Gulbis: "Sajutos kā Pavļiks Morozovs..."

Šo sezonu esi iesācis ar trīs uzvarām piecos mačos. Kā pats vērtē janvārī iespēto?
Daļēji labi, daļēji slikti. Pirmais turnīrs Dohā bija labs, pirms tā treniņos nemaz nebija izdevies uzspēlēt uz punktiem. Tādējādi mači pret Evansu un Kubotu iznāca pirmie, kur sanāca pilnvērtīgi uzspēlēt ar servi un serves pieņemšanu. Mačs pret Nadalu bija līdzīgs iepriekšējām mūsu cīņām, no katra mača es kaut ko mācos un ceru, ka tieku tuvāk tam, lai viņu salauztu. Šoreiz gan nebija trīs seti, tomēr morāli nebija viegli ne viņam ne man.

Par Austrāliju. Tieši tāpat kā iepriekšējās reizes biju ļoti labi sagatavojies, trenējies, taču uztraukums ņēma virsroku. Pirmais sets vispār pagāja ļoti ātri. Turpinājumā izdevās nomierināties, izšķirošs izrādījās trešais sets, kuru uzvarēju taibreikā. Ceturtajam setam viņš (Huans Monako – aut.) vairs nebija gatavs ne fiziski, ne morāli. Pret Kveriju spēle bija slikta. Atkal biju satraucies, šoreiz savu spēli kaut cik sajutu tikai pēc zaudētiem pirmajiem diviem setiem. Bet ir arī pozitīvas lietas, ko atcerēties. Šis bija pirmais gads, kad Austrālijas karstumā jutos fiziski labi. Pie tā strādāju starpsezonā, trenējot izturībā, tagad jātiek galā vēl ar šo satraukumu.

Šis lielais karstums Austrālijā. Kā spēlētāji kopumā uz to reaģē, nav tomēr par traku spēlēt vairāk nekā 40 grādu temperatūrā?
Ir, protams. Runāju ar turnīra fizioterapeitu par noteikumiem, kurā brīdī tiek nolemts par spēļu atcelšanu. Citus gadus šī robeža bija +39 grādi, bet šogad par pārtraukšanu izlēma turnīra direktors un ārsts. Ārsts īsti neesot bijis pārliecināts, ka karstums traucē spēlēt, visu izšķirot fiziskās sagatavotība. Daļēji viņam varu piekrist, tomēr pie +40 gaisa temperatūras kortā ir vismaz +50, un tas nav normāli.

Nākamie turnīri – Roterdama, Marseļa un Akapulko (Meksika). Pēdējais ir jaunums Tavā kalendārā. Kāpēc tāda izvēle?
Akapulko tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir tuvāk Indianvelsai (tur notiks gada pirmais Masters turnīrs – aut.). Spēlējot Dubaijā, būtu jālido uz otru pusi.

Delrejbīčā nebūs uz Tevi dusmīgi, ka atkal neierodies aizstāvēt titulu?
Mašīnu viņi man nedeva, ko tur viņiem dusmoties (smejas).

Australian Open laikā no LTS interneta mājaslapas uzzināju, ka Latvijas Tenisa Savienība ir lūgusi Tevi piedalīties Deivisa kausā. Šonedēļ, izlasot oficiāli pieteikto Latvijas komandas sastāvu, redzēju arī Tavu vārdu, kaut, iepriekš runājot ar komandas kapteini Kārli Lejnieku, uzzināju to, ka nespēlēsi. Tas lika domāt, ka pieteikumā tiki ierakstīts neraugoties uz atteikumu spēlēt. Vai vari ieviest skaidrību šajā jautājumā?
Vienīgajā sarunā, kas man ir bijusi ar Latvijas Tenisa Savienības prezidentu Juri Savicki, es šādu lūgumu nesadzirdēju, toties sadzirdēju stāstu, cik slikts un nepateicīgs cilvēks ir mans tēvs. Sajutos kā Pavļiks Morozovs... Kā mans vārds nokļuva pieteikumā es nezinu. Slovākijā nespēlēšu.

Vai dažas spēles Bratislavā indoor hard kortos nebūtu kā laba sagatavošanās pirms Roterdamas un Marseļas, kur mači arī notiks slēgtajos kortos?
Ar treneri pārrunājām, ka man pietrūkst divas nedēļas tenisa treniņu režīmā, starpsezonā daudz tika strādāts pie fiziskā, pietrūka tenisa elementu. Tieši tam veltīšu tuvākās divas nedēļas. Spēlēšana Slovākijā nevar būt piemērota turpmākajai sezonai, jo pēc tam būs jāspēlē piecas nedēļas pēc kārtas. No sagatavošanās viedokļa es varu tikai pazaudēt, nevis iegūt.