TwitterLeitis: "Sēdēju istabā un domāju, ka tas nav normālam cilvēkam iespējams"
Tikai viena diena ir vajadzīga no pilnīga cerību zuduma līdz triumfam, un tikai dažas minūtes ir nepieciešamas atkal līdz sapņa iznīcināšanai...
Pēc Jāņa Leiša finiša 400 metru pusfinālā, trešās vietas skrējienā, jauna personiskā un atkārtota 1991. gadā sasniegtā Vjačeslava Kočerjagina Latvijas rekorda, kā arī par 0,02 sekundēm pārpildītā olimpiskā B normatīva sportists ilgi nenāca uz mix zonu. Ieskatoties datorā, varēja saprast, kāpēc tā notiek – viņam un polim Marcinam Marcinišinam bija pilnīgi vienāds laiks (45,88), un tā bija... astotā vieta, kuru abi dalīja. Tas nozīmēja, ka abi divi, skatot rezultātu simtdaļās, būtu pelnījuši vietu finālā un ka organizatoriem pa nakti būtu jāuzbūvē devītais celiņš, lai abi varētu sacensties ar pārējiem septiņiem labākajiem šī čempionāta sprinteriem. Pelnījuši bija abi, kaut gan 1. kārtā ātrāks bijis Leitis (45,92 pret 46,47) un pusfinālā viņš finišējis trešais, kamēr Marcins – ceturtais.
„Vajadzētu būt finālā abiem diviem,” domīgi teica Leitis. „Sēdējām ar poli ļoti ilgi. Un par mums lēma, kurš skries, skaitot sekundes tūkstošdaļas. Nebūtu jau slikti, ja izveidotu devīto celiņu...
Vakar, šeit pat runājot, likās, ka būs slikti. Tomēr jau pēc stundas likās – oho, laižam vēlvienreiz! Pats biju patīkami pārsteigts. Šodien pirms sacensībām arī biju pārbijies, sēdēju istabā un domāju, ka par daudz esmu sadomājies un ka tas nav normālam cilvēkam iespējams. Vienalga ļoti gribu skriet finālā, jo Latvijā vieglatlētikā ir tā – ja esi finālā, esi olimpiskajā vienībā, un tad ir kaut kāda nākotne. Ja ne, tad sportā īsti nav ko rādīties, jo pagaidām ar finansēm tā ir, kā ir... Tāpēc ļoti, ļoti ceru uz šo finālu.”
Vēl iepriekšējā vakarā Jānis bija morāli sagrauts un pārliecināts, ka pusfinālā nestartēs. „Sapratu, ja es šodien izgāžos 400 metros, rīt tāllēkšanas sektorā es reabilitēties nevarēšu, jo lekšanai traucēs cirkšņa savainojums. Gribu Latvijas olimpiādē lēkt tālumu un izpildīt olimpisko normatīvu. Tāpēc līdz tam laikam būtu sevi jāsaved kārtībā. No vienas puses var teikt, o, viņš piedalās veselās trīs disciplīnās (arī 4x100 metru stafetē. – D.Ā.), bet, no otras, tas ir drusciņ muļķīgi, jo kāds vienā nostartē labi, nevis trijās ākstās. Tāpēc tālumu paņēmu kā rezervi Eiropai – ja nu jūtu, ka viss ir kārtībā un varu palekt, bet tagad sanāca normatīvs 400 metros. Šaubījos, vai varēšu pietiekami ātri paskriet, jo šodien laiks bija nepatīkams (tieši pirms pēdējā, trešā pusfināla, kurā startēja Leitis, sāka arī līt. – D.Ā.), plus piecpadsmit grādu (vakar bija 22). Esmu cilvēks, kam patīk laika apstākļi „jo karstāk, jo labāk”. Tomēr viss izdevās.”
Nezinot vēl, kas pēc neilga laika notiks ar Ronaldu Arāju, tāllēkšanu Jānis saistīja ar to: „Ir noteikumi, ka, ja atsakos no starta tāllēkšanā, nevarēšu startēt stafetē. Esmu pieteikts. Tāpēc iziešu sektorā, izskriešu cauri vai kā savādāk, bet būšu tur. Izrādīšu cieņu un parādīšos sektorā.
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]