaidrot centās Liene Adamane, kura līdz šim bijusi visu laiku rezultatīvākā Latvijas izlases florboliste mačos ar Šveices valstsvienību. "Pieļauju, ka kādai no debitantēm tas bija pārāk liels saviļņojums, gandarījums un nebijis piedzīvojums. Protams, šādu spēles sākumu varēja ietekmēt arī sakrājušais nogurums un smaguma sajūta kājās, ņemot vērā, ka mūsu meitenes aizvadīja piekto spēli piecās dienās."

Savs viedoklis Adamanei bija arī par Šveices valstsvienību: "Cik esmu redzējusi Šveices izlases spēles, var redzēt, ka viņām ir nosprausts mērķis, kuru viņas cenšas īstenot – pasaules čempionāta zelts. Tam viņas soļo pretim lieliem, platiem soļiem. Spēlētājas ir ātras, tehniskas un viņas darbojas disciplinēti un ar augstu piespēļu kultūru, kas arī ļāva viņām aizvadīt pārsteidzoši labu spēles sākumu pret Latvijas izlasi.

Neskatoties uz to, spēli vērtēju kā pietiekami spraigu, dinamisku un interesantu skatītājiem, ar skaistiem vārtu guvumiem abu izlašu izpildījumā. Prieks, ka mūsu meitenes neaizvadīja visu spēli tikai dziļi aizsardzībā, bet arī veidoja ātrus pretuzbrukumus, pieturēja bumbiņu un aizsardzībā bloķēja pretinieču metienus. Turklāt arī uzbrukumā realizēja savas iespējas. Vienīgi žēl, ka dažbrīd pietrūka sportiskās veiksmes."

Ja jau Adamane ir labākā punktu guvēja spēlēs pret Šveici, tad viņai ne reizi vien ir nācies doties laukumā pret šo izlasi. Tādēļ Sportacentrs.com lūdza atcerēties saistošāko cīņu viņas karjerā pret šveicietēm: "Tā nu ir sanācis, ka savstarpēji nūjas ir krustotas ļoti daudzas reizes un mums tas allaž izrādījies klupšanas akmens, kas visnepiemērotākajā brīdī trāpījies mūsu ceļā. Tā notika arī 2007. gada pasaules čempionātā, kad mēs ar šo izlasi spēlējām pat divreiz. Sākumā cīnījāmies grupu turnīrā, bet vēlāk pašām par pārsteigumu spēlējām arī mazajā finālā par trešo vietu. Toreiz ieguvām augsto ceturto vietu, kas mūsu mazajai valstij joprojām ir labākais sasniegums pasaulē. Izcīnītā vieta deva lielu emocionālā lādiņu un likās, ka "koka medaļas" ir zelta medaļas vērtībā. Diezgan komiski izskatījās, ka mēs par savu izcīnīto ceturto vietu priecājāmies pat vairāk, nekā šveicietes par trešo vietu un reāli izcīnītiem cēlmetāliem. Šo bronzas spēli aizmirst un izsvītrot no atmiņas nebūs iespējams nekad!"

Spēles otrajā daļā vismaz rezultāta ziņā bija vērojama līdzvērtīga spēkošanās: "Domāju, ka temps pārāk nemazinājās. Vienkārši šveicietes, saprazdamas, ka rezultāts viņām ir visai drošs, nedaudz atslāba, sāka spēlēt, vienkāršāk, gudrāk un vēl atvērtāk, tādējādi pietaupot spēkus un epizodiski, iespējams, zaudējot koncentrēšanos. Ar to domāju, ka pretinieces nespēlēja fiziski, bet vairāk ar galvu. Un, protams, arī Latvijas izlases meitenes lika saprast, ka var cīnīties pret šāda līmeņa komandu."

Pēc vienas atpūtas dienas Latvijas izlasei priekšā vēl divas spēles turnīrā. Ja nenotiks lieli brīnumi, tad sestdien būs jāsacenšas ar Poliju: "Protams, ka vēlos redzēt un sagaidīt tikai un vienīgi pārliecinošu uzvaru un pēc tam pēc iespējas augstāku vietu čempionāta noslēgumā. Ceru, ka brīvdiena neiedos florbolistēm pārāk lielu atslābumu pēc iepriekšējā maratona un meitenes nocīnīsies godam!"