Daugavpils students kļuvis par instruktoru tenisa zvaigznes Rafaela Nadala akadēmijā

Kā izteicās pats Daniels Petrovs, viss notika diezgan negaidīti un pat spontāni. Vēl šīs ziemas beigās viņš uzzināja, ka Nadala akadēmija uzņem darbā tenisa instruktorus un nolēma aizsūtīt savu CV. Tomēr atbildi tā arī nesagaidīja. Pavasarī izmēģināja laimi otro reizi. Šoreiz atbilde tika sagaidīta. Danielam piedāvāja atbraukt uz Maljorku un apspriest visus nosacījumus. Pēc sarunas ar akadēmijas vadību abas puses vienojās noslēgt līgumu.

Petrovs pastāstīja, ka ir sajūsmā par līgumu: par pilnībā nostrādāto jūlija mēnesi viņš saņēma tādu algu, kādu Latvijā maz kur vēl varētu nopelnīt. Savukārt akadēmijas vadību, acīmredzot, par sadarbību pārliecināja ne tikai Daniela vispusējā tenisa izpratne, bet arī valodu zināšanas. Daniels perfekti pārzina ne tikai angļu, krievu un, protams, latviešu valodu, bet arī spāņu.

Spāņu valodu Daniels iemācījās pusaudža gados, veselu gadu dzīvojot un mācoties Spānijā. Ar tenisu viņš sāka nodarboties septiņu gadu vecumā. Uz sekciju Daugavpils sporta skolā viņu atveda mamma. Kad puikam bija 13 gadu, vecāki, kuriem pieder neliels gaļas pārstrādes uzņēmums Daugavpilī, nolēma dēlu sūtīt uz Spāniju uz Karlosa Moijas tenisa skolu. Tobrīd Spānijā jau kādu laiku dzīvoja Daniela vecākā māsa, un mamma ar tēti uzskatīja, ka viņa nedaudz pieskatīs mazo brāli.

„Nekas jau man cits neatlika, kā paklausīt,” stāsta Daniels Petrovs. „Pāris mēnešus pamācījos spāņu valodu, bet ar to bija par maz. Internāts, kurā es mācījos, bija spāņu, un stundas arī notika spāņu valodā. Arī vietējie puikas par mums, ārzemniekiem, kuri neprot valodu, dažkārt izturējās visai ļauni. Man ne vienreiz vien gribējās aizbēgt. Bet kur tad tu bēgsi? Labi vēl, ka kopā ar mani mācījās un trenējās puika no Krievijas. Mēs ar viņu sadraudzējāmies un turējāmies kopā. Bet jau pēc pusgada, dzīvojot starp spāņiem un meksikāņiem, mēs ātri vien iemācījāmies gan runāt, gan rakstīt, gan lasīt spāniski. Tā kā visas problēmas atrisinājās pašas par sevi. Pēc gada es atgriezos Daugavpilī, pabeidzu 9. vidusskolu un iestājos Latvijas universitātē. Paralēli sāku strādāt par tenisa treneri Jūrmalā. Trenēju līdz šī gada vasarai,”

Ja tu tagad strādāsi Nadala akadēmijā, kā būs ar mācībām?
Protams, viegli jau nebūs. Bet mūsdienās mācīties var elektroniskā veidā, ko arī izmantošu. Bet atvaļinājumā noteikti braukšu uz Latviju un kārtošu eksāmenus. Gribu pabeigt studijas un iegūt izglītību.

Vai neesi domājis par palikšanu Spānijā vai citā valstī?
Nekādā ziņā. Latvija ir manas mājas!

Vari salīdzināt Moijas un Nadala akadēmijas?
Karlosa Moijas akadēmijā, protams, visu dara profesionāli un kvalitatīvi, bet skola ir salīdzinoši maza. Toties Nadala akadēmija ir ka milzīga pilsēta ar gandrīz vai bezgalīgu cilvēku plūsmu!

Liekas, ka ar pašu Nadalu arī esi ticies. Ko vari par viņu pateikt?
Es ar viņu biju ticies vēl pirms tam, kad sāku strādāt akadēmijā. Ļoti vienkāršs cilvēks, nekad neliek sevi augstāk par citiem. Bet, kad jūs aizejat uz viņa muzeju, kurš atrodas akadēmijā, un ieraugāt milzīgo skaitu balvu (profesionālajā tenisā—74 tituli vienspēlēs un 11 tituli pāros), saprotat, ka Rafa ir izcils cilvēks!

Treniņos arī esi viņu redzējis?
Ir gadījies, ka man un viņam treniņi ir kaimiņu kortos. Protams, nedaudz sanācis vērot viņa treniņus. Milzīga pašatdeve! Kad nav turnīru, viņam ir divi treniņu dienā. Kortos. Bet ir vēl fiziskās sagatavotības treniņš, masāžas, fizioterapeits un tā tālāk. Bet citādi par pasaules pirmo raketi kļūt nemaz nevar.

Informāciju sagatavoja:
Igors Ameļka