Pret Slovākiju (Čehiju) - ar kājām un galvu

Kādā no saviem alus gabaliem rakstīju, ka Vankūverā mana otrā komanda pēc Latvijas būs Slovākija. Un ne tikai tāpēc, ka pie mums spēlē Marsels Hosa un Latvijā strādā slovāku speciālistu duets Jūliuss Šuplers/Miroslavs Miklošovičs. Pat ne tāpēc, ka Vankūverā pārsimts metrus no manas gultas atrodas Slovāku nams, kur domāju iegriezties pēc spēles ar Slovākiju.

Slovāku hokejs man pēdējā piecpadsmitgadē vispirms tīk tāpēc, ka viņiem spilgti uzbrukuma meistari. Arī 1:3 mačā ar čehiem slovāku uzbrukums bija skaists un die's to zina, kā viss būtu beidzies, ja Marsela vecākā brāļa Mariana mestā ripa nenobučotu vārtu stabiņu.

Kāds ir hokeja pirmais bauslis? Neiemetīsi tu, iemetīs pretinieks. Marians neiemeta... Tūdaļ viduszonā pret viņu ļoti gudri nospēlēja pirms tam ne sevišķi pamanītais omskietis Jaromīrs Jāgrs. Čehs mazliet izsita slovāku no līdzsvara un pats aizjoza uz Halāka vārtiem, ātrumā saņēma piespēli, bet Jāgrs ar ripu pie sāncenšu kumodes ir bīstamāks par latgalieti ar mietu rokās.

Sīka epizode, kas izšķīra, vai pēc mača skanēs Čehijas vai Slovākijas himna. Vai Jāgrs šajā epizodē nospēlēja kā superzvaigzne? Jā! Vai Hosa vecākais ir pēdējais nūģis? Diezin vai nūģim Čikāga atšķītu pa sešiem citroniem desmit gadus uz priekšu, bet šoszeon 7,9 miljonus... Viens miljonārs uz mirkli zaudēja koncentrāciju un otrs miljonārs viņu tūdaļ pat piečakarēja. Kā dziedātu franči, - tāda ir dzīve.

Otra epizode, par kuru jāatceras vispirms Galviņa tipa avantūristiem: trešdaļa beidzas tikai tad, kad atskan svilpe. Slovāki to, protams, zināja, bet čehi nevis gaidīja svilpi, bet kapājās, neraugoties uz to, ka bija priekšā ar 2:1. Monreālietis Halāks kritienā mēģināja tikt līdz ripai, bet pirmais pie tās nonāca... cits monreālietis Plekaņecs. NHL pamatdarba Halāka kolēģis, šoreiz naidnieks Čehijas brigādē. Divas epizodes, kas satricināja čehu-slovāku hokeja pasauli!

Ko mums no tā mācīties, kad pretī nāks šis čehu un slovāku monstrs?
1) koncentrāciju nedrīkst zaudēt pat tad, ja no tribīnēm māj Tatjana Koķe;
2) ja nu netīšām trāpi pa vārtu stabiņu, tas vēl nav pasaules gals, jo katriem hokeja vārtiem ir divi stabiņi un vēl pārliktnis, bet ripa tikai viena. Varbūtība, ka ripa trāpīs pa stabiņu, ir 3:1;
3) čehi/slovāki hokeja laukumā spēj jozt 60 minūtes un vēl vairāk, ja vajag;
4) ne čehi, ne slovāki savā zonā dāvanas nepasniedz.