TwitterAizsaulē devies olimpiskais medaļnieks Silovs
68 gadu vecumā piektdien mūžībā devies Latvijas vieglatlēts Juris Silovs, kurš savā karjerā izcīnīja divas olimpiskās medaļas sprinta stafetē, vēsta Latvijas Sporta muzejs.
Krāslavietis Silovs 1972. gadā Minhenē PSRS izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4×100 m stafetē. Sākotnēji uz sacensībām Silovs tika paņemts vien kā rezervists.
"Minhenē man bija atvēlēta tikai rezervista loma. Kopā ar Borzovu un Korneļuku vajadzēja skriet Atamasam un Loveckim. Droši vien, ja būtu no Maskavas vai Kijevas, četriniekā iekļautu mani. Lai vai kā - sens sapnis bija kļuvis par īstenību. Es biju olimpiskajā Minhenē un joprojām visu atceros gandrīz vai pa stundai! Beigās sanāca tā, ka 100 m sacensībās traumu dabūja Atamass, un nākamais rindā biju es," Silovs 2016. gadā teica intervijā portālam Tvnet.
Savukārt četrus gadus vēlāk Monreālā PSRS izlase ar Silovu sastāvā šajā distancē izcīnīja bronzas medaļu. Tāpat viņš Monreālā startēja arī 100 metru sprinta individuālajās sacensībās, kur gan nepārvarēja priekšsacīkstes.
Abās olimpiskajās spēlēs Silovs stafetē veica trešo posmu.
Tāpat Silovs izcīnīja trīs zelta medaļas Universiādēs, 1973. gadā uzvarot 100 metru sprinta individuālajā distancē, bet 1975. un 1977. gadā esot labākais 4x100 metros. 1974. gadā Silovs laikraksta "Sports" aptaujā tika atzīts par populārāko sportistu Latvijā, bet karjeru 1978. gadā noslēdza traumu dēļ.
Silovs 13 reizes kļuva par Latvijas čempionu un 11 reizes laboja Latvijas rekordu. Viņa labākais rezultāts - 10,33 sekundes - rekorda godā noturējās 24 gadus un tika pārspēts vien 1997. gadā. Tas arī šobrīd ir visu laiku trešais labākais rezultāts Latvijas vieglatlētikas vēsturē, atpaliekot vien no Ronalda Arāja un Sergeja Inšakova. Savukārt 60 metru sprintā telpās Silovam joprojām pieder Latvijas rekords.
"Drīz pēc Monreālas atkal sākās traumas, kas man secen nav gājušas un ietekmējušas arī karjeru. Tiesa, vēl pamēģināju atgriezties. Skrēju arī 1979.gada Tautu spartakiādē, taču pilnīgi bez entuziasma. Kā treniņā un nejutu, kā tagad moderni saka, motivāciju. Līdz ar to vairs negribēju mocīties. Nebija vairs iekšā," atcerējās Silovs. "Reizēm rezultāti sanāca pat tīri labi. Spartakiādē 4x100 m stafetē labojām Latvijas rekordu (40,25 - kopā ar Genādiju Murašovu, Anatoliju Mackeviču un Inetas Radevičas tēvu Valēriju - aut.). Šķiet, uzvarēju arī Latvijas čempionātā (10,5; labākais sezonas rezultāts bija 10,3). Jā, man vēl nebija pat 30 gadu, taču laikam jau sevi biju izsmēlis. Spēka vairs nebija, un arī rezervju, no kurienes pasmelties, trūka. Gan fizisko, gan psiholoģisko. Tad arī nolēmu beigt, jo zināju, ka rezultāti labāki vairs nekļūs."
Pēc sportista karjeras Silovs darbojās sabiedriskās ēdināšanas jomā.
